Finanšu ministrs: valdības aizvadīto darba gadu raksturo profesionālisms
Šonedēļ aprit gads kopš darbu uzsāka Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītā trešā valdība. Arī Finanšu ministrija aizvadītā gada laikā īstenojusi vairākus nozīmīgus uzdevumus. Savu un kolēģu darbu savā otrajā valdībā finanšu ministrs saista ar profesionālismu un kvalitāti.
Kā vienu no nozīmīgākajiem veikumiem Finanšu ministrs Andris Vilks uzsver 2012. gada budžeta grozījumu un 2013. gada budžeta sagatavošanu. „Raugoties vairāku gadu šķērsgriezumā no 2007. gada, 2012. gada valsts budžeta grozījumi tika plānoti ar pozitīvu ievirzi, piešķirot papildu finansējumu svarīgākajām prioritātēm – valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, dotācijām sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, veselības aprūpei, kā arī sociālajai aizsardzībai. Būtiski, ka šī bija pirmā reize pēdējos piecos gados, kad budžetu nevis mazinājām, bet gan palielinājām,” norāda ministrs.
Ministru kabinets 25. septembrī, apstiprināja 2013. gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamgad valsts konsolidētā budžeta 4,66 miljardu latu lielus ieņēmumus, 4,79 miljardu latu lielus izdevumus, savukārt Latvijas konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 5,66 miljardu latu, bet izdevumi – 5,82 miljardu latu apmērā. Tādējādi valsts budžeta deficīts pēc Eiropas Komisijas ESA 95 metodoloģijas, kas papildus ietver arī pašvaldību budžetus, atvasināto publisko personu budžetus, kā arī ESA 95 korekcijas, tiek plānots 1,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). IKP pieaugums salīdzināmās cenās nākamgad tiek prognozēts 3,7%.
Nozīmīgs veikums ir arī nodokļu samazināšana un ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi. Lai tuvinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes kaimiņvalstīs piemērotajām (Latvijā – 22%, Lietuvā – 21%, Igaunijā – 20%) un tādējādi sekmētu Latvijas reģionālo konkurētspēju, un mazinātu pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem (tādējādi lielākie ieguvēji būtu iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem), kopš šā gada 1. jūlija PVN standartlikme noteikta 21% apmērā.
Jāuzsver arī 2011. gada 1. decembrī Saeimā pieņemtais Sākumdeklarēšanas likums, kas paredz pienākumu fiziskām personām deklarēt mantisko stāvokli un iespēju deklarēt iepriekš nedeklarētos ienākumus, lai izveidotu sistēmu, kas ļauj konstatēt fizisko personu mantisko stāvokli, kas kalpotu par atskaites punktu godīgākas un tiesiskākas sabiedrības attīstībā.
Sākot ar 2012. gada 1. jūliju ir uzsākta Padziļinātās sadarbības programmas darbība ar mērķi veicināt ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, mazinot administratīvo slogu. Programmā iekļautajam nodokļu maksātājam ir vairākas priekšrocības, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa atmaksa saīsinātā termiņā; individuāls Valsts ieņēmumu dienesta konsultants; vienu reizi mēnesī informācijas nosūtīšana par nodokļu un informatīvajās deklarācijās norādīto datu neatbilstību Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai; atbilžu sniegšana uz iesniegumiem (izņemot uzziņas), saīsinātā termiņā. Uz 2012. gada 10. oktobri programmā ir reģistrēti 16 uzņēmumi.
Nozīmīgs veikums ir arī Starptautisko aizdevēju programmas noslēgšana un pirmstermiņa atmaksa Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF). Šā gada septembrī Latvija veica SVF aizdevuma pirmstermiņa atmaksu 152 miljonu latu apmērā. Līdz pirmstermiņa atmaksai prognozētais procentu maksājumu apjoms laikā no 2012. līdz 2016. gadam bija 15,7 miljoni latu, bet pirmstermiņa atmaksas rezultātā paredzams ietaupījums procentu maksājumos gandrīz trīs miljonu latu apmērā. Tāpat samazinājies kopējais parāds pret SVF, tādējādi procentu maksājumi par pārējām neatmaksātajām aizdevuma daļām samazināsies aptuveni par 1,3 miljoniem latu. Kopā pirmstermiņa atmaksas rezultātā Latvijai prognozētais ietaupījums procentu maksājumos sasniedz 4,2 miljonus latu.
Kā nozīmīgākie plānotie darbi nākamajam gadam jāuzsver darbs pie eiro valūtas ieviešanas Latvijā, kohēzijas politikas finansējuma nākamajam periodam plānošana un dalība oficiālās konsultācijās ar Eiropas Komisiju par 2014. – 2020. gada ES fondu (Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds) plānošanas dokumentiem. Nozīmīgs uzdevums būs arī darbs pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanas un neapliekamā minimuma palielināšanas. Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, tiktu samazināti arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski, kā arī ēnu ekonomika un motivācija izvairīties no nodokļu nomaksas.
Informāciju sagatavoja:
Elīna Neimane
Komunikācijas nodaļas vecākā referente
Tālr.: 670095405
[email protected]