Skip to main content

Iedzīvotāju informētība par eiro pieaug, aktualizējas cenu jautājums

Finanšu ministrijas sabiedriskās domas jaunākais pētījums apliecina, ka iedzīvotāju informētība par eiro aug, kā arī palielinās sabiedrības interese par eiro ieviešanas praktiskajiem aspektiem – algu, pensiju izmaksām, ir aktualizējies arī cenu jautājums. Eksperti norāda: sabiedrības varā ir ar apzinātiem pirkumu lēmumiem paust savu attieksmi pret nepamatotām cenu svārstībām.

„Saskaņā ar jaunākajiem „Factum” aptaujas datiem, pēdējo divu mēnešu laikā iedzīvotāju informētība ir pieaugusi par septiņiem procentpunktiem. Jau 65% no respondentiem jūtas informēti par eiro ieviešanas jautājumiem,” skaidro Finanšu ministrijas Eirokomunikācijas nodaļas vadītājaInāraRubene. „Līdz ar 1. janvāra tuvošanos, iedzīvotājiem eiro kļūst par ikdienā svarīgu jautājumu. Aptaujātie kā īpaši būtiskus uzsver praktiskos jautājumus – vairāk nekā 80% interesē, kā eiro ietekmēs algas un pensijas. Turklāt gandrīz tikpat daudziem aktuāls ir cenu aspekts.”

Iedzīvotāju attieksme par eiro ieviešanu ir stabila – arī jūlijā pāreju uz eiro atbalsta 38% aptaujāto. Iedzīvotāju noskaņojuma dinamika ir līdzīga kā citās valstīs dažus mēnešus pirms eiro ieviešanas. „Sabiedrības noskaņojums ir adekvāts. Un katrā valstī ir arī unikālie faktori, kas ietekmē sabiedrības viedokli. Ņemot vērā vēsturisko pieredzi, latvieši pēc dabas ir konservatīvi un skeptiski noskaņoti pret pārmaiņām, visu jauno. Turklāt pieredze liecina, ka iedzīvotāji arī sabiedriskās domas pētījumos mēdz paust biežāk dzirdēto viedokli, nevis personīgo attieksmi. Prognozēju, ka attieksmes maiņa būs vērojama līdz ar faktisko eiro ieviešanas brīdi, kad iedzīvotāji varēs personīgi pārliecināties par eiro ieviešanas rezultātu,” stāsta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, socioloģijas doktore Dagmāra Beitnere – Le Galla.
 

Cenu izmaiņas noteiks iedzīvotāju rīcība

Analizējot cenu monitoringa pusgada rezultātus, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce uzsver: „Cenu svārstības, galvenokārt, izskaidrojamas ar sezonalitāti, kā arī izejvielu un citu resursu, piemēram, degvielas vai energoresursu, cenu kāpumu pasaulē. Monitoringa rezultāti pierāda, ka preču un pakalpojumu cenas nosaka tirgus – pieprasījums un piedāvājums. Komersanti var mainīt preču un pakalpojumu cenas tik, cik patērētājs ir gatavs par tām maksāt. Un atsevišķus konstatētos gadījumus, kad jau šobrīd cena latos tiek pacelta, lai tā, pārrēķināta eiro pēc vienotā kursa, izskatītos pievilcīgāka no mārketinga viedokļa vai ērtāk lietojama, es aicinu uztvert kā ekonomiskās vēlēšanas, kuru rezultātus noteiks komersanta konkurētspēja. Uzņēmēju cīņa par patērētāju šobrīd ir visai sīva un to, kādas preces un pakalpojumi, un par kādām cenām turpmāk būs tirgū pieejami, noteiks tikai iedzīvotāju balsojums – pirkt vai nepirkt!”

„Arī Igaunijā cilvēkiem eiro ieviešana raisīja jautājumus – pēdējo pusgadu pirms pārejas uz eiro nevienas ģimenes pusdienas neizpalika bez eiro diskusijām. Tomēr, kad visi redzēja, ka būtībā ikdienas dzīve nav mainījusies un ka dažas lietas dzīvē, piemēram, ceļošana ir kļuvusi vienkāršāka, cilvēku atbalsts eiro pieauga,” skaidro Indreks Julge, SEB bankas valdes loceklis.

„Šobrīd dažu komersantu rīcība, apaļojot cenas, met ēnu uz pārējiem uzņēmējiem, radot priekšstatu, ka tā dara vairākums. Šomēnes ir apritējis pusgads kopš Latvijā tiek veikts cenu monitorings, un tas liecina – cenas ir stabilas.Gan jūlijā veiktā cenu monitoringa, gan kopējie rezultāti liecina, ka lielākajai daļai – vairāk nekā 85% apsekoto preču un pakalpojumu cena ir palikusi nemainīga. 2013. gada 1. pusgada rezultāti rāda, ka vidēji 86% gadījumu cenu izmaiņas nav novērotas, 7% gadījumu cenas pieaugušas, bet 7% gadījumu cenas ir samazinājušās. Pārtikas produktu grupā cenas visbiežāk ir svārstījušās piena produktiem, kā arī augļiem un dārzeņiem. Pakalpojumu grupā cenas visbiežāk ir svārstījušās skaistumkopšanas, ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumiem. Cenu svārstības dažu santīmu robežās ir konstatētas arī degvielai, kas cieši saistītas ar pasaules naftas cenu dinamiku,” papildina J.Pūce.

Lai nodrošinātu godīgu cenu pārrēķināšanu no latiem uz eiro, tiek īstenota iniciatīva „Godīgs eiro ieviesējs”, kam līdz 14. augustam jau ir pievienojušies vairāk nekā 200 uzņēmēji ar aptuveni 3000 tirdzniecības vietām, tostarp tādi tirgus līderi kā Rimi Latvia, Maxima Latvija, Statoil Fuel & Retail Latvia, daudzas komercbankas. „Arī iedzīvotājiem jākļūst aktīvākiem – pašiem jāmeklē informācija, jāinteresējas par jaunumiem, jāiedziļinās notiekošajā. Vēl jo vairāk – jāuzņemas daļa atbildības par notiekošo, kas mūsu sabiedrībai bieži ir izaicinājums,” atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas docente, demogrāfijas doktore Zane Cunska.

Ekonomikas ministrija aicina gan ražotājus, gan tirgotājus un pakalpojumu sniedzējus, lemjot par preču un pakalpojumu cenu potenciālajām izmaiņām, rūpīgi izvērtēt gan iedzīvotāju paradumus un maksātspēju, gan apzināties, kā šīs cenu izmaiņas ietekmēs uzņēmuma konkurētspēju ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu tirgos, gan risku zaudēt savu ilgi loloto reputāciju.
 

Papildus informācija

Pētījumu aģentūras „Factum” veiktā sabiedriskās domas aptauja par iedzīvotāju informētību eiro ieviešanas jautājumos veikta no 10. jūlija līdz 24. jūlijam, izvaicājot 1028 respondentus no 15 gadu vecuma.

Ekonomikas ministrijas patēriņa cenu monitorings ir viens no Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plānā iekļautajiem pasākumiem. No šā gada janvāra līdz septembrim cenu monitorings tiek veikts reizi mēnesī – no šā gada 1. oktobra līdz 31. decembrim cenas tiks novērotas četras reizes mēnesī. Cenu monitoringu plānots veikt arī 2014. gadā. Patēriņa cenu monitoringa veikšanas galvenais mērķis ir novērot cenu svārstības pirms eiro ieviešanas un tās laikā dažādās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās. Cenu monitoringa rezultāti ir publicēti Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

Iedzīvotājiem aktuālākā informācija pieejama www.eiro.lv un zvanot uz informatīvo tālruni 8000 3000.

Informāciju sagatavoja:
Jolanta Sermā
Eiro komunikācijas nodaļas Projektu vadītāja asistente
Tālr.: +37167083960
[email protected]

 

Dalies ar ziņu