Dombrovska runa partijas “Vienotība” dibināšanas kongresā
Labdien, Vienotība
Mūsu atbalstītāji,
dārgie kongresa viesi!
Latviešiem ir sakāmvārds „Septiņreiz nomērī – vienreiz nogriez” – tas, manuprāt, ir īpaši aktuāls pašreizējos apstākļos. Vēsturiskā pieredze liecina, ka uzticot atbildību par valsti politiskiem spēkiem, kuri to spēj vadīt tikai uzplaukuma periodā un īstenojot tikai īstermiņa intereses, agri vai vēlu noved pie problēmām. 11. Saeimas vēlēšanu rezultāts noteiks, vai Latvija turpinās iet pēdējo divu gadu laikā uzsākto attīstības ceļu, vai kādu citu.
Savu runu sākšu ar kādu stāstu:
Senos laikos kādā Austrumu valstī slavenam meistaram uzdeva izgatavot skapi imperatora pils greznākajai telpai. Meistars, kurš bija arī mūks, atbildēja imperatoram, ka darbu nevarēs uzsākt vēl piecas dienas. Taču imperatora spiegi novēroja, ka mūks šajās dienās visu laiku sēdēja un no malas izskatījās, ka neko nedara.
Kad piecas dienas bija pagājušas, mūks piecēlās un nākošo trīs dienu laikā izgatavoja izcilāko skapi, kāds jebkad bija redzēts. Imperators bija apmierināts, tādēļ pasauca mūku pie sevis un jautāja, ko viņš darījis tās piecas dienas pirms darba sākšanas.Mūks atbildēja: „Pirmo dienu es pavadīju, atbrīvojoties no domām par neizdošanos un no bailēm par sodu, kas mani gaidītu, ja mans darbs imperatoram nepatiktu. Otro dienu es veltīju, atbrīvojoties no domām par savu nepiemērotību un prasmju trūkumu. Trešajā dienā tiku vaļā no cerībām pēc slavas un atalgojuma tai gadījumā, ja man izdotos izgatavot skapi, kas imperatoram patiktu. Savukārt ceturto dienu es pavadīju, atbrīvojoties no lepnuma, kas manī rastos, ja mans darbs vainagotos panākumiem. Un tikai piektajā dienā es radīju skaidru priekšstatu par skapi, kādam jābūt imperatora cienīgam– tādam, kāds tas šobrīd stāv Jūsu priekšā."
Šobrīd mēs esam līdzīgā situācijā. Viens darba posms – valsts finanšu stabilizācija un maksātnespējas novēršana, ir beidzies. Tagad ir nepieciešams koncentrēties nākamajam posmam, kura mērķi ir ekonomiskā izaugsme un labklājība. Vēlos vērst jūsu uzmanību uz dažiem svarīgiem aspektiem, velkot paralēles starp senā meistara paveikto un to, kur šobrīd atrodas Vienotība.
Pirmkārt, atbildība. Šodien trīs līdzīgi domājoši politiskie spēki vienojas, lai kopā uzņemtos atbildību par valsti. Atbildība ir Vienotības ēkas stūrakmens.
Otrkārt – uzticība saviem ideāliem. Meistars nebūtu spējīgs uz savu šedevru, ja neticētu pats sev un saviem ideāliem. Arī Vienotībai jāpaliek uzticīgai saviem ideāliem un jāpārmanto labākās tradīcijas, pieredze un vērtības: atklātība, godīgums, profesionalitāte, kalpošana valsts un sabiedrības interesēm.
Treškārt – uzdrīkstēšanās. Atbildība, kuru mēs uzņēmāmies, pārņemot valsts vadību kritiskajā 2009. gada pavasarī, vispirms prasīja drosmi pieņemt nepopulārus lēmumus valsts interešu vārdā. Atceros, toreiz mediji mani dēvēja par politisko kamikadzi. Neskatoties uz to, Vienotības panākumi 10. Saeimas vēlēšanās pierādīja, ka Latvijas vēlētājs prot atšķirt populismu no patiesas apņemšanās strādāt valsts labā. Spēja pieņemt nepopulārus lēmumus nobriedušā sabiedrībā tiek uztverta konstruktīvi. Šāda uzdrīkstēšanās mums būs nepieciešama arī turpmāk.
Ceturtkārt – profesionalitāte. Divus gadus esot pie varas esam spējuši uzkrāt pieredzi, pārbaudīt savu komandu un parādīt sava darba rezultātus. Latvijas sasniegumus citur Eiropā un pasaulē sauc par veiksmes stāstu. Mūsu uzdevums ir turpināt pierādīt savu profesionalitāti un saimnieciskumu, rūpējoties par valsts izaugsmi.
Bet svarīgākā šī stāsta atziņa – nepieciešamība skaidri apzināties savu mērķi un rezultātu, kuru vēlamies sasniegt.
Vienotību es redzu kā masu partiju, kurā durvis atvērtas ikvienam, kam rūp Latvijas kā nacionālas un tiesiskas valsts intereses. Lēmumi tiks pieņemti atklāti, demokrātiski un koleģiāli. Augstākā vērtība ir godīgums pret sevi, partijas biedriem, vēlētājiem un Latvijas tautu kopumā.
Mūsu kopējais mērķis – darbs Latvijas izaugsmei, šodien ir svarīgākā tēma. Godīgs un profesionāls darbs ir galvenā vērtība, kā veidosim Latvijas iedzīvotāju labklājību, mūsu valsts stabilitāti un attīstību nākamajos gados.
Cienījamie kongresa dalībnieki!
Pēdējie gadi Latvijas ekonomikai ir bijuši smagu pārbaudījumu laiks. Protams, lielā mērā tas saistīts ar kopējo situāciju pasaules ekonomikā un krīzi globālajos finanšu tirgos, bet mēs labi zinām – Latviju šī krīze skāra īpaši smagi. Taču no tās mūsu valsts iznākusi spēcīgāka un konkurētspējīgāka.
Tomēr ar to vien ir par maz – lai nodrošinātu attīstību un izaugsmi, nepieciešams īstenot aktīvu ekonomisko pasākumu programmu. Kopā ar Vienotības kolēģiem esmu izanalizējis esošos plānus, to, kas tajos paveikts un izstrādājis jaunu ekonomikas izaugsmes plānu, kurā ir trīs stratēģiskie virzieni: valsts konkurētspējas celšana, investīciju piesaiste un eksporta veicināšana.
Mana ekonomiskā plāna mērķis ir stabila un ilgtspējīga attīstība. Nākamo trīs gadu laikā Latvijā jāizveido labākie apstākļi ražošanas attīstībai un investīcijām, jāpanāk zemākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs.
Līdzsvarotas attīstības risinājumi palīdzēs:
nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar darbu un celt viņu atalgojuma līmeni;
stimulēt emigrējušos iedzīvotājus atgriezties mājās;
nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju cienīgām vecumdienām;
garantēs Latvijas finansiālo neatkarību.
Vēlos pievērst jūsu uzmanību mana ekonomiskā plāna galvenajiem mērķiem. [8 punkti uz slaida]
[Stimulēt ekonomiku un veicināt uzņēmējdarbību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi balstītu uz stabiliem pamatiem]
Spēcīgi un konkurētspējīgi uzņēmumi ir jebkuras valsts ekonomikas mugurkauls, tādēļ arī plānā galvenā uzmanība veltīta atbalstam konkurētspējīgiem, inovatīviem uzņēmumiem ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu, ar nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības pieaugumā, kā arī uzņēmumiem, kas nodrošina importa aizstāšanu ar attīstītu vietējo ražošanu. Šiem mērķiem netaupīsim ne Eiropas Savienību fondu, ne arī valsts budžeta līdzekļus – nākamo trīs gadu laikā te jānovirza ne mazāk kā 2 miljardi latu Eiropas Savienības un Latvijas valsts finansējuma.
Stabilai attīstībai viens no svarīgākajiem punktiem ir energo-neatkarība un energo-drošība – tā tiek izvirzīta par vienu no tautsaimniecības prioritātēm 2011.-2015. gadam. Ņemot vērā augstās enerģētikas infrastruktūras izmaksas, šeit īpaša nozīme būs triju Baltijas valstu kopējiem projektiem.
Joprojām valdības prioritāte būs godīgas konkurences nodrošināšana un cīņa ar ēnu ekonomiku. Konsekventi turpināsim mazināt birokrātiju, kas ir viens no būtiskiem šķēršļiem gan investīciju ienākšanai valstī, gan veiksmīgai vietējo uzņēmumu attīstībai. [Stimulēt jaunu darba vietu rašanos] Valdības darba rezultātā, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai 2011. gada augusta sākumā bezdarba līmenis ir krities līdz 12,1%. Ir izveidotas vairāk nekā 30 000 jaunas darba vietas. Lai turpinātu šo pozitīvo dinamiku, jāmeklē kopīgi risinājumi ar sociālajiem partneriem, uzņēmējiem un izglītības iestādēm.
Valsts ekonomiskā attīstība ir cieši saistīta ar reģionu attīstību – tādēļ izveidosim stimulu mehānismu, kas nodrošinās lielāku motivāciju pašvaldībām investīciju piesaistē.
Infrastruktūras stāvoklis kļuvis par reālu kavēkli ekonomikas attīstībā, īpaši to izjūt reģioni. Tādēļ, sākot no 2012. gada, šajā jomā nodrošināsim iespējas realizēt publiskās un privātās partnerības projektus.
Esam izveidojuši mikro uzņēmumu atbalsta sistēmu, kas stimulē nodarbinātību, taču papildus ir jāpiešķir arī laikā skaidri terminētas sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu atlaides uzņēmējiem, kuri pieņem darbā ilgstošos bezdarbniekus un nodrošina jauniešiem pirmo darbavietu. Papildus strādāsim, lai tiktu veiktas izmaiņas normatīvos aktos, kas atvieglotu un veidotu elastīgāku nepilna laika nodarbinātību.
Būtiskas izmaiņas darba tirgū iespējamas kopā ar nopietnām reformām izglītībā. Jāveido cieša saikne starp arodizglītību un uzņēmējdarbību, savukārt augstskolām ir jākļūst starptautiski konkurētspējīgākām.
Aktīvu darba tirgus pasākumu īstenošanas rezultātā darīsim visu, lai trīs gados nodarbinātība sasniegtu 70%, bet bezdarbs samazinātos zem 7%.
Pienācis laiks aktualizēt tēmu arī par talantu piesaisti mūsu ekonomikai – izšķiroša nozīme konkurētspējas palielināšanā ir inovācijām un valstu spējai piesaistīt talantus. Tādēļ jāķeras pie talantu piesaistes, vispirms apzinot un atbalstot Latvijas gaišākos prātus.
Katrs no Latvijas aizbraukušais iedzīvotājs ir sāpīgs zaudējums mūsu valstij, tādēļ, strādājot pie Latvijas izaugsmes, jāpanāk, lai katrs aizbraukušais justu, ka viņš ir gaidīts atpakaļ. Šādas politikas mērķis ir panākt, lai ar jaunu pieredzi un zināšanām mājās sāktu atgriezties izbraukušie Latvijas iedzīvotāji, stiprinot mūsu tautu un mazinot paredzamo nepieciešamību pēc darbaspēka importa.
Paralēli atgriešanas politikai jāveic pasākumi, kas veicinātu iedzīvotāju palikšanu Latvijā – ne tikai Rīgā, bet arī Valkā, Rūjienā, Valmierā un citur reģionos. Šeit, piemēram, noderēs Somijas labākā pieredze, kur valsts motivē iedzīvotājus palikt savā rajona centrā un nedoties labākas dzīves meklējumos uz galvaspilsētu vai ārzemēm. Tam nepieciešama dzīves kvalitātes attīstība, īpaši pievēršot uzmanību infrastruktūrai un konkrēti sabiedriskā transporta attīstībai. Paralēli nepieciešams sekmēt ražošanas un pakalpojumu attīstību novados, dažādot nodarbinātību un panākt pilsētu un reģionu solidaritāti.
[Veicināt rūpniecību un eksportu, lai līdzsvarotu tautsaimniecību un iegūtiem līdzekļiem attīstītu iekšējo tirgu]
Viens no Latvijas ekonomikas atkopšanās dzinējspēkiem ir straujā eksporta izaugsme pēdējā gada laikā. Kopš 2009. gada Latvijas eksporta apjoms ir divkāršojies un pašlaik tas jau būtiski pārsniedz pirmskrīzes rādītājus.
Tas ir skaidrs apliecinājums strukturālajām izmaiņām valsts ekonomikā, ir notikusi pārorientācija no spekulatīviem darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem uz ražošanu. Latvijas eksporta potenciāls turpina augt, tomēr šobrīd galvenais uzdevums ir audzēt mūsu uzņēmumu eksporta pievienoto vērtību. Tikai to paaugstinot būs iespējams saglabāt pozitīvu kopējo ārējās tirdzniecības bilanci.
Uzņēmējdarbības attīstības plāns paredz turpināt iesākto atbalstu apstrādes rūpniecībai – nozarei, kura bija aizmirsta kopš neatkarības atgūšanas. Mūsu mērķis ir palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP no 10% 2009. gadā līdz 16% 2014. gadā.
Paralēli ir jānodrošina Latvijas uzņēmumu interešu aizstāvība prioritārajos eksporta tirgos. Lai to panāktu, tiks veicinātas eksporta atbalsta programmas gan no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, gan citiem avotiem.
Īpaši jāstimulē tās eksportējošās nozares, kuru veikums ir svarīgs, lai mazinātu preču ārējās tirdzniecības negatīvo bilanci. To būs iespējams panākt, palielinot eksporta apjomu pret IKP no 27% 2009. gadā līdz 45% 2014. gadā.
Transports un tranzīts ir vienas no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kuru attīstība līdz šim ir atstāta pašplūsmā. Pēdējo pāris gadu laikā vērojama pieaugoša interese par Latviju, kā tranzīta punktu uz ekonomiski strauji augošajiem Krievijas un Vidusāzijas reģioniem. NATO kravu piegādēm esam attīstījuši Ziemeļu distribūcijas tīklu – dzelzceļa pārvadājumiem no Latvijas uz Afganistānu. Tagad jāstrādā pie šī maršruta izmantošanas arī komerciālām, ne tikai militārām vajadzībām. Ar aizvien lielāku interesi uz Latviju skatās arī tādas valstis kā Brazīlija un ASV. Līdzšinējā pieredze liecina, ka Latvijas potenciāls tranzīta jomā ir ne tikai virzienā Austrumi – Rietumi, bet arī virzienā Ziemeļi – Dienvidi.
[Piesaistīt ārvalstu un vietējās investīcijas – tās ir nepieciešams stimuls tautsaimniecības attīstībai un bezdarba mazināšanai]
Manas valdības viena no galvenajām prioritātēm bija un ir investīciju piesaiste mūsu ekonomikai, jo investīcijas nozīmē jaunus uzņēmumus un jaunas darbavietas. Esam izveidojuši Lielo un stratēģiski svarīgo investīciju projektu koordinācijas padomi ar mērķi likvidēt birokrātiskos un politiskos šķēršļus svarīgiem investīciju projektiem. Konsekventa valdības rīcība krīzes apstākļos, stabilizējot ekonomiku un uzlabojot uzņēmējdarbības vidi bija spēcīgs signāls ārvalstu investoriem no jauna atklāt Latviju.
No nesenās pagātnes rūgtās pieredzes redzam, ka pazaudēt kredītreitingus var zibenīgi, taču to atgūšana ir ilgs un smags darbs. Šajā jomā Latvija ir labs piemērs daudzām pasaules valstīm. Laikā, kad tādu valstu, kā Spānija, Itālija, Grieķija, Kipra kredītreitingi krīt vai atrodas zem nopietna spiediena, Latvijas kredītreitingi atkal aug. Šobrīd likmes Latvijas valsts parādzīmēm ir krietni zemākas, kā Ungārijas, Polijas, Itālijas vai Spānijas vērtspapīriem, nemaz nerunājot par tādām valstīm kā Īrija, Portugāle vai Grieķija, salīdzinājumā ar kurām šobrīd Latvija var aizņemties pat 2-3 reizes lētāk.
Šis ir reāls sasniegums, kas nodrošina kredītresursu pieejamību gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, kā arī veido stabilu pamatu tālākai valsts attīstībai.
Mūsdienu globālajā ekonomikā par investīcijām konkurē visas valstis un Baltijas reģions nav izņēmums. Tādēļ jāpanāk, ka Latvijas piedāvājums investoriem ir pievilcīgāks – tas attiecas gan uz uzņēmējdarbības vidi, gan infrastruktūru, gan darba tirgus piedāvājumu.
Sekmīgā investīciju piesaistē liela nozīme ir valsts tēlam, tādēļ tā stiprināšanai šobrīd jāpievērš īpaša uzmanība. Šeit varam pārņemt mūsu ziemeļu kaimiņu igauņu taktiku. Ierobežota finansējuma apstākļos ir svarīgi, lai šajā jautājumā sadarbotos visu līmeņu valsts un pašvaldību institūcijas, iesaistot gan valdības partnerus, gan nevalstiskās organizācijas, gan uzņēmējus, gan arī ieinteresētos uzņēmumus. Uzņēmēju iesaiste šajā procesā ir īpaši svarīga, jo pozitīvs valsts tēls katram eksportējošam uzņēmumam sniedz praktisku atbalstu. Tādēļ es ierosinu Ekonomikas ministrijai kopā ar citām iestādēm, nevalstisko sektoru un uzņēmējiem ķerties pie Latvijas reputācijas uzlabošanas starptautiskajos finanšu tirgos un Latvijas valsts iespēju popularizēšanai.
[Darbaspēka nodokļu samazināšana un citu nodokļu nepaaugstināšana]
Investīciju piesaistei, jaunu darbavietu radīšanai un iedzīvotāju ienākumu līmeņa celšanai viens no svarīgākajiem ir nodokļu jautājums. Krīzes pārvarēšanai ir nācies pieņemt nepopulārus lēmumus attiecībā uz nodokļiem. Taču tie ir bijuši pagaidu risinājumi, lai glābtu valsti no bankrota.
Pašlaik nepieciešams noteikt prioritātes attiecībā uz atsevišķām jomām, kurās ar laiku nodokļi būtu samazināmi. Tās būtu darbs, bērni, veselība, izglītība, zaļais dzīvesveids. Latvijai jāturpina būt relatīvi zemu nodokļu valstij, kurā nodokļu slogs ir ap trešdaļu no IKP.
Tuvākajos trīs gados apņemamies nodrošināt nodokļu sistēmas stabilitāti, ieviešot moratoriju nodokļu paaugstināšanai.
[Panākt tiesiskumu ekonomikā, cīņa ar ēnu ekonomiku valsts un sabiedrības prioritāte]
Tiesiskums sabiedriskajā dzīvē nav iespējams bez tiesiskuma ekonomikā, tādēļ es arī turpmāk iestāšos par bezkompromisu cīņu ar ēnu ekonomiku. Valdības pieņemtais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns ir ielicis labu pamatu sistēmiskai un organizētai cīņai ar krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu. Nemaksājot nodokļus, mēs apzogam paši sevi, mūsu bērnus un pensionārus, kuriem tiek novirzīta lielākā daļa nodokļos iekasētās naudas. Bet nedrīkst aizmirst, ka nodokļu nauda tiek veltīta arī infrastruktūras attīstībai un uzņēmējdarbības atbalstam.
Uzskatu, ka „ēnu” ekonomikas apkarošana ir ne tikai ekonomiskas, bet arī morālas kategorijas jautājums.
Mūsu mērķis ir samazināt ēnu ekonomiku uz pusi tuvāko triju gadu laikā. Kopš 2009.gada daudz ir darīts, lai uzlabotu Valsts Ieņēmumu dienesta darbu, taču vēl ir daudz darāmā – arī turpmāk aktīvi strādāsim pie tā, lai godprātīgo nodokļu maksātāju sadarbība ar nodokļu inspektoriem būtu vienkārša, ērta un nodokļu maksātājam draudzīga.
Vienlaikus turpināsim stiprināt dienesta darba efektivitāti cīņā ar nodokļu nemaksātājiem, kontrolējot un salīdzinot uzņēmumu darbaspēka izmaksas, veicinot darba ņēmēju iniciatīvu ziņot par nodokļu nemaksāšanu un samazinot skaidras naudas apriti ekonomikā.
Bezkompromisu cīņai pret akcīzes preču nelegālu ievešanu un tirdzniecību, nelegālo nodarbinātību, „aplokšņu” algām un PVN krāpšanu jābūt tikpat principiālai, cik mūsu sabiedrības pieprasījumam pēc drošas sociālās sistēmas – pabalstiem un pensijām.
Visbeidzot, cīņa ar ēnu ekonomiku, krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu nebūs efektīva bez stiprām tiesībsargājošām institūcijām, kas ir brīvas no korupcijas, ir profesionālas un neatkarīgas. Es personīgi sekošu tam, lai tiktu stiprinātas par ekonomiku atbildīgās tiesībsargājošās iestādes.
[Būtiski uzlabot valsts konkurētspēju]
Kā jau minēju iepriekš, mūsdienu ekonomikā konkurē ne tikai uzņēmumi, bet arī valstis. Valsts konkurētspējai ir svarīgi arī tādi elementi, kā uzņēmējdarbības vide, birokrātijas līmenis, valsts pārvaldes rīcībspēja, valsts tēls. Šobrīd nobeigumam tuvojas pirmais valsts konkurētspējas izvērtējums, kuru veic Rīgas Ekonomikas augstskola, piesaistot vadošos pasaules ekspertus. Tā rezultātā izstrādāsim Latvijai piemērotu konkurētspējas uzraudzības modeli.
Kā konkrēts mērķis attiecībā uz konkurētspējas novērtējumu tiek izvirzīts nepieciešamība Pasaules Bankas Doing Business indeksā no 27. vietas 2010. gadā pārvietoties uz 18. vietu 2014. gadā.
[Kopsavilkums]
Makroekonomikas dati liecina, ka Latvijas ekonomika turpina uzrādīt aizvien labākus rezultātus jau 7. ceturksni pēc kārtas. Šī gada 1. ceturksnī Latvijas IKP palielinājās par 3,5%, bet 2. ceturkšņa izaugsmi eksperti prognozē jau 4,5-6% robežās. Ražošanas un eksporta apjomi turpina augt, bet bezdarbs – samazināties. Tas apliecina, ka Vienotības īstenotā ekonomiskā politika nes augļus, un labās ziņas ekonomikā nozīmē labas ziņas arī citās jomās – sociālajam budžetā, izglītībā, nodarbinātībā un citur. Taču, lai šīs tendences saglabātu, jāturpina tikpat pārdomāta un atbildīga politika, kā to esam darījuši līdz šim. Esmu gatavs arī turpmāk uzņemties par to pilnu atbildību.
Cienījamie Vienotības idejas patrioti!
Kopš 2009. gada pavasara esam pieredzējuši vairākus grūtus pārbaudījumus. Mums kā jaunai partijai ar augstiem ideāliem tie nav bijuši viegli, taču tos esam pārvarējuši, mobilizējot Latvijas politiskās partijas kopējam mērķim. Latvijai izšķirošos brīžos mūs atbalstījusi arī opozīcija.
Esam guvuši arī sāpīgas mācības un bijuši spiesti samierināties ar zaudējumiem jautājumos, kur kompromisiem nav vietas. Taču kopumā šajā laikā Vienotības politiķi ir guvuši vērtīgu profesionālo pieredzi – Latvijas sabiedrībai esam godīgi parādījuši, kā strādājam un kādi ir mūsu darba rezultāti.
Galvenais – šajā laikā esam spējuši mobilizēt sabiedrību, lai pārvarētu finanšu krīzi, kas apdraudēja Latvijas maksātspēju, un pēc tam nodrošinājuši pakāpenisku, bet stabili augošu Latvijas ekonomikas attīstību. Vēlos to pieminēt arī šodien, jo tas apliecina Vienotības politisko briedumu un mūsu komandas profesionālās spējas. Sabiedrība savu atzinību par mūsu paveikto pauda ar balsojumu 10. Saeimas vēlēšanās, uzticot atbildību turpināt darbu pie ekonomikas stabilizēšanas.
Kopš 2009. gada pavasara mainījusies ne tikai valsts ekonomikas struktūra, bet arī – politiskā kultūra. Spilgtākais apliecinājums tam ir 10. Saeimas balsojums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījumu veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā un sabiedrības reakcija par to – balsojums referendumā par 10. Saeimas atlaišanu.
Politiķu interpretācijām te vairs nav vietas – sabiedrība pieprasa jaunu attīstības līmeni Latvijas politikā: godīgu un profesionālu darbu, rēķinoties ar visas sabiedrības interesēm. Šis arī ir galvenais Vienotības uzdevums – spēt pašiem sasniegt mūsu definētos mērķus par politiskās kultūras paaugstināšanu Latvijas politikā un ļaut sabiedrībai vērtēt, kā tas izdodas.
Cienījamie Vienotības biedri un atbalstītāji,
Vispirms vēlos jums pateikties par atbalstu – vadot valdību tik saspringtā krīzes situācijā, savas partijas biedru atbalsts bija ļoti nozīmīgs.
Vēlos jums atgādināt, ka mūs negaida vieglas dienas: politiskā konkurence ir pieaugusi tieši cīņā par mūsu vēlētāju balsīm. Turklāt cīņā par varu daži politiskus kompromisus meklē pat attiecībā uz mūsu valsts vēsturi un valodu. Te nepieciešama stingra un principiāla Vienotības nostāja.
Mūsu uzdevums ir saviem vēlētājiem skaidri pateikt, ko esam šajā laikā paveikuši, kāpēc par Vienotību balsot 11. Saeimas vēlēšanās, kas ir mūsu komanda, kā esam mainījušies un ko saviem vēlētājiem apsolām paveikt turpmākos četrus gadus.
Mums jāsaglabā Vienotības iekšējā demokrātija diskusijās, lai nodrošinātu augustu lēmumu kvalitāti, taču tai pašā laikā mums jādemonstrē spēja vienoties. Aicinu visu Vienotības veidojošo partiju līderus apzināties atbildību savu vēlētāju priekšā un nodrošināt saskaņotu komandas darbu.
Mūsu uzdevums ir turpināt parādīt Vienotības komandas profesionalitāti. Vienotības veidojošām partijām jāatsakās no vēlmes noteikt partiju kvotas iespējamo amatu sadalē, galvenais kritērijs nākošo ministru kandidātu izvirzīšanā būs profesionālisms.
Vienotībā jābūt augstai konkurencei un atklātai sacensībai, lai pierādītu savas spējas tikt izvirzītam par ministra vai cita augsta amata kandidātu.
Mums stingri jāievēro savi solījumi vēlētājiem un partijas vērtības, taču mums jābūt daudz atsaucīgākiem, uzklausot sabiedrības vēlmes un pieprasījumu. Tas nenozīmē reitingu medībās mainīt politisko kursu, bet gan – sadzirdēt savu vēlētāju noskaņojumu.
Kad sabiedrība nesaprot mūsu pieņemtos lēmumus, mums tie jāizskaidro; kad vēlētāji ir vīlušies mūsu rīcībā – jāizvērtē pieļautās kļūdas; bet, kad vēlētāji ir gandarīti par mūsu paveikto – nedrīkstam pazaudēt galvu uzslavās, bet jāturpina strādāt!
11. Saeimas vēlēšanu uzdevums ir ievēlēt parlamentu, kura vairākums atbalsta Latviju kā nacionālu un tiesisku valsti. Tas nozīmē daudz atbildīgāku priekšvēlēšanu kampaņu gan Vienotībai kopumā, gan katram no jums, kas kandidēs vēlēšanās.
Par Vienotību balsos tie, kuri novērtē mūsu paveikto valsts stabilitātei, un kuriem ir būtiska Rietumu vērtībās balstīta Latvijas izaugsme. Par mums savas balsis atdos arī tie, kuri nepaļausies uz politiskiem un ekonomiskiem eksperimentiem, un kuriem nav saistību balsot par oligarhu partijām. Vienotības vēlētājs zina, ka mēs nepieļausim kompromisus par mūsu valsts vēsturi un valodu, bet ar cieņu uztveram visus Latvijas iedzīvotājus, kuri visi kopā šodien veido Latvijas tautu un tās nākotni.
Šādu es redzu Vienotību – tās mērķus, uzdevumus un komandu.
Mūsu spēks ir Vienotībā! Taču tas jāparāda vispirms pašiem sev kopīgā darbā!
Būsim vienoti!