Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministri Tallinā pauž stingru atbalstu Ukrainai
16. un 17. jūnijā Tallinā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets (Urmas Paet), Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs (Linas Linkevičus) un Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier) piedalījās ikgadējā Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru sanāksmē. Sarunu degpunktā bija situācija Ukrainā. Tika pārrunāta arī gatavošanās septembra sākumā plānotajam NATO samitam Velsā un Alianses pasākumi drošības stiprināšanai Baltijas jūras reģionā, situācija Eiropas Savienībā pēc Eiropas parlamenta vēlēšanām un citas starptautiskas aktualitātes.
Ārlietu ministri pauda atbalstu Ukrainas prezidenta miera plānam un Ukrainas centieniem atjaunot kontroli un mieru visā valsts teritorijā, kā arī ES, EDSO un citu starptautisko organizāciju aktivitātēm Ukrainas stabilizācijas nodrošināšanai. Ministri nosodīja Ukrainas militārās transporta lidmašīnas notriekšanu un citus mēģinājumus destabilizēt situāciju Ukrainā, tostarp turpinot piegādāt pāri robežai no Krievijas smago bruņojumu separātistiem Ukrainas austrumos. Ministri pauda bažas par Krievijas lēmumu apturēt gāzes piegādes Ukrainai un aicināja nekavējoties atsākt trīspusējās ES, Ukrainas un Krievijas sarunas par gāzes piegādes noteikumiem Ukrainai. Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministri izteica atbalstu ES Asociācijas līguma parakstīšanai ar Ukrainu 27. jūnijā, kā arī šādu līgumu drīzai parakstīšanai ar Gruziju un Moldovu.
Sarunu dalībnieki pieprasīja nekavējoties atbrīvot separātistu nelikumīgi sagūstītos EDSO novērošanas misijas dalībniekus, starp kuriem ir arī Igaunijas un Vācijas pilsoņi. Ministri atkārtoti norādīja uz Krimas aneksijas prettiesisko raksturu no starptautisko tiesību viedokļa. Edgars Rinkēvičs aicināja kolēģus izstrādāt vienotu ES Krimas aneksijas neatzīšanas politiku, kas paredzētu visa veida aizliegumus sadarbībai ar šo okupēto Ukrainas teritorijas daļu, kā arī nepieļaut Rietumu militārā aprīkojuma un tehnoloģiju nodošanu Krievijai. Ministrs uzsvēra, ka “Francijā būvēto “Mistral” tipa helikopteru bāzes kuģu nonākšana Krievijas bruņojumā varētu ietekmēt pašu ES un NATO valstu drošības situāciju”.
Edgars Rinkēvičs un pārējie Baltijas valstu ārlietu ministri atzinīgi novērtēja Baltijas valstu un Vācijas ministru diskusiju formātu un izteica pateicību Vācijai par tās ieguldījumu Baltijas valstu drošības veicināšanā, tostarp piedaloties NATO īstenotajā Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā un Alianses kara kuģu veiktajā operācijā Baltijas jūrā. Nākamā NATO samita kontekstā Latvijas ārlietu ministrs aicināja vienoties par konkrētiem kolektīvās drošības stiprināšanas pasākumiem, kas nodrošinātu lielāku Alianses spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Austrumeiropā. “Krievijas rīcība Ukrainā un tās kara lidmašīnu regulāra tuvošanās Baltijas valstīm apliecina, ka NATO līguma 5. pants un Alianses teritoriālās aizsardzības nodrošināšana ir aktuāls NATO uzdevums. Mums nav šaubu par Alianses spējām un gatavību šos uzdevumus izpildīt. Simboliski, ka šajā dienā pirms 74 gadiem, 1940. gada 17. jūnijā, Latviju okupēja PSRS karaspēks, bet pašreiz, kad Krievija pārzīmē Eiropas robežas, mēs kā lielākās militārās alianses dalībvalstis jūtamies droši un vienoti ar saviem partneriem”, norādīja Latvijas ārlietu ministrs E. Rinkēvičs. Ministrs iestājās par Alianses atvērto durvju principa īstenošanu, lēmuma pieņemšanu attiecībā uz Gruzijas rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanu Gruzijai, kā arī ciešāku Alianses sadarbību ar Somiju, Zviedriju un citām Alianses partnervalstīm.
Edgars Rinkēvičs kolēģiem apliecināja, ka sadarbības stiprināšana ar ES Austrumu partnerības iniciatīvas dalībvalstīm un Centrālāzijas valstīm, kā arī stabilitātes veicināšana Afganistānā, būs svarīgas Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātes. Ministrs pauda gatavību par minētajiem jautājumiem uzturēt ciešu dialogu visos līmeņos ar Baltijas valstīm un Vāciju.
Ministri apmainījās viedokļiem par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu ietekmi uz Eiropas Komisijas locekļu un citu kandidātu uz ES amatiem izvēli. Savukārt E. Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu Eiropas Tautas partiju grupas izvirzītajam kandidātam uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja posteni, bijušajam Luksemurgas premjerministram Žanam-Klodam Junkeram (Jean-Claud Juncker).
Papildus informācija:
Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments
Preses un informācijas nodaļa
Tālr.: +371 67016 272
E-pasts: [email protected]