Finanšu ministrs: aizvien esam visstraujāk augošie Eiropas Savienībā
Šā gada trešā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) dati apliecina, ka Latvija aizvien ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni IKP palielinājies par 5,2%.
„Laikā, kad eirozonas un Eiropas Savienības izaugsmes prognozes 2012. gadam tika vairākkārt pārskatītas uz leju, Latvijas izaugsmes prognozes tieši pretēji – tika palielinātas. Tas kārtējo reizi apliecina Latvijas valdības izvēlētās politikas pareizību, kas ļāvusi mūsu valstij atgūt starptautisko konkurētspēju un ir būtisks faktors mūsu ekonomikas noturībā pret situācijas pasliktināšanos eirozonā. Ņemot vērā trešā ceturkšņa sniegumu, sagaidāms, ka IKP izaugsme šogad būs aptuveni 5% līmenī un visas pazīmes liecina, ka jau nākamgad IKP faktiskajās cenās sasniegs pirmskrīzes līmeni,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Izaugsme trešajā ceturksnī bijusi sabalansēta starp ārējo un iekšējo pieprasījumu. Lielāko ieguldījumu izaugsmē joprojām sniegusi tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, būvniecība un transports, kas kopā veidoja divas trešdaļas no IKP pieauguma trešajā ceturksnī.
Ievērojams ražas apjomu pieauguma temps vērojams arī lauksaimniecībā, kuras izlaide salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni pieauga par 7,3%, savukārt no pārējām nozarēm vērā ņemami pieaugumi ir arī informācijas tehnoloģiju un komunikāciju pakalpojumos – 12,0%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – 10,9%, kā arī mākslas un atpūtas nozarē – 15,1%. Kā jau pēdējos gados ierasts, kopējos izaugsmes tempus mazināja sabiedriskā sektora nozares. Valsts pārvaldes un aizsardzības, kā arī veselības nozarēs bija vērojams kritums par attiecīgi 4,6% un 7,1%, savukārt izglītībā ir vērojams neliels pieaugums 3,1% apmērā.
No izlietojuma puses lielākais pārsteigums vērojams investīcijās, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, šā gada trešajā ceturksnī palielinājās par 2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem, kad investīciju pieaugums pārsniedza 20%, investīciju gada pieauguma tempi kļuvuši būtiski lēnāki. Tik straujš investīciju pieauguma tempu samazinājums vērtējams negatīvi, tomēr tas daļēji skaidrojams ar jau pērn sasniegto augsto investīciju līmeni pret IKP.
Savukārt iepriecinoša situācija vērojama eksporta attīstībā. Labā lauksaimniecības raža nozīmīgi ietekmējusi kopējo eksporta pieaugumu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga 7% apmērā, savukārt importa apjoms samazinājies par 1,3%. Tā rezultātā, pēc vairāku ceturkšņu pārtraukuma, neto eksporta devums izaugsmē atkal kļuvis pozitīvs, kas šajā ceturksnī bija arī lielākais devums izaugsmē. Pozitīvu devumu izaugsmē tāpat nodrošinājis privātais patēriņš, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni palielinājies par 5,1%, atspoguļojot uzlabojumus darba tirgū un algu pieaugumu.
„Jau šobrīd var teikt, ka 2012. gads kopumā Latvijas ekonomikai bijis veiksmīgs. Lai gan īstermiņa indikatori liecina, ka ceturtajā ceturksnī izaugsme, visticamāk, būs zemāka, kopumā gada izaugsme būs aptuveni 5% apmērā,” prognozē ministrs.
Joprojām lielākie riski saistāmi ar situāciju ārējā vidē un eirozonā, kur, lai gan vērojama situācijas stabilizācija, izaugsme jau ir negatīva un strauja situācijas uzlabošanās nav gaidāma. Atbilstoši aktuālākajām Eiropas Centrālās Bankas prognozēm, sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme eirozonā būs negatīva ne tikai šogad, bet, iespējams, arī nākamajā gadā.
Līdz šim Latvijas ekonomika bijusi ļoti noturīga pret ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanos, tomēr attiecībā uz izaugsmes pieaugumu nākošajā gadā, ir nepieciešams saglabāt piesardzību. Divu gadu ekonomikas kritums eirozonā, visticamāk, tomēr nozīmēs ekonomikas pieauguma tempu samazinājumu arī Latvijā, tādēļ Finanšu ministrija šobrīd saglabā nemainīgu IKP pieauguma prognozi 2013. gadam iepriekš prognozētajā 3,7% līmenī.
Informāciju sagatavoja:
Aleksis Jarockis
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr.: 67083850
[email protected]