Skip to main content

Dombrovska komentārs par septiņu gadu plānu Eiropas Savienības budžetam

Eiropas Komisijas izstrādātajā finanšu perspektīvā pēc 2013. gada saskatu Latvijai gan pozitīvos, gan arī negatīvos aspektus.

Pozitīvi vērtējams tas, ka ir panākts progress, lai izlīdzinātu tiešmaksājumu apjomu lauksaimniekiem. Šobrīd Latvijas lauksaimnieki saņem ievērojami mazākas subsīdijas nekā lauksaimnieki citās ES dalībvalstīs un sagatavotais priekšlikums daļēji risina šo problēmu – Latvijas zemnieku saņemto tiešmaksājumu apjoms no 2014. gada pieaugs par divām trešdaļām.

Eiropas Komisijas piedāvājumā ir arī Latvijai negatīvas pārmaiņas – Eiropas Komisija atgriezusies pie iepriekšējā finanšu perspektīvā virzītās idejas – noteikt visām dalībvalstīm vienādus griestus finansējumam, ko tās var saņemt no Eiropas Savienības fondiem. Ja iepriekš diskusiju rezultātā tika panākts, ka šie griesti tiek diferencēti, ņemot vērā dalībvalsts ekonomisko situāciju, nosakot, ka ekonomiski mazāk attīstītajām valstīm pieejams lielāks līdzekļu apjoms, konkrēti Latvijai – 3,79% no IKP, tad pašreiz tiek piedāvāts visām valstīm noteikt griestus 2,5% apmērā. Pie šī jautājuma turpināsim strādāt, lai panāktu Latvijai labvēlīgāku risinājumu.

Vēlos arī atzīmēt, ka Latvijā nav sagaidāmas izmaiņas attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, kaut arī notiek sarunas par Eiropas Savienības budžeta finansējumu. Pašreiz tas tiek finansēts no KNI jeb dalībvalstu maksājuma, kas ir proporcionāls dalībvalsts kopējam nacionālajam ienākumam. Savukārt otrs finansējuma avots ir PVN pašu resurss, ko aprēķina, ņemot par pamatu dalībvalstī iekasēto PVN un veicot dažādas korekcijas.

Komisija pašreiz piedāvā palielināt PVN pašu resursu īpatsvaru ES budžeta ieņēmumos un mainīt aprēķinu kārtību. Šo priekšlikumu vēl nepieciešams izanalizēt. Katrā ziņā Latvijā spēkā esošo PVN likmi šis priekšlikums neietekmēs.

Manuprāt, situācija Grieķijā neatstās iespaidu uz nākamo Eiropas Savienības finanšu perspektīvu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Grieķijas parlaments ir apstiprinājis taupības pasākumus – gan budžeta izdevumu samazināšanu, gan nodokļu palielināšanu, gan arī 50 miljardus eiro lielo Grieķijas valstij piederošo īpašumu privatizācijas paketi. Līdz ar to Eiropas Savienība var veikt pirmos maksājumus no jaunās 110 miljardus eiro lielās aizdevumu paketes, taču būs jāseko līdzi, kā Grieķija pilda nosacījumus un kā tiek īstenoti lēmumi, ko vakar pieņēma Grieķijas parlaments.

Foto no intervijas

Informāciju sagatavoja:
Mārtiņš Panke
Ministru prezidenta Preses sekretārs
Tālr.: 67082865
[email protected]

 

Dalies ar ziņu