Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un jārod ilgtermiņa risinājums elektroenerģijas cenu kāpuma novēršanai
.jpg){kind=logo}
“Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un jāsekmē modernas ekonomikas izveide Latvijā. Uzsākot sarunas par valsts budžeta veidošanu nākamajiem trijiem gadiem, Ekonomikas ministrijas prioritātes bija tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, cilvēkkapitāla attīstība, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana,” norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Nozīmīga daļa 2018. gada valsts budžeta sagatavošanas procesā bija jau apstiprinātā nodokļu reforma, kuras viens no galvenajiem elementiem ir 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieviešana reinvestētajai peļņai.
“UIN reformas gadījumā ieguvēji būs visi uzņēmēji, it īpaši vidējie un mazie.
Ar laiku pieaugs uzņēmumu pašu kapitāls, kas atvieglos banku un citu ieguldītāju finansējuma piesaisti, radot plašākas iespējas attīstīt jaunus, inovatīvus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus,” turpina ministrs.
Vēl viens būtisks elements gan nodokļu reformas, gan nākamā gada budžeta kontekstā ir ēnu ekonomikas mazināšana. Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu, tā negatīvi ietekmē kopējo valsts ekonomisko attīstību. Savukārt valsts sniegto sabiedrisko pakalpojumu apjoms un kvalitāte pašlaik ir zema. “Tā ir gadiem pastāvošā neapmierinātība ar izglītības un veselības aizsardzības sistēmu, nesakārtotiem ceļiem un neapmierinošais ieguldījums aizsardzībā, sabiedriskajā drošībā u.tml. Zemus nodokļu ieņēmumus rada izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kā arī nodokļu optimizēšanas shēmas, ko nevar atrisināt tikai ar nodokļu reformu. Tāpēc tiks turpināts aktīvs darbs pie uzņēmēju un sabiedrību motivāciju veicinošiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai,” uzsver A.Ašeradens.
“Svarīgākā Ekonomikas ministrijas prioritāte valsts budžeta veidošanā bija nepieciešamība rast risinājumu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinājumam jau tuvāko gadu laikā. Un tas arī tika rasts, kas jau no nākamā gada primāri paaugstinās energointensīvo uzņēmumu konkurētspēju, kā ļaus samazināt maksājumus par elektroenerģiju lielākajam vairums mājsaimniecību,” norāda ministrs. Kā zināms, šā gada augustā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu OIK sloga ierobežošanai – elektrostacijām ar jaudu virs 100 MW atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas OIK ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Risinājums attieksies AS "Latvenergo" piederošām elektrostacijām Rīgas TEC-1 un TEC-2. Šāda risinājuma ietvaros OIK jau 2019. gadā samazināsies līdz 25,79 euro/MWh. Lai nodrošinātu OIK samazināšanas risinājumu, kā arī atbalstu energointensīviem uzņēmumiem un maznodrošinātajām personām, turpmākajos gados nepieciešamas dotācijas no valsts budžeta 2018. gadā – 89,3 milj. euro apmērā, 2019. gadā līdz pat 18,2 milj. euro un 2020. gadā – 18,8 milj. euro apmērā.
Otra būtiska Ekonomikas ministrijas aktivitāte, kam tika rasts budžeta finansējums ir mājokļu iegādes atbalsta programma ģimenēm ar bērniem. Ieņēmumiem no ārzemnieku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ir tendence samazināties – vidēji gadā tie ir vien 2,5 milj. euro, kas ir paredzēti ne tikai mājokļu galvojumu programmas nodrošināšanai. Ņemot vērā līdzšinējo programmas darbību un iedzīvotāju interesi par to,
programmas turpināšanai 2018.-2020. gadā piešķirti 4 milj. euro ik gadu, kas ļaus izsniegt aptuveni 2600 garantijas.
Vienlaikus, diskusijās par valsts budžeta finansējuma sadalījumu turpmākajiem trīs gadiem rasta iespēja piešķirt papildu finansējumu ārvalstu tiešo investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas pasākumiem gandrīz 500 tūkst. euro apmērā, kā ietvaros plānots piesaistīt 5 ārvalstu investīciju projektus, uzlabot investīciju projektu apkalpošanu un ārvalstu investoru pēcapkalpošanas servisu. Tāpat plānots veikt pirmo iniciatīvas “Konsultē vispirms” ieviešanas novērtējumus.
Tāpat rasta iespēja piešķirt papildu finansējumu vairāk kā 400 tūkst. euro apmērā Patērētāju tiesību aizsardzības centram tirgus uzraudzības stiprināšanai tūrisma pakalpojumu, preču energoefektivitātes un nebanku kreditēšanas jomās, veicot tūrisma pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību, preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasību uzraudzību un nebanku kreditētāju uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai.
Informāciju sagatavoja:
Ekonomikas ministrija