Ašeradens un Dombrovskis pārrunā Latvijas progresu ES Padomes rekomendāciju izpildē ekonomiskās politikas īstenošanai
Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šā gada 14. martā tikās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdi Dombrovski, lai pārrunātu Latvijas progresu 2015. gada ES Padomes rekomendāciju izpildē ekonomiskās politikas īstenošanai un stiprināšanai.
Eiropas Komisijas vērtējums par Latvijas progresu 2015. gada ES Padomes rekomendāciju izpildei ir atspoguļots 2016. gada 26. februārī publicētajā Ziņojumā par Latviju.
Sarunas laikā tika apspriesti jautājumi saistībā ar nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka uz patēriņa un īpašuma nodokļiem, profesionālās izglītības reformu un darba vidē balstīto mācību ieviešanu, reformām veselības aprūpes jomā un tieslietās.
Sarunu rezultātā tika nolemts lielāku uzmanību pievērst ES Padomes rekomendāciju izpildes procesam Latvijā, aktivizējot diskusiju par to valdībā, kā arī pastiprināt Latvijas nacionālās reformu programmas “Eiropa 2020” stratēģijas kontekstā īstenošanu.
Papildu informācijai atgādinām, ka saskaņā ar ES Padomes rekomendācijām Latvijai tiek rekomendēts 2015.-2016. gadā:
1) nodrošināt, ka 2015. un 2016. gadā novirze no vidēja termiņa budžeta mērķa ir pieļaujama tikai saistībā ar finansējumu sistēmiskajai pensiju reformai;
2) uzlabot profesionālo izglītību un apmācību, paātrināt izglītības programmu reformu un palielināt darba vidē balstīto mācību piedāvājumu. Nodrošināt, ka jaunais augstākās izglītības sistēmas finansēšanas modelis veicina kvalitāti. Balstoties uz Viedās specializācijas ietvaru, mērķtiecīgāk virzīt pētniecības finansējumu un stimulēt privātā sektora investīcijas inovācijās;
3) īstenot konkrētus pasākumus sociālās palīdzības reformēšanai, nodrošinot pabalstu adekvātumu, un veikt pasākumus nodarbinātības palielināšanai. Zemu ienākumu saņēmējiem samazināt augsto nodokļu slogu, to novirzot uz citiem izaugsmi mazāk ietekmējošiem avotiem. Rīkoties, lai uzlabotu veselības sistēmas pieejamību, izmaksu efektivitāti un kvalitāti, un slimnīcu finansēšanu sasaistīt ar darbības mehānismiem;
4) uzlabot tieslietu sistēmas efektivitāti, palielinot visu pušu atbildību (tajā skaitā maksātnespējas administratoru), nodrošinot adekvātus līdzekļus cīņai pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un stiprinot Tieslietu padomes lomu. Uzlabot valsts civildienesta tiesību aktus ar mērķi stiprināt interešu konflikta režīmu un sasaisti starp atalgojumu un darba pienākumiem.
Augstākminēto ES Padomes rekomendāciju izpildes progress tiek vērtēts no Eiropas Komisijas puses katru gadu tā saucamā ES ekonomiskās un fiskālās politikas koordinācijas un uzraudzības procesa ietvaros – Eiropas semestris. Eiropas semestris kopš 2011. gada 1. janvāra notiek katru gadu ar mērķi izvērtēt ekonomisko situāciju ES kopumā un ES dalībvalstīs, kā arī piedāvāt rekomendācijas ES dalībvalstīm to ekonomiskās politikas īstenošanai un stiprināšanai.
„Eiropa 2020” stratēģija un ES dalībvalstu nacionālās reformu programmas, un Stabilitātes vai Konverģences programmas (turpmāk – nacionālās programmas) ir galvenais elements ES dalībvalstu ekonomiskās politikas koordinācijā un uzraudzībā ES līmenī Eiropas semestra ietvaros. Eiropas semestris ilgst no janvāra līdz jūlijam – ES dalībvalstīm līdz aprīļa beigām ir jāiesniedz Eiropas Komisijā atjaunotās nacionālās programmas, maijā Eiropas Komisija vērtēs šīs programmas un progresu strukturālo reformu īstenošanā, maija vidū – nāks klajā ar priekšlikumiem ES Padomes rekomendācijām ES dalībvalstīm, kuras attiecīgi tiks apstiprinātas Eiropadomē jūnija beigās.
Papildus informācija:
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193
E-pasts: [email protected]; [email protected]