Dombrovska uzruna konferencē par godu Jāņa Pāvila II beatifikācijai
Svētdien, 1. maijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis teica uzrunu konferencē par godu Jāņa Pāvila II beatifikācijai Latvijas Universitātes Lielajā aulā.
Jūsu Ekselences Valsts prezidenta kungs, Saeimas priekšsēdētājas kundze, Arhibīskapa kungs! Godātie konferences dalībnieki!
Šodien mēs atzīmējam īpašu notikumu – pāvesta Jāņa Pāvila II iecelšanu svētīgo kārtā.
Kopš Latvija ir atguvusi savu neatkarību, mūsu valstī ir viesojušies daudzi izcili pasaules līderi, apliecinot mūsu valsts atgriešanos starptautiskajā apritē.
Taču Pāvesta Jāņa Pāvila II viesošanās Latvijā pirms 18 gadiem bija īpaša. Tā saviļņoja ar dziļo un personīgo izpratni par mūsu valsts un tautas likteni. Pāvests ar savu vizīti uzmundrināja Latvijas iedzīvotājus un mudināja mūs atbildīgi izturēties pret atgūto brīvību. Viņš izrādīja Latvijai cieņu un pateicību par noturīgo ticību. Arī visus turpmākos gadus viņš izrādīja rūpes par Latvijas garīgo stiprumu.
Jānis Pāvils II vēstīja pārlaicīgu vēsti, bet viņa darbības forma bija oriģināla un dinamiska. Tas viņu padarīja viņu ne vien par garīgo līderi, bet arī par vienu no mūsdienu ietekmīgākajiem valstsvīriem.
Pāvests apceļoja pasauli, veicinot cilvēkos drosmi nostāties pret netaisnību un apspiestību.
Viņš izmantoja modernās tehnoloģijas savas vēsts sludināšanai un īpašu uzmanību veltīja jaunās paaudzes garīgajai attīstībai.
Jānis Pāvils II izrādīja cieņu un gatavību sadarboties ar citu ticību pārstāvjiem, uzsverot kopējās garīgās vērtības un mērķus.
Kad Karolu Vojtilu 1978. gadā ievēlēja par pāvestu, pasaulē liels bija pārsteigums par izvēli. Ne vien Polija, bet arī Latvija un viss mūsu reģions vienmēr leposies ar cilvēku, kurš pavēra dzelzs priekškaru un atgādināja pasaulei par tolaik aizmirsto un neērto Austrumeiropu.
Par to vēl varētu runāt daudz, bet pietiek ar vienu teikumu, kas kā nākotnes laikmeta vēstījums un vīzija izskanēja tālajā, vēl bez pārmaiņu nojausmas izdzīvotajā 1978. gada nogalē, kad Jānis Pāvils II pirmo reizi parādījās Svētā Pētera bazilikas laukumā. Elpu aizturējušā pūļa priekšā viņš vienkārši pateica īstos vārdus. "Ne-bai-die-ties…". Viņš šo vārdu atkārtoja vairākas reizes un tikai tad pabeidza visu Evanģēlija frāzi: "jo es esmu ar jums līdz pasaules galam". Šim īsajam vēstījumam bija lemts aizsākt jaunu laikmetu cilvēku un valstu attiecībās. Arī šeit – Latvijā.
Kad Latvija 2004.gadā pievienojās Eiropas Savienības valstu saimei, pāvests Jānis Pāvils II mūs sveica ar šādiem vārdiem: "Desmit valstis, kuru kultūra un tradīcijas ir un paliek eiropeiskas, tagad kļuvušas par šīs valstu savienības daļu,", bet, "lai Eiropas tautu vienotība pastāvētu arī nākotnē, tā nevar būt tikai ekonomiska un politiska… Eiropas dvēsele šodien ir vienota, pateicoties kopīgajām humānajām un kristīgajām vērtībām".
Ar Jāņa Pāvila II iecelšanu svētīgo kārtā mums ir dota iespēja atsaukt atmiņā viņa aicinājumus un piemēru – turēties pie kristīgajām, eiropeiskajām saknēm, līdzsvaroti tiekties pēc materiālām un garīgām vērtībām, ar ticības un garīguma spēku stāties pretī netaisnībai.
Es ceru, ka šodienas skaistais notikums – Jāņa Pāvila II beatifikācija veicinās garīguma atdzimšanu arī Latvijā!
Paldies par uzmanību!