ES ministri vienojas par vienoto noregulējumu banku sektorā
Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) 18. decembra sanāksmē finanšu ministri vienojās par otro Banku Savienības pīlāru Vienoto noregulējuma mehānismu (Single Resolution Mechanism – SRM). Tā mērķis ir stiprināt banku pakalpojumu iekšējo tirgu, vienlaikus saglabājot vienādus nosacījumus visiem, uzturēt finanšu stabilitāti un uzticību bankām. Mehānismam jānodrošina arī finanšu pakalpojumu nepārtrauktība, jānovērš problēmas izplatīšanās un jāsamazina zaudējumi sabiedrībai kopumā.
SRM ietver vienotu noteikumu kopumu par banku noregulējumu attiecībā uz problemātiskām bankām SRM iesaistītajās dalībvalstīs. SRM veidos vienoti noteikumi un procedūras, kuras piemēros Vienotā noregulējuma valde kopā ar Eiropas Komisijas un iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm.
SRM tvērums attiecas uz visām iesaistītajām dalībvalstīm, kas ir pievienojušās Vienotajam uzraudzības mehānismam (Single Supervisory Mechanism – SSM). Tas nozīmē, ka visas attiecīgās bankas un ieguldījumu brokeru sabiedrības var pretendēt uz noregulējumu, kuras atrodas tādā jurisdikcijā, kas ir SSM dalībvalsts. SRM ar centrālu lēmumu pieņemšanas iestādi jeb valdi un vienotu banku noregulējuma fondu (Vienotais fonds) veicinās finanšu un ekonomikas stabilitāti visā ES. Tiek plānots, ka Latvijā noregulējuma iestādes funkcijas veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un tās pārstāvis piedalīsies Vienotā noregulējuma valdē. Konkrētas problemātiskās bankas noregulējuma darbības tiks finansētas no Vienotā fonda līdzekļiem, kurā iemaksas tiks veiktas no privātā sektora līdzekļiem.
Vienlaikus ES Padomes Prezidentūra uzsāks sarunas ar Eiropas Parlamentu (EP), lai vienotos par regulas priekšlikuma teksta gala redakciju. Jāatgādina, ka Eiropadomes secinājumos ir noteikts, ka ES likumdevējiem, kas ir EP un Padome, vienošanās par Banku Savienību veidojošiem tiesību aktu priekšlikumiem ir jāpanāk šī EP sasaukuma laikā.
Jāatgādina, ka Banku Savienības pirmais pīlārs ir Vienotais uzraudzības mehānisms, saskaņā ar kuru eiro zonas banku uzraudzību, sākot ar 2014. gada 4. novembri, uzņemsies Eiropas Centrālā Banka, vienlaikus saglabājot nacionālo uzraudzības iestāžu kompetenci. Vismaz trīs lielākās bankas katrā iesaistītajā dalībvalstī ECB uzraudzīs tieši un nepastarpināti, Latvijas gadījumā tās būs AS „Swedbank”, AS „SEB banka” AS „ABLV”, kā arī Nordea bankas Latvijas filiāli. Bez šiem diviem elementiem Banku Savienību veido vēl trešais pīlārs, kura izveide vēl nav uzsākta, proti, Vienota noguldījumu garantiju sistēma, kurā tiktu harmonizētas prasības Noguldījumu garantiju fondiem, ar mērķi nākotnē izveidot vienu kopīgu Noguldījumu garantiju fondu.
Informāciju sagatavoja:
Aleksis Jarockis
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr.: 67083850
[email protected]