Diskusija „ACTA nolīgums – ieguvumi un potenciālie riski”
7. februārī uz VJO rīkoto diskusiju „ACTA nolīgums – ieguvumi un potenciālie riski” tika aicināts Latvijas Interneta Asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs–Plešs un SIA Lattelecom Regulēšanas lietu daļas direktors Aivars Kreilis.
Notiek asas diskusijas par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), tieši šī iemesla dēļ tika organizēta diskusija, ar mērķi noskaidrot, kāda ir nolīguma būtība un kāpēc tā izraisījusi tik lielu rezonansi Latvijā, kā arī vai līdz ar tā ieviešanu Latvijā tiks apturēta viltotu preču tirdzniecība?
Aivars Kreilis pauda viedokli, ka Latvijai šis nolīgums jāpieņem, jo Latvija ir ES dalībvalsts, līdz ar to tai ir jāpilda noteiktas saistības – tomēr grūti noteikt, cik lielā mērā Latvija ir iesaistījusies šī nolīguma tapšanā. Šobrīd nolīgums ir saskaņots un parakstīts, valdība pastāv uz to, ka viss ir kārtībā. Tomēr pirms nolīguma ratifikācijas, būtu nepieciešams saprast – kur tas tiks ieviests un kas ar to tiks panākts.
Aivars Kreilis norādīja, ka pārstāv uzņēmumu un uzņēmēju intereses, viņš uzskata, ka viltotām precēm Latvijā nav vietas. Nepieciešams aizsargāt intelektuālo īpašumu, kā kino, filmas, grāmatas- autoriem ir jāsaņem atlīdzība par viņu darbiem. A. Kreilis pauda, ka autortiesību joma Latvijā ir nesakārtota, šo problēmu nepieciešams risināt.
Viesturs Šeļmanovs–Plešs uzsvēra, ka svarīgi saprast, kā šis nolīgums darbosies Latvijas situācijā. Viņaprāt, autortiesību nozare ir naudīga un samērā vispārīga, autortiesības strādā uz precēm, bet internetā tās normas netiek ievērotas. Tieši šī iemesla dēļ, viņš uzskata, ka ir jāmaina uztvere autortiesību jomā un jāpaaugstina sodu bardzība.
Runājot par to, ko ACTA mainīs mūsu ikdienā, A. Kreilis stāstīja, ka pirms ACTA parakstīšanas neviens nebija pievērsis īpašu uzmanību šim nolīgumam, iedziļinājies, jo dokumenta pilnais nosaukums neraisīja lielu interesi to lasīt. A. Kreilis uzsvēra, ka būtu nepieciešams veikt analīzi par katru nolīguma pantu – vai tāds jau darbojas Latvijā vai jāveic kādas izmaiņas.
Līdzīgi arī domā V. Šeļmanovs-Plešs – ja nav skaidrojuma katram nolīguma pantam, tad to ir grūti izprast, jo tas ir ļoti vispārīgi uzrakstīts. Viedokļi Eiropā par šo nolīgumu ir dažādi, dažas Eiropas valstis iesaldē ratificēšanu, jo vēlas no sākuma izprast, kā īsti ir jādarbojas šim nolīgumam, arī Latvijas gadījumā svarīgi rast atbildes uz šiem jautājumiem. Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par intelektuālo īpašumu – katra valsts meklē mehānismu, kā īstenot autortiesības, un tas ir jādara arī Latvijai.