Izvērtētas iniciatīvas bērnu veselības un izglītības uzlabošanai
Mātes un bērna veselības uzlabošana, reemigrācijas pasākumu īstenošana, elektronisko mācību līdzekļu nodrošinājums skolās – šīs un citas būtiskas iniciatīvas ceturtdien, 5.decembrī, izvērtēja Demogrāfisko lietu padome. Sēdi vadīja labklājības ministre Ilze Viņķele.
Padome iepazinās ar Ekonomikas ministrijas (EM) īstenoto Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013. – 2016.gadam. Ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova uzsvēra, ka joprojām iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, tomēr tendences liecina, ka dzimtenē atgriežas aizvien vairāk aizbraukušo. Tomēr, vērtējot Latvijas darba tirgu demogrāfijas kontekstā, viņa prognozēja, ka līdz 2030.gadam veidosies aptuveni 120 tūkstoši brīvu darbavietu, kuru aizpildīšanai būs nepieciešams papildu darbaspēks. Tādēļ mērķis ir panākt, lai šīs brīvās darbavietas aizpildītu emigrējuši Latvijas valsts piederīgie, nevis imigranti no citām valstīm.
I.Platonova norādīja, ka galvenie emigrējušo iedzīvotāju atgriešanās iemesli ir iespēja atrast darbu ar pienācīgu atalgojumu. Tāpēc vidējam atalgojuma līmenim Latvijā būtu jābūt vismaz emigrācijas valsts minimālās alga līmenī. Tāpat būtiska loma ir sociālajai aizsardzībai, sadzīvei un ar bērnu izglītošanu saistītiem apstākļiem u.c.
Plāna noteiktie galvenie rīcības virzieni ir „vienas pieturas aģentūras principa” ieviešana valsts pārvaldē, darba tirgus informācijas pieejamība, augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste, latviešu valodas mācības, sadarbība ar diasporu, atbalsts skolēniem, kas iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā u.c. Plāna īstenošanai 2014.gadā piešķirti vairāk nekā 141 tūkst. latu. Tomēr nepieciešams papildu finansējums sekmīgai plāna ieviešanai.
Savukārt Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietnieks Imants Vasmanis informēja padomi par situāciju mācību līdzekļu nodrošināšanā skolām. Šogad palielināts finansējums skolām mācību līdzekļu iegādei, piemēram, darba burtnīcām grāmatām u.c., tomēr tas joprojām nav pietiekams un pilnībā nenodrošina visu nepieciešamo bezmaksas mācību līdzekļu nodrošināšanai. Saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā mācību līdzekļi skolās ir jānodrošina valstij un pašvaldībām, savukārt vecākiem jānodrošina individuālie mācību piederumi, piemēram, sporta tērps.
Viņš arī akcentēja, ka pašlaik veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai varētu skolās nodrošināt elektroniskos mācību līdzekļus. To iegāde notiks līdztekus citu mācību līdzekļu iepirkšanai. Tāpat I.Vasmanis informēja padomes locekļus, ka pēdējos gados 8 211 pedagogiem pilnveidotas IT prasmes, lai viņi sekmīgi varētu strādāt ar jaunajām tehnoloģijām.
Padome uzklausīja arī Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta speciālistes valsts valodas politikas jomā Zaigas Sneibes informāciju par Lietuvas pieredzi ar valstī pieejamām izglītības iestādēm un kopējo izglītības sistēmu reemigrējušajiem bērniem.
Sēdes noslēgumā padome iepazinās ar Veselības ministrijas (VM) izstrādātā Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2012. – 2014.gadam īstenošanu. Kā uzsvēra VM Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības un kvalitātes nodaļas vadītāja Antra Valdmane, valsts apmaksā neauglības ārstēšanu, tai skaitā medicīniskās apaugļošanas procedūras sievietēm līdz 37 gadu vecumam. Tāpat pašlaik nodrošināta recepšu zāļu iegādes izdevumu kompensācija 50% apmērā bērniem līdz 2 gadu vecumam, 25% apmērā grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, kā arī visām grūtniecēm pieejama brīvprātīga vakcinācija pret gripu ar 50% kompensāciju.
Tomēr A.Valdmane norādīja, ka joprojām zīdaiņu mirstība ir salīdzinoši augsta un demogrāfijas kontekstā būtu jārīkojas, lai to mazinātu. Piemēram, priekšlaicīga mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir trīs reizes augstāka par vidējo Eiropas Savienībā. Tāpēc VM papildus plāno panākt agrīnu sirds un asinsvadu slimību diagnostiku, nodrošinot valsts apmaksātu augļa EHO izmeklēšanu augsta riska grūtniecēm 14. – 16. grūtniecības nedēļā, sirds un asinsvadu slimību skrīningu 11 gadus veciem bērniem, kā arī skābekļa piesātinājuma noteikšanu visiem jaundzimušajiem.
Tāpat pašlaik trūkst finansējuma recepšu zāļu iegādes izdevumu kompensēšanai 50% apmērā bērniem līdz 7 gadu vecumam, būtu jāuzlabo zobārstniecības pakalpojumu pieejamība un pilnvērtīgi jānodrošina medicīniskā uztura pieejamība bērniem.
Savukārt labklājības ministre I.Viņķele informēja, ka 2014.gada 11. un 12.februārī notiks demogrāfijas jautājumiem veltīta starptautiska konference. Pasākumu organizēs Latvijas Universitāte sadarbībā ar Labklājības ministriju.
Padome vienojās nākamajās sēdēs izskatīt jautājumus par sirds un asinsvadu slimību izplatību Latvijā; bērnu skaitu ārvalstīs un bērniem-repatriantiem; kā arī Rīcības plāna Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011. – 2017.gadam īstenošanu 2012. – 2014.gadam izpildi.
Informāciju sagatavoja:
Liene Užule
LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67021666, 26519920
[email protected]