Cenu līmenis 2013. gadā ir palicis nemainīgs
Patēriņa cenu līmenis vidēji 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, ir palicis nemainīgs. Cenu svārstības vēl arvien turpina noteikt ārējie procesi jeb tā sauktā importētā inflācija.
„Dažas preces vai pakalpojumi ir kļuvuši lētāki, citi, savukārt, ir kļuvuši dārgāki, tādējādi patēriņa groza ietvaros veidojot neitrālu rezultātu. Attiecībā uz eiro ieviešanu nav vienkārši sniegt objektīvu vērtējumu par cenu izmaiņām. Cenas var šķist dārgākas vājākas nominālās vērtības un līdz ar to arī lielāku ciparu pie cenrāža dēļ. Tomēr, lai varētu pierast pie jaunajām cenām, kā arī pārliecināties, ka cenas konvertācija veikta korekti, vēl līdz 30. jūnijam tiks turpināta cenu paralēlā atspoguļošana gan eiro, gan latos,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Iepriekšējā gadā pārtikas preču cenas pieauga par 1,3%, ievērojami cenu kāpumi virs vidējā bija novērojami dārzeņiem un zivīm – dārzeņu cenas ir kāpušas vidēji par 8,8%, tai skaitā kartupeļu cenas ir kāpušas pat par 20,2%, savukārt zivju un to izstrādājumu cenas ir kāpušas par 2,4%, tai skaitā svaigas zivis ir kļuvušas par 3,7% dārgākas. Pārējās pārtikas preces ir svārstījušās ap vai zem vidējā pārtika preču cenu pieauguma. Nepārtikas preču cenas samazinājās par vidēji 1,3%. Cenu kritumu pārsvarā veicināja degvielas cenas, kā arī gāzes un siltumenerģijas tarifu izmaiņas (attiecīgi -3,5%, -3,1% un -3,5%), kas principā atspoguļo naftas cenu un EUR/USD valūtas kursa svārstību tendences pasaulē.
Tradicionāli tiek atdalītas energoresursu un neapstrādātās pārtikas cenas, kuras nosaka daudz plašāki, visbiežāk globāli procesi. Pašreiz šajās grupās ir vērojama kustība pretējos virzienos. Energoresursu cenas ir samazinājušās vidēji par 2,4%, bet neapstrādātās pārtikas cenas ir kāpušas par 3,4%. Pamatinflācija, jeb tā patēriņa groza daļa, kuru nosaka iekšējie procesi ir nemainīgi zema un gada vidējā vērtība 2013. gadā apstājās uz 0 atzīmes. Tas gan ir diezgan neraksturīgi Latvijai, kad inflācija ir tik zema, it īpaši ņemot vērā samērā veiksmīgos izaugsmes rādītājus, tomēr, spriežot pēc vēsturiskās dinamikas un šobrīd jau zināmajiem signāliem, gada vidējā inflācija varētu būt samērā zema arī 2014. gadā.
2014. gadā gaidāms, ka inflācija sāks pakāpeniski pieaugt, ko galvenokārt ietekmēs elektroenerģijas tarifu kāpums, akcīzes nodokļa kāpums tabakas izstrādājumiem, kā arī ir gaidāma neliela 0,2 – 0,3 procentpunktu ietekme no eiro ieviešanas. Tomēr summāri šie cenu pieaugumi nebūs pietiekami, lai gada vidējā inflācija 2014. gadā pārsniegtu 2% robežu.
Informāciju sagatavoja:
Lelde Grīnvalde
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938,
[email protected]