Skip to main content

EK uzteic Latvijas sniegumu Eiropas Sociālā fonda apguvē

Eiropas Komisijas (EK) Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmas nodaļas vadītājs Jirži Švarcs (Jiři Švarc) un ESF programmas vadītājs Zigo Rutkovskis, tiekoties ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem ikgadējā sanāksmē par ESF aktivitāšu ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā, atzinīgi novērtējuši Latvijas ik gadu stabilo sniegumu ESF apguvē, kā arī ievērojami stiprināto vadības un kontroles sistēmu. Pārrunāti arī aktuālie 2014. – 2020. gada plānošanas perioda jautājumi.

EK novērtēja pozitīvo, ka Latvija sarunās ar EK akcentē efektivitātes un pasākumu satura kvalitātes jautājumus ne tikai finanšu apguves rādītājus. Vienlaikus EK saredz iespējamus uzlabojumus un akcentē nepieciešamību sadarbībā ar nozaru ministrijām sasniegt augstāku projektu ieguldījumu atdevi, it īpaši risinot administratīvās kapacitātes jautājumus. Tāpat EK uzsvēra arvien pieaugošu nepieciešamību īstenot reālus aktīvās nodarbinātības pasākumus, kas izriet no darba tirgus analīzes un pieprasījuma specifiski Latvijas situācijā, kā arī aicināja pārvērtēt algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmas efektivitāti, arvien samazinot šādas programmas pieejamību.

ES fondu vadošās iestādes vadītājs Armands Eberhards tikšanās laikā akcentēja ESF nozīmīgo lomu, uzlabojot Latvijas sociāli ekonomisko situāciju un pauda, ka Latvijai ir būtiski arī nākamajā plānošanas periodā saņemt ES fondu finansējumu vismaz tādā pašā apjomā kā 2007. – 2013. gada periodā, vienlaikus nodrošinot vienkāršotu ieviešanas sistēmu, sabalansētas prasības kontrolēm un uz rezultātu balstītu pieeju, lai mazāk administratīvo resursu tiktu tērēti procesā, vairāk koncentrējoties uz reālo pievienoto vērtību no ES finansējuma.

EK izteica satraukumu par spēju laicīgi un kvalitatīvi īstenot novēloti uzsākto Ekonomikas ministrijas aktivitāti "Atbalsts darba vietu radīšanai". FM informēja par progresu šajā aktivitātē, kas paredz atbalstu komersantiem, kuri radīs vismaz 50 jaunas darba vietas un investēs ne mazāk kā 5 miljonus eiro. Aktivitātes ietvaros plānots izveidot 250 jaunu darba vietu. Uzņēmēji kopš 28. septembra līdz nākamā gada 28. martam var iesniegt projektus šajā projektu konkursā. Sešu mēnešu pieteikšanās laiks saistīts ar iecerēto projektu atlases popularizēšanu arī ārvalstīs, dodot iespēju ārvalstu firmām iepazīties ar šī konkursa nosacījumiem un iesniegt projektu pieteikumus. Ekonomikas ministrija plāno projektu pieteikumu vērtēšanu pabeigt līdz 2013. gada septembrim, savukārt projektu īstenošana varētu tikt uzsākta 2013. gada beigās.

Sanāksmes noslēgumā FM iepazīstināja ar nākamā ES fondu plānošanas perioda sagatavošanas grafiku, saskaņā ar kuru jau šajā rudenī plānots uzsākt neformālās konsultācijas ar EK. Oficiālās konsultācijas ar EK par 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas dokumentiem sāksies 2013. gadā. EK akcentēja savlaicīgas plānošanas dokumentu sagatavošanas būtiskumu. Puses bija vienisprātis, ka arī turpmāk ES fondu plānošanā un ieviešanā arvien vairāk jāizmanto vienkāršošanas iespējas, tās sabalansējot ar nepieciešamajiem kontroles pasākumiem un uzsvaru liekot uz sasniedzamo rezultātu.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem septembra sākumā Latvija joprojām uzrāda teicamus rādītājus starp ES dalībvalstīm – ESF projekti uz pieņemto virssaistību rēķina apstiprināti pat par 102% no ESF 410 miljonu latu finansējuma, maksājumi finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu ir veikti jau 72% apmērā, kā arī valsts budžeta ieņēmumos no EK saņemti jau 65% no kopējā ESF piešķīruma. Tas ierindo Latviju augstajā 2. vietā starp jaunajām dalībvalstīm, tikai par vienu procentpunktu atpaliekot no Igaunijas (skatīt attēlu).

Nacionālo budžetu ieņēmumos no EK saņemtie ESF maksājumi, dati līdz 04.09.2012.

Jāatzīmē, ka tieši ESF finanšu progress ir visaugstākais, ko var skaidrot gan ar ESF pienesumu sociālās spriedzes mazināšanā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, kā arī ar apzināto nepieciešamību un mērķtiecīgo rīcību aktīvās nodarbinātības pasākumu virzīšanā un iedzīvotāju aktivizēšanā darba tirgū. Kopējie ES fondu apguves dati ir zemāki: apstiprināti ES fondu projekti par 93% no ES fondu 3,18 miljardu latu finansējuma, projektu īstenotājiem veikti maksājumi par pusi no kopējā ES fondu finansējuma, bet no EK valsts budžetā saņemtas atmaksas 45% apmērā.

Informāciju sagatavoja:
Sanda Rieksta
Komunikācijas nodaļas vecākā eksperte
Tālr.: 67095656
[email protected]

 

Dalies ar ziņu