Finanšu ministrijas komentārs par patēriņa cenām septembrī
Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par patēriņa cenām šā gada septembrī liecina, ka cenu kritums ir beidzies un Latvijas tautsaimniecība tiecas uz mērenu inflācijas līmeni. Patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, ir pieaudzis par 0,4 %, pēc gada pārtraukuma sasniedzot pozitīvu vērtību.
Šādai tendencei ir pozitīva ietekme uz ekonomikas aktivitāti, stimulējot naudas apriti un iedrošinot investorus veikt ieguldījumus. Tas ir svarīgs nosacījums iekšzemes patēriņa turpmākajai attīstībai. Cenu kāpums pārsvarā atspoguļojās preču sektorā, kur cenas attiecīgajā periodā pieauga par 2,0 %, savukārt pakalpojumu sektorā cenas vēl arvien turpina samazināties – par 3,5%.
Svarīgi atzīmēt, ja Latvijas tautsaimniecībā atgriežas inflācija, tas vēl nenozīmē, ka iegūtā konkurētspēja tiek zaudēta. Galvenais inflācijas avots ir ārējā vide, jeb cenas nosaka starptautiskais tirgus mehānisms. Tas ir, lielāko daļu patēriņa cenu pieauguma var attiecināt arī uz pārējām ES valstīm, nesamazinot Latvijas priekšrocību salīdzinot ar partnervalstīm, kur cenas vēl joprojām ir augstākā līmenī. Izvērtējot ES27 cenu dinamiku, var secināt, ka Eiropā patēriņa cenu līmenis ir kāpis straujāk nekā Latvijā, un arī šajā mēnesī ES27 cenu līmeņa kāpums ir par aptuveni 1 procentpunktu straujāks nekā Latvijā. Tādējādi, mērena inflācija tautsaimniecībai ir pat veselīga, ja cenu pieaugums ir zemāks, nekā tirdzniecības partnervalstīm.
Septembra patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar šā gada augustu, pieauga par 0,4 %, precēm cenas pieauga par 0,6 %, bet pakalpojumiem tās palika nemainīgas.
Patēriņa cenu mēneša dinamika šā gada septembrī ir ar pieaugošu tendenci, jo sezonālu faktoru dēļ pieauga cenas vasaras dārzeņiem, jaunajām apģērbu un apavu kolekcijām, kā arī tika veikts cenu līmeņa izmaiņu aprēķins izglītībai. Pieaugošo naftas cenu ietekmē palielinājās arī degvielas cena. Patēriņa cenu lejupvērstās svārstības radīja sezonāls cenu kritums rudens augļu ražai un atliktais akcīzes nodoklis dabasgāzei.
Jāņem vērā, ka cenu svārstības pārsvarā ietekmēja sezonāli faktori, vienreizēji pasākumi, kā arī cenu izmaiņas ārējos tirgos, tātad šo cenu pieauguma tendenci nevar attiecināt uz nākotni. Pastāvošie cenu svārstību riski nenorāda viennozīmīgu cenu virzības tendenci. Vairumtirgotāji brīdina par iespējamo cenu kāpumu atsevišķiem pārtikas produktiem, bet no otras puses, atsākoties apkures sezonai, mazumtirdzniecībā nonāks būtiski mazāks apgrozāmo līdzekļu apjoms, kas saasinās konkurenci un piespiedīs tirgotājus pārskatīt cenu politiku.
Informācijas sagatavotājs:
Aleksis Jarockis
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks
Tālr. 67083994, [email protected]