Circene: e-veselības sistēma jāpārņem no Igaunijas
22. novembrī Rīgā norisinājās starptautisks seminārs “E-veselība Latvijā – iespējas un attīstība”, tā moderatore bija 10. Saeimas deputāte Ingrīda Circene.
I. Circene uzskata, ka e-veselības sistēma nekavējoties jāpārņem no Igaunijas, kura tur ieviesta par samērīgām izmaksām un darbojas veiksmīgi. Šādu viedokli Circene paudusi pēc iepazīšanās ar Igaunijas e-veselības sistēmas darbību un finansējumu seminārā par e-veselību, kas notika šīs nedēļas sākumā Rīgā.
Circene uzsver, ka Latvijā līdzīga IT stratēģija 2003. gadā tika apstiprināta Veselības ministrijā (VM), tomēr līdz šim notikusi vienīgi haotiski fragmentāra rīcība: septiņu gadu periodā realizēti atsevišķi pilotprojekti par kopējo summu 1,6 miljoni latu. Tā rezultātā datorizētas atsevišķu slimnīcu atsevišķas nodaļas un centri. Ir ieviestas četras programmas, taču šīm sistēmām nav vienotu standartu un tās sistēmiski nav pieejamas ne pacientam, ne veselības aprūpes speciālistiem, jo nav vienotas datu bāzes un personificētu Latvijas iedzīvotāju datu.
VM mājas lapā norādīts, ka e-veselības pasākumu realizēšanai no 2007 līdz 13. gadam ir nepieciešami 16 miljoni latu (pamatojoties uz 2008.gada 21. jūlijā apstiprinātiem MK noteikumiem), turpretī Igaunijā lietojama e-veselības standartizēta sistēma ieviesta par 1,6 miljoniem latu (2,3 miljoni eiro), un tās ikgadēja uzturēšana prasa aptuveni 1 miljonu latu (1,5 eiro).
Circene norāda, ka Igaunijas sistēma, uz kuru mums jātiecas, jau nodrošina pieeju vienotai datu bāzei visiem licencētiem mediķiem profesionāļiem un pakalpojumu sniedzējiem. Vienlaikus kaimiņvalstī ieviestas ID kartes, un pacientam ir dotas tiesības aizliegt daļēju vai pilnīgu pieeju savai datu bāzei, kurā iekļauta informācija no stacionāriem, ģimenes ārstiem, aptiekām, skolu māsām un neatliekamās medicīniskās palīdzības.
Igaunijā e-veselības sistēmu izmanto 82% visu ārstu un tā nodrošina pacientu portālu tiešo saikni ar aptiekām un ģimenes ārstiem, darbojas arī divas nacionāla mēroga datu bāzes – Nacionālā veselības informācijas sistēma un recepšu medikamentu centrs – visiem stacionāriem ir pieeja datiem ir caur minēto iedzīvotāju ID karti.
Latvijā līdzīgi darbojas medicīnas privātstruktūra MFD, kura apkalpo nepilnus 100 tūkstošus pacientu un uzsākusi un piedāvā līdzīgu modeli. Labs piemērs, uz ko tiekties, ir P. Stradiņa slimnīcā datorizētā informācijas sistēma ANGIO Asinsvadu ķirurģijas centrā, taču tā datorizācija izmaksājusi vairāk nekā 312 tūkstošus latu, kas ir nesamērīga summa. Deputāte uzskata, ka Latvijai nepieciešama vienota sistēma visā valstī, kurā var strādāt lielākā daļa veselības aprūpes speciālistu.
Informāciju sagatavoja:
Ingrīdas Circenes deputātes palīdze