Finanšu ministrijas pārstāvji piedalās ECOFIN sanāksmē Briselē
Otrdien, 4. decembrī, finanšu ministrs Andris Vilks, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Arina Andreičika, kā arī ministrijas pārstāvji pārstāv Latvijas intereses un piedalās Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Briselē.
Sanāksmē tiek plānots pārrunāt tādus būtiskākos jautājumus kā „otrā” ekonomikas pārvaldības pakete („div-paka”), Vienotais kredītiestāžu uzraudzības mehānisms, kā arī sniegt vērtējumu par Eiropas Komisijas (EK) komunikācijas plānu debašu uzsākšanai „Patiesā Eiropas Monetārās savienības būtība”. Sanāksmes laikā plānotas diskusijas par atjaunotiem kapitāla prasību nosacījumiem, Pievienotās vērtības nodokļa Ātrās reaģēšanas mehānismu un Finanšu darījumu nodokli. Plānots arī uzklausīt Revīzijas palātas gada pārskata prezentāciju par budžeta izpildi 2011. finanšu gadā.
ECOFIN sanāksmes laikā Kipras prezidentūra plāno vienoties par vispārējo pieeju/mandātu sarunām ar Eiropas Parlamentu, lai panāktu vienošanos par Vienoto kredītiestāžu uzraudzības mehānisma izveidi līdz šā gada beigām. Ņemot vērā mērķi ieviest eiro 2014. gada 1. janvārī, Latvijai ir svarīgi piedalīties centienos stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību un ES finanšu sistēmas stabilitāti kopumā.
Būtisks Kipras prezidentūras uzdevums ir arī „otrās” ekonomikas pārvaldības jeb „div-pakas” jautājuma risināšana ar mērķi rast kompromisu, lai šos tiesību aktus varētu pieņemt jau līdz šā gada beigām. Latvija sevi redz kā fiskāli atbildīgu valsti, kas ievēro tiesības un vienošanās ekonomikas pārvaldības jomā un uzskata, ka parāda krīzes turpmākai nepieļaušanai ir būtiski panākt, lai visas ES dalībvalstis stingri ievērotu un pilnībā respektētu jau esošās apņemšanās attiecībā uz jaunajiem ekonomikas pārvaldības arhitektūras nosacījumiem („seš-paka” un Fiskālais līgums), tāpēc fiskālās disciplīnas stiprināšanai ir svarīga ātrāka šo abu jauno priekšlikumu („div-pakas”) pieņemšana līdz gada beigām.
Sanāksmes laikā tiek plānota viedokļu apmaiņa par EK publicēto ikgadējo Agrās brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā noteikti makroekonomiskie rādītāji tiek salīdzināti ar šo rādītāju noteiktajām pieļaujamajām vērtībām (sliekšņiem). Neatbilstību konstatēšanas gadījumā ir paredzēts veikt konkrētās dalībvalsts padziļinātu makroekonomisko analīzi un ieteikt pasākumus problēmu novēršanai. EK norāda, ka kopš krīzes 2008. – 2009. gadā Latvijas ārējā konkurētspēja ir būtiski paaugstinājusies. Galvenokārt to ir nodrošinājusi ekonomikas iekšējā korekcija, ietverot algu un strādājošo skaita samazināšanu, fiskālo konsolidāciju, privātā sektora parādu sloga samazināšanos un plaša spektra izaugsmi veicinošas strukturālās reformas. Attiecībā uz vairākumu rādītāju ir vērojama pozitīva attīstība. Tāpat tiek norādīts, ka nav nepieciešams veikt padziļinātāku analīzi par Latviju.
Sanāksmes laikā EK arī prezentēs galvenos secinājumus par Ikgadējo izaugsmes ziņojumu 2013, kas iesāks trešo Eiropas semestra posmu. Ziņojums ir svarīgs elements Eiropas semestra procesā, jo ar tā publicēšanu tiek uzsāktas diskusijas, kuru rezultātā ES dalībvalstis vienojas par galvenajām ekonomiskās politikas prioritātēm, kuras tām ir jāņem vērā, atjaunojot Nacionālās reformu programmas, Stabilitātes un Konverģences programmas.
EK uzskata, ka 2012. gadā identificētās prioritārās jomas joprojām saglabā savu aktualitāti, tādēļ arī 2013. gadā nacionālām un ES līmeņa aktivitātēm ir jākoncentrējas uz piecām būtiskākajām prioritātēm: izaugsmei draudzīgas fiskālās konsolidācijas īstenošana, normālās kreditēšanas atjaunošana ekonomikā, izaugsmes un konkurētspējas veicināšana, bezdarba un sociālo problēmu risināšana, kā arī valsts pārvaldes modernizācija.
Latvija uzskata, ka ES dalībvalstīm un ES kopumā ir jāturpina jau iepriekšējā Eiropas semestra laikā iesāktais darbs fiskālās atbildības stiprināšanā, bezdarba un sociālo problēmu risināšanā un konkurētspējas uzlabošanā, īstenojot nepieciešamās strukturālās reformas. Tieši konkurētspējas uzlabošanas kontekstā Latvijai ir svarīga turpmākā ES vienotā tirgus stiprināšana. Sekmīga vienotā tirgus darbība un brīva konkurence ir visefektīvākais instruments ilgtspējīgas konkurētspējas veicināšanai.
Tā kā Latvija plāno iestāties eirozonā 2014. gada 1. janvārī, Latvija atbalsta centienus stabilizēt situāciju eirozonā un ieviest labākus mehānismus situācijas stabilizēšanai un uzlabošanai. Latvija uzskata, ka, neskatoties uz šā brīža problēmām eirozonā, tās paplašināšana būtu jāturpina, ļaujot tajā iestāties fiskāli atbildīgām valstīm, kuras izpilda visus konverģences kritērijus. Šādā veidā tiktu veicināta papildu uzticība eirozonai.
ECOFIN sanāksmē piedalās visu ES dalībvalstu finanšu ministri, un šajā sanāksmē tiek pieņemti nozīmīgākie ES lēmumi ekonomikas un finanšu jomā. ECOFIN sanāksmes notiek reizi mēnesī, un tā ir iespēja ES dalībvalstīm izteikt savu pozīciju par plānotajām ES politikām ekonomikas un finanšu jomā.
Informāciju sagatavoja:
Elīna Neimane
Komunikācijas nodaļas vecākā referente
Tālr.: 67095405
[email protected]