Skip to main content

Ēlerte: Kam izdevīgi nenosiltināt mājas?

Sarmīte Ēlerte

Saskaņas centra priekšsēdētājs Nils Ušakovs nesen (Delfi, 24.01.2013) ironizēja: “Stāstīt rīdziniekiem, ka ēku siltināšana ir ļoti nepieciešama, maigi izsakoties ir neētiski. Tas ir līdzīgi kā teikt pensionāram, ka ēst omārus ir veselīgi”.

Tas ir tikai viens piemērs no SC īstenotās (precīzāk – neīstenotās) mājokļu politikas Rīgā. Visus šo gadus iespējas nosiltināt dzīvokļu mājas, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, pašvaldība konsekventi ignorēja. Vienlaikus SC draudzīgajos medijos ir attīstīti mīti par “parādu jūgu”, kurā nonākot cilvēki, kuri izvēlas nosiltināt un rekonstruēt savus mājokļus.

Kam ir izdevīga aktīvā aģitācija pret māju siltināšanu Rīgā?

Pirmkārt, Gazprom – jo vairāk gāzes, sildot Rīgas gaisu, patērēs rīdzinieki, jo lielāka būs Kremlim pietuvinātā monopolista peļņa.

Otrkārt, Rīgas siltumam – jo lielāks siltumenerģijas patēriņš, jo dāsnākas algas administrācijai.

Treškārt, pašam Saskaņas centram, kurš idejiski un finansiāli sakņojas Latvijas ekonomiskā, enerģētiskā un kulturālā sasaitē ar Krieviju.

Vērienīga mājokļu energotaupības programma šo sasaisti nenovēršami mazinātu.

Siltināšanas trīskāršais ieguvums

Ušakovs savā rakstā (delfi.lv, 24. janvāris 2013) šausminās par sekojošu piemēru: lai nosiltinātu 602. sērijas deviņstāvu māju ar trim kāpņu telpām un 108 dzīvokļiem, siltināšana maksās 350000 – 400000 LVL. Pusi segtu Eiropas fondu finansējums, bet katram dzīvoklim nāktos samaksāt 1600 līdz 2100 LVL.

Pirmkārt, nevienam dzīvokļa īpašniekam nav jāmaksā tūkstoši “dzīvā naudā” – prakse Latvijā un pasaulē liecina, ka ēku rekonstrukciju ir iespējams pilnībā finansēt uz to ietaupījumu rēķina, kuri rodas, samazinoties siltumenerģijas patēriņam. Siltumrēķini jau tūlīt pēc renovācijas 80% gadījumos samazinās, 20% paliek iepriekšējie, neraugoties uz to, ka rēķinos iekļauti un pakāpeniski tiek atmaksāti siltināšanā ieguldītie līdzekļi. Vēl svarīgi uzsvērt: ņemot kredītu renovācijai, bankas neprasa ieķīlāt dzīvokļus, kredīts tiek atmaksāts no komunālo maksājumu naudas plūsmas.

Otrkārt, līdz ar ēku renovāciju, uzlabojas to kvalitāte, dzīvildze un dzīvokļu vērtība.

Treškārt – māju siltināšana dod darbu vietējiem būvniekiem un būvmateriālu ražotājiem. Tā vietā, lai rīdzinieki ik gadus maksātu Gazpromam 100 miljonus par gāzi, daudz prātīgāk ir daļu šīs naudas izmantot ēku renovēšanai un siltināšanai. Aplams ir vēl viens Ušakova apgalvojums: 2009. gadā, kad Saskaņas centrs ekonomiskās krīzes kulminācijā sācis strādāt, “piedāvāt rīdziniekiem tērēt naudu māju siltināšanai, maigi izsakoties, būtu nepieklājīgi”. Tālredzīgi pašvaldību vadītāji panāca, ka tieši krīzes laikā strauji gāja uz priekšu namu siltināšana, jo tieši 2009. gadā kļuva pieejami Eiropas fondu līdzekļi. Aktīvākās pašvaldības pašas iesaistījās gan iedzīvotāju informēšanā, gan izglītošanā, gan piedalījās ar finansiālu atbalstu. A.Kampars, tā laikā ekonomikas ministrs, atceras, ka Rīgas pašvaldības ierēdniecības līmenī bija interese un vēlme sadarboties, bet politiskajā līmenī – pilnīga ignorance.
Liepājā renovētajās mājās siltumrēķini, kuros ir iekļauta arī kredīta atmaksa, samazinājušies no 15 līdz pat 45 procentiem, atsevišķās mājās vēl vairāk. Daļai Valmierā nosiltināto māju ir izdevies panākt, ka tām nepieciešama tikai trešā daļa no agrāk patērētās siltumenerģijas.

Kas atšķir Rīgu no Valmieras un Liepājas?

Kad 2009. gadā kļuva pieejami Eiropas Savienības fondi kā līdzfinansējums ēku siltināšanai, Latvijas pilsētas bažījās, ka Rīga paņems visu naudu. Bažas izrādījās veltas. Rīgā šobrīd ir siltinātas 47 mājas, un starp tām nav nevienas (!) pašvaldības uzņēmuma Rīgas Namu pārvaldnieka apsaimniekotās ēkas. Tikai tagad Rīga sarosījusies un segusi pirmos energoauditus, un dažādās stadijās esot izstrādāti 15 māju siltināšanas projekti. Saskaņas centra priekšsēdētājs Rīgas bēdīgajā situācijā vaino savus priekštečus. Taču, ja dome 2009.gadā būtu nopietni ķērusies pie siltināšanas ar ES fondu atbalstu, pirmās nosiltinātās pašvaldības apsaimniekotās mājas varēja būt pabeigtas jau 2011.gadā (siltināšana no projekta līdz pabeigšanai prasa pusotru līdz diviem gadiem), vairāku desmitu māju siltināšanu būtu bijis iespējams pabeigt 2012. gadā un šobrīd to skaits jau varētu būt bijis simtos. Taču tas nenotika, jo Saskaņas centram par siltināšanu nekādas intereses nav bijis un vēl joprojām iedzīvotāji no siltināšanas tiek baidīti.

Valmierā siltināšana ir pabeigta 44 mājās, vēl 40 mājas ir dažādās renovācijas pakāpēs. Liepājā siltināšana pabeigta 113 mājās, līgumi par renovāciju noslēgti un procesā atrodas vēl 45 mājas. Bez tam, Liepājas pašvaldība, izmantojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un ERAF līdzekļus, renovējusi 43 pašvaldības iestāžu ēkas. Siltuma patēriņš tajās samazinājies no 34 līdz 83 procentiem.

Arī Valmierā un Liepājā iedzīvotāji ir privatizējuši dzīvokļus, bet grūti nākas vienoties par kopīgu stratēģiju māju apsaimniekošanā. Arī šajās pilsētās dzīvo cilvēki ar maziem ienākumiem. Bet Liepājas un Valmieras domju vadītāji netērēja laiku, lai baidītu iedzīvotājus ar to, kādu postu siltināšana varētu nest viņu iedzīvotājiem, bet gan domāja par to, kā pašvaldība var šo procesu veicināt. Un pieredze ir pašsaprotama un līdzīga. Valmierā apsaimniekotāji pārliecināja, aģitēja, informēja par ietaupījumiem, uzņēmās birokrātisko darbu, arī – gatavoja projektus, organizēja siltināšanas procesu. Liepājā pašvaldība piešķīra 50% līdzfinansējumu daudzdzīvokļu ēku energoaudita veikšanai, kā arī no budžeta izdalīja LVL 300000 līdzfinansējumam 10 – 30% apjomā, kuru varēja iegūt konkursa kārtībā – līdz laikam, kad kļuva pieejama Eiropas nauda. Uz līdzfinansējumu varēja pretendēt jebkurš daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs. Kopš 2009. gada līdzfinansējumu 50 – 60% apmērā jau varēja saņemt no ERAF finansējuma. Un, protams, tāpat kā Valmierā, Liepājā informēja, izglītoja un pārliecināja savus iedzīvotājus.

Aktīvas un tālredzīgas pašvaldības pēdējos 4 gados paguvušas paveikt daudz. No šo pilsētu pieredzes Rīga varēja mācīties. Ja Saskaņas centra priekšsēdētājs būtu mācījies no kolēģiem citur valstī, nevis pretnostatījis Rīgu Latvijai. Ja būtu retāk braucis uz Maskavu, bet biežāk uz Liepāju un Valmieru. Ja būtu mazāk laika tērējis pašreklāmai par Rīgas nodokļu maksātāju naudu, bet vairāk rūpējies par māju siltināšanu, tātad iedzīvotāju labumu. Taču saskaņieši turpina rīdziniekus turēt Gazprom atkarībā.

Dalies ar ziņu