Skip to main content

Barikāžu laiks cilvēkus nešķiroja, tas vienoja

Ir pagājuši 20 gadi kopš trauksmainajiem janvāra notikumiem, kad latviešu tauta pulcējās Rīgā pie ugunskuriem un barikādēm un viņus visus vienoja kopīgs mērķis – redzēt savu valsti brīvu un demokrātisku. Toreiz nebija svarīgi, vai tu biji jauns vai vecs, strādnieks vai inteliģences pārstāvis, turīgs vai nabadzīgs, – barikāžu laiks cilvēkus nešķiroja, tas vienoja.

Tā laika ugunskuri Doma laukumā, Zaķusalā un citās Rīgas vietās simbolizēja kopš Brīvības cīņām nepieredzētu tautas kopības sajūtu. Tā laika ugunskuru liesmās katrs barikāžu dalībnieks redzēja savu Latviju – brīvu, neatkarīgu, demokrātisku un Eiropas valstu saimei piederīgu. Šīs uguns liesmas ne tikai sildīja, bet arī deva morālu spēku nepadoties un cīnīties līdz galam savas Latvijas labā.

Katram par šo laiku ir savas atmiņas. Mums – Iekšlietu sistēmas darbiniekiem nozīmīgākās barikāžu laika atmiņas saistās ar 20. janvāri, kad milicijas darbinieki no visas Latvijas bija ieradušies Rīgā, lai aizsargātu stratēģiski svarīgos objektus un stātos pretī OMON kaujinieku pārspēkam, kas iebruka Iekšlietu ministrijā. Katru gadu 20. janvārī mēs pieminam barikāžu notikumos bojā gājušos kolēģus, tiekamies ar viņu tuviniekiem, pulcējamies Iekšlietu ministrijā un piemiņas vietās, lai noliektu galvas bijušo kolēģu priekšā par viņu izrādīto varonību un pašaizliedzību cīņā par Latvijas brīvību.

Ir tāds teiciens, ka „laiks visu saliek pa plauktiem”. Tāpat kā ir jāpaiet laikam, lai notikumi kļūtu par vēsturi, tāpat ir vajadzīgs laiks, lai noskaidrotu un izprastu arī visus barikāžu dienu notikumus. Ceru, ka šīsdienas konference palīdzēs veidot izpratni par to dienu trauksmainajiem notikumiem, kā arī rosinās turpināt šo notikumu izzināšanu un plašāku analīzi.

Atjaunotajai un brīvajai Latvijai tās izaugsmes un attīstības ceļā barikāžu laiks ir devis līdzi vairākas vērtīgas mācības. Un tās skan šādi: kopības un vienotības priekšā pat vislielākais pārspēks atkāpjas; skaidrs un kopīgs mērķis liek izzust visām sociālajām, vecuma, materiālajām un pat etniskajām robežām.

Glabāsim tā laika kopības un vienotības sajūtu kā savu vislielāko dārgumu, kurā smelties spēkus grūtos brīžos un kuru nodot tālāk mūsu bērniem un mazbērniem!
Linda Mūrniece

Dalies ar ziņu