Ina Druviete: Rīkojumu Latvijas vēsturi skolās mācīt kā atsevišķu priekšmetu izdevu 2005. gada novembrī
Partijas „Pilsoniskā savienība” (PS) valdes locekle un partiju apvienības VIENOTĪBA Izglītības un zinātnes apvienotās darba grupas vadītāja, 9. Saeimas deputāte Ina Druviete nākusi klajā ar paziņojumu, kurā atgādina, ka rīkojums par Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu Latvijas skolās tika izdots jau 2005. gada novembrī. Viņa norāda, ka šo jautājumu nav jāaplūko kā lielu un grūti sasniedzamu mērķi: „Cik man zināms, 2005. gada rīkojums, ko izdevu, būdama izglītības ministre, joprojām ir spēkā, tikai reāla darbība pēdējos gados nenotika”.
Pēdējā laikā publiskajā telpā atjaunojušās spekulācijas ap un par Latvijas vēstures mācīšanu skolās. Šis jautājums parādījies arī priekšvēlēšanu cīņās un atsevišķi politiskie spēki to vēlas izmanot savu solījumu sarakstā pirms Saeimas vēlēšanām.
I. Druviete uzsver, ka VIENOTĪBA šo uzdevumu jau ir izpildījusi.
„Savu ministra pilnvaru laikā, pārstāvot partiju “Jaunais laiks”, jau 2005. gada novembrī izdevu rīkojumu Latvijas vēsturi Latvijas skolās turpmāk mācīt kā atsevišķu priekšmetu. Tam jāpaliek saistītam ar pasaules vēstures kursu, tomēr savas valsts vēstures apgūšanai pievēršama īpaša vērība,” saka Druviete.
Diskusijas par to, kā panākt labākas skolēnu zināšanas Latvijas vēsturē, virmo jau turpat desmit gadu, ja ne vēl ilgāk. Sabiedrība ir pamatoti satraukusies par jaunās paaudzes zemo patriotismu, kura cēloņi meklējami, iespējams, arī sliktajās savas dzimtenes vēstures zināšanās. Uzskats, ka Latvijas vēstures zināšanas Latvijas skolniekiem tiešām ir sliktas, sabiedrībā ir plaši izplatīts; diemžēl nav minēti nekādi fakti vai citi argumenti, kas šo uzskatu, ja tas nav pareizs, varētu likt apšaubīt.
Savulaik, lēmuma pieņemšanas gaitā iezīmējās asa pretruna starp vēstures skolotāju grupu, kuri izskatīja, ka nav pareizi vēstures priekšmetu sadalīt, un zinātniekiem un plašu sabiedrību, kuri Druvietes lēmumu atbalstīja. Toreiz, lai novērstu pārsteidzīgus soļus, tika nolemts tuvākajā mācību gadā (2005./2006.) Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu mācīt skolās, kuras pašas to vēlētos, tad izpētīt šo skolu pieredzi un gadu vēlāk šo praksi ieviest visās skolās.
„Esmu pārliecināta, ka konsekventa izglītības politika, tostarp arī vēstures mācīšanā, būtu novērsusi daudzas Latvijas šīsdienas problēmas,” norāda Druviete. „Cik man zināms, 2005. gada rīkojums joprojām ir spēkā, tikai reāla darbība nenotiek. Pēc valdības maiņas 2006.gada aprīlī atbildību par izglītības jomu uzņēmās citi politiskie spēki un citi ministri, tāpēc par Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta nemācīšanu atbildība jāprasa tiem.
Partiju apvienība VIENOTĪBA vienmēr stingri iestājusies par savas valsts vēstures zināšanu un izpratnes veicināšanu, jo tā ir būtiska mūsu nacionālās identitātes uzturēšanai.
Informāciju sagatavoja Pilsoniskās savienības preses sekretāre
Dace Balode
2010. gada 5. augustā
—
Dace Balode
PS preses sekretāre
Tālr.: 67087475, 29289491
www.pilsoniska-savieniba.lv