Edgars Ikstens: Jaunatne nav Rīgas domes prioritāte
2003. gada pavasarī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Romano Prodi paziņoja: “Eiropas nākotne nav iedomājama bez jaunatnes”, liekot saprast, ka lēmumi, kas tiek pieņemti visaugstākajā Eiropas Savienības (ES) līmenī, nākotnē vistiešākajā mērā attieksies uz jauniešiem kā jaunajiem profesionāļiem un katras nacionālās valsts un ES dienaskārtības veidotājiem. Tīri loģisks solis un idejas virziens, kas izskanējis Briselē un raidīts ne tikai ES dalībvalstu, bet arī citu pasaules valstu virzienā. Bieži sabiedrībā un arī no pašu vecākiem tiek dzirdētas sakrālās frāzes – jaunieši un jaunatne ir mūsu nākotne un iespēju garants.
Bet tā jau nebūtu Rīga, ja tās promaskaviskās vadības intereses sakristu ar citu valstu un pilsētu idejām – Rīgas vadītāja un vicemēra prioritāte nebūt nav jaunieši, bet gan mitoloģiskie 20% “otkati”, tikpat mistiskās publiskās tualetes n – to desmitu tūkstošu latu vērtībā, publiskie “zelta puisēnu” PR pasākumi, Dienvidu tilta 3. kārta,iekšpagalmi un bedres, sabiedriskā transporta kosmiskie komiskie “melnie caurumi” un līdzīgas „saimnieciskās” lietas. Vienīgā reize, kad RD valdošā koalīcija padomājusi par jauniešiem un to iespējām, izskanējusi publisko interneta piekļuves punktu izvietošana Rīgas parkos… Līdz šim domāju, ka piemērota vieta jauniešiem būtu Vērmanes dārzs, Esplanāde, Kronvalda parks vai citas galvaspilsētas zaļākās vietas, bet nu re, Rīgas jauniešu vieta būs kapos! Tieši par šīm vietām iedziedājās koalīcijas rātskungi aizvadītās vasaras izskaņā. Izklausās baisi, bet tieši tik baisa ir birģermeistara Ušakova attieksme pret nākotnes kalējiem… Es saprastu, ja mūsdienu tehnoloģijas būtu spērušas milzīgu soli un radušas iespējas sarunāties ar aizgājējiem – ar vecmāmiņu par nobēdzinātajām lietām, ar vectēvu par dzīves filozofiju vai tautas mīlētajiem aktieriem, māksliniekiem vai citiem gaišiem cilvēkiem par tām labajām lietām..
Diezgan dīvaina un līdztekus absurda situācija veidojas tajā brīdī, kad intereses pēc pašķirsta Rīgas pilsētas pašvaldības 2013. gada budžetu, kurā salīdzinot dažādus ciparus, skaidra ir pilsētas vīzija un jauniešu un izglītotas sabiedrības tajā nav… Skat, lai izglītotu mazos rīdziniekus pašvaldības mācību iestādēs, sniegtu iespēju apmeklēt bibliotēkas, interešu izglītības pulciņus, sporta nodarbības, integrētu sabiedrību bez valsts budžeta klātbūtnes izmaksā līdzīgi Rīgas dzels rumaku uzturēšanai. Ja jauniešu izglītošana un attīstīšana, bez t.s. sliktās valdības finanšu klātbūtnes, izmaksā teju 78 miljonus latu, tad zemo grīdu tramvajos, sarūsējušos autobusos un citās bleķa miskastēs (domāti vecā tipa trolejbusi), kas ripo pa 4 miljonu vērtajām Rīgas ielām, pilsētas kungi plāno iegrūst 55 miljonus latu un tas vēl bez grozījumiem. Jā, jā, reiz kāds kungs no Vestienas ielas televīzijā vīzdegunīgi atcirta – gribat ērti braukt-par ērtībām arī maksājiet. Nu lūk, vērtība bleķa gabalam un jaunajam profesionālim, patiesība skarba un ne visai patīkama, bet ko darīt, Rīgas pilsētas ieņēmumi ir tādi kādi tie ir, un ja ne sliktā valsts vara, kas it kā nedaloties ar finansēm, tad gan, ko rīdzinieki darītu…
Jāatzīst, ka šobrīd Rīgas pilsētā retums vietu, kur jauniešiem lietderīgi pavadīt laiku, atskaitot tos, kuriem pēc stundām jādodas uz mākslas, mūzikas vai sporta skolu. Pārējiem gan jāpiepūlas, domājot ko sadarīt. Pilsētas vadība ir aizmirsusi par pārējiem, jo šobrīd tā vien liekas, ka par lietderīga brīvā laika pavadīšanu padomājis vien rets privātais uzņēmējs – entuziasts vai kāda augstākās izglītības iestāde. Ja nu arī izdodas kādā pilsētas apkaimes centrā atjaunot vai no jauna izveidot kādu bērnu spēļlaukumu vai citu atpūtas vietu, tad nu tas tiek darīts ar tādu pompozitāti un tādu mediju klātbūtni, ka vien liekas, ka parasts atpūtas laukums izveidots no tīra vai nedaudz atšķaidīta zelta. Šajās dienās dzirdam kā pilsētas tēvi lepojas ar Daugavas promenādi Ķengaragā un Ziemeļblāzmas kultūras centru Vecmīlgrāvī…
Rīgai jākļūst par draudzīgāku jauniešiem, kas vēlas un var sevi pierādīt – tādu ir daudz, to var ļoti labi redzēt pēc daudzajām radošajām idejām un vēlmi padarīt savu apkārtni pieejamāku. Jābeidz nodarboties ar PR akcijām, bet jāpadomā visupirms par jauniešiem, jaunajām ģimenēm un senioriem – par cilvēkiem un tad par pilsētu kā tādu – lēnām, mazpamazām un kopīgiem spēkiem. Reiz kāds ir teicis, ka trakajiem pieder pasaule, tāpēc aicinu padomāt par šīm lietām, kas varbūt nešķiet tik akūtas un nepieciešamas, bet reiz tās palīdzēs attīstīt Rīgu par brīnišķīgu pilsētu.
Tas nekas, ka Rīgā ir izvietota lielākā daļa universitāšu, akadēmiju un institūtu, pilsētai ar tām ir jāsadarbojas visciešāk un jārada pievilcīga vide ikvienam, kas to apmeklē. Nevar vilkt stingras robežas un padarīt jaunieti kā ķīlnieku starp n-tajām interesēm – pilsētas pārvaldes, mācību iestādes un privātā sektora vēlmēm, jāveicina cieša un efektīva sadarbība, kurā ieinteresētas būtu visas puses.
Lai jaunatne un jaunie profesionāļi kļūst par galvaspilsētas prioritāti! Par Rīgu kā Latvijas galvaspilsētu un kulturālu, sportisku kā arī jaunietim aizrautīgu pilsētu turpmāk!
Bloga autors: Edgars Ikstens