FM: Latvijas rūpniecībai septembrī augstākā izaugsme Baltijā
Neskatoties uz ievērojamo kritumu metālu ražošanas nozarē un laika apstākļu ietekmēto samazinājumu elektroenerģijas un gāzes apgādē, Latvijas rūpniecība pēc mēneša pārtraukuma septembrī atkal uzrādījusi pozitīvus izaugsmes tempus. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, kopējā rūpniecības produkcijas izlaide palielinājusies par 0,2%, bet gada griezumā izaugsme veidojusi 0,7%, uzrādot straujāko pieaugumu starp Baltijas valstīm.
Vienīgā rūpniecības izaugsmes nodrošinātāja septembrī bijusi apstrādes rūpniecība, kur izlaides apjomi salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri ir auguši par 1,9%. Atšķirībā no dažiem iepriekšējiem mēnešiem, kad rūpniecības izaugsmi par spīti metālu ražošanas apjomu kritumam palīdzēja noturēt pieaugums svārstīgajā citu transporta līdzekļu ražošanas nozarē, septembrī galvenā loma kopējā rūpniecības izaugsmē bijusi divām lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm – pārtikas produktu ražošanai, kā arī koksnes un koka izstrādājumu ražošanai. Šīs abas nozares, uzrādot attiecīgi 7,6% un 8,9% gada pieaugumu, spējušas nosegt kritumu metālu ražošanas nozarē, kur izlaides apjomi samazinājušies vairāk nekā par divām trešdaļām (67,4%).
Ja pārtikas produktu ražošana stabilus gada pieauguma tempus uzrāda jau kopš pagājušā gada vidus un septembrī sasniegtā izaugsme ir augstākā kopš šā gada sākuma, tad īpaši priecē spēcīgas izaugsmes atjaunošanās kokapstrādes nozarē, kur atgriešanās pie pozitīviem gada izaugsmes rādītājiem notikusi tikai pirms dažiem mēnešiem un septembrī fiksētais pieaugums ir lielākais kopš pagājušā gada vidus.
No mazākajām apstrādes rūpniecības nozarēm labus izaugsmes tempus turpina demonstrēt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kur izlaides apjomi septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, ir palielinājušies par 28,8%, un šī septembrī ir bijusi nozare ar trešo lielāko pienesumu kopējā rūpniecības izaugsmē. Tāpat pēc ilgākas lejupslīdes gada izaugsmi atkal uzrādījusi ķīmijas produktu ražošana, kur produkcijas apjomi, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, palielinājušies par 23,5%.
Pateicoties minēto nozaru izaugsmei, Latvijas rūpniecība septembrī ir uzrādījusi straujākos izaugsmes tempus Baltijā – Lietuvā kopējā rūpniecības produkcijas izlaide ir palielinājusies par 0,2% (tajā skaitā apstrādes rūpniecība par 0,6%), bet Igaunijas rūpniecība septembrī piedzīvojusi lejupslīdi par 0,7% (apstrādes rūpniecība – par 2,3%). Zināmu optimismu par Latvijas rūpniecības tuvākajām perspektīvām vieš arī ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās eirozonā un patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma rādītāju tālāka uzlabošanās. Eiropas Komisijas veidotais ekonomikas sentimenta indekss (ESI) Eiropas Savienības valstīm oktobrī jau sesto mēnesi pēc kārtas ir uzrādījis kāpumu, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2011. gada vasaras un pārsniedzot ilgtermiņa vidējo rādītāju. Lai gan Latvijā kopējais konfidences līmenis kopš gada sākuma ir nedaudz pasliktinājies, tas joprojām norāda uz stabili augstu uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma līmeni un ļauj prognozēt, ka apstrādes rūpniecības apjomi šogad kopumā saglabāsies tuvu pagājušā gada līmenim, jau nākamajā gadā atgriežoties pie 4-5% izaugsmes.
Informāciju sagatavoja:
Lelde Grīnvalde
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938,
[email protected]