Kalniņa-Lukaševica piedalīsies ES un Vidusjūras valstu ministru sanāksmē
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica 2. jūnijā piedalīsies ES un Vidusjūras valstu ministru sanāksmē Jordānijā. Sanāksmē piedalīsies pārstāvji no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm un 14 Vidusjūras reģiona valstīm, kas sadarbojas "Savienības Vidusjūrai" ietvaros, kā arī Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās komisārs Johaness Hāns (Johannes Hahn).
Sanāksmes laikā paredzēta diskusija "Kā īstenot stratēģiskās prioritātes?". Tās dalībnieki ir aicināti dalīties ar viedokļiem par mehānismiem un labās prakses piemēriem makro reģionu sociālekonomiskās attīstības stimulēšanai, tai skaitā par to, kādi mehānismi ir nepieciešami, lai stimulētu investīcijas reģionālos infrastruktūras projektos, īpaši transporta un enerģētikas jomās.
Sanāksmes mērķis ir identificēt jaunas iespējas reģionālās sadarbības veicināšanai Savienības Vidusjūrai ietvaros. Īpaša uzmanība tiks pievērsta iespējām efektīvāk iesaistīt reģionālās sadarbības īstenošanā nacionālos parlamentus, pašvaldības, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību. Tāpat plānots, ka sanāksmes dalībnieki spriedīs par Savienības Vidusjūrai saikni ar jauno Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatu.
Z. Kalniņa-Lukaševica uzstāsies ar uzrunu, vēršot uzmanību uz reģionālās sadarbības nozīmi un Latvijas pieredzi un ieguvumiem, piedaloties reģionālās sadarbības formātos, tajā skaitā Baltijas jūras reģionālajā sadarbībā.
ES sadarbība ar Dienvidu kaimiņiem Savienības Vidusjūrai ietvaros šobrīd ir īpaši aktuāla pieaugošā migrācijas spiediena uz ES dēļ. Efektīva sadarbība ar ES kaimiņu reģioniem, mazinot migrācijas pamatcēloņus – nestabilitāti reģionā, sociālekonomiskās attīstības kavēšanos, valsts pārvaldes neefektivitāti, cilvēktiesību pārkāpumus – ir viens no nozīmīgākajiem mehānismiem migrācijas plūsmu mazināšanai uz ES.
Saskaņā ar ANO augstā komisāra bēgļu lietās informāciju līdz 16. maijam ES kaimiņu reģionā ir vairāk nekā 4,8 miljoni Sīrijas bēgļu, no kuriem vairākums ir Turcijā – 2,7 milj., Libānā – 1 milj., Jordānijā – 651 114, Irākā – 246 589, Ēģiptē – 120 49 un citās Ziemeļāfrikas valstīs – 29 275.
Vidusjūras austrumu migrācijas ceļā, pa kuru no Turcijas, šķērsojot Egejas jūru, patvēruma meklētāji nokļūst Grieķijas salās, šobrīd robežu šķērsošanas gadījumu skaits ir samazinājies. Tendences liecina, ka Centrālās Vidusjūras migrācijas ceļā, kur no Lībijas krastiem migranti dodas pa Vidusjūru virzienā uz Itāliju, plūsmas ir ievērojami lielākas un to intensitāte svārstās. Tiek lēsts, ka Lībijā šobrīd atrodas 234 669 migranti, no kuriem vairākums Lībijas dienvidu daļā un krasta zonās.
Saskaņā ar Latvijas oficiālo nostāju ir intensificējama sadarbība ar trešajām valstīm migrācijas pamatcēloņu mazināšanai, cilvēktirdzniecības un nelegālo migrācijas ceļu izskaušanai un migrantu atpakaļuzņemšanas veicināšanai. Vizītes ietvaros Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei plānotas arī divpusējās tikšanās ar Jordānijas, Ēģiptes, Tunisijas un Marokas pārstāvjiem.
Informācijai
1995. gadā kā Eiropas un Dienvidu Vidusjūras reģiona valstu sadarbības instruments tika izveidots Barselonas process. 2008. gadā Parīzes samitā Barselonas process tika pārveidots par Savienību Vidusjūrai (Union for Mediterranean). 2016. gadā ir izsākts darbs pie jauna Rīcības plāna izstrādes, kurā galvenie akcenti likti uz reģionālo stabilitāti, tai skaitā mobilitāti, migrāciju, terorisma un ekstrēmisma apkarošanu, starpkultūru dialogu; reģionālo integrāciju, tostarp reģionālās infrastruktūras attīstību, un reģionālo cilvēkkapitāla attīstību, t.i. jauniešu izglītību un nodarbinātību, sieviešu iespēju veicināšanu, iekļaujošu ekonomisko izaugsmi. Savienības Vidusjūrai darbā piedalās arī ES institūcijas un Arābu valstu līga.
Papildus informācija:
LR Ārlietu ministrija
Komunikācijas grupa
Tālrunis: (371) 67016 272
E-pasts: [email protected]