Kampara demisijas pieprasījuma pamatā biznesa intereses
Līdz ar demisijas pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) opozīcija ir gatava vienu no svarīgākajām valsts jomām – ekonomiku – atstāt bez uzraugošā ministra četrus mēnešus līdz vēlēšanām, zinot, ka cits ministra kandidāts netiks meklēts. Tas liek secināt, ka Kampara pieņemtie lēmumi radījuši šķēršļus atsevišķiem politiskajiem spēkiem vai to pietuvinātajām personām īstenot savus politbiznesa projektus, uzskata partija Jaunais laiks (JL).
JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsver: „Ir bīstami atstāt nozari bez uzraugošā ministra, zinot, cik daudz svarīgu darbu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā ir iesākts. Valdības šūpotājiem ir jāapzinās, kādu kaitējumu šāda rīcība var nodarīt mūsu valsts ekonomikai, kas pēdējo mēnešu laikā beidzot piedzīvo trauslu, tomēr stabilu izaugsmi. Man nav skaidrs, kā var upurēt valsts tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstību savtīgu politbiznesmeņu īstermiņa interešu vārdā.”
Kā norāda JL, ekonomikas ministra kompetencē ir plašs izlemjamo un pārraugāmo jautājumu loks, kas vienmēr ir bijis interešu objekts daudziem politiķiem un viņu pietuvinātajām personām.
Kampars kā ministrs aktīvi iestājās par zaļās enerģijas tirgus darbības principu maiņu, kas būtu neizdevīgs risinājums daļai šī brīža zaļās enerģijas kvotu saņēmējiem. Veicis izmaiņas Privatizācijas aģentūras vadībā, kas arī agrāk ir bijis klupšanas akmens valdības vadītājiem un ministriem, kā arī asi iebildis pret slēpto „Rīgas Siltums” privatizāciju, kas paredzēja Rīgas domes kapitāla daļu atdošanu uzņēmumam „Dalkia” par sviestmaizi.
JL arī noraida opozīcijas pārmetumus par ekonomikas ministra neizdarību. Kampara izvirzīto valsts atbalstāmo prioritāšu dēļ valsts ekonomika ir mainījusi tās struktūru, aizvien vairāk tautsaimniecībā balstoties uz ražošanu un eksportu. Viņa vadībā Ekonomikas ministrija valsts atbalsta instrumentu veidā investējusi uzņēmējdarbībā un ekonomikas sildīšanā 350 miljonus latu, kas ir vismaz 7 reizes vairāk nekā 2008.gadā.
Kampars ir pirmais no ekonomikas ministriem, pēc kura iniciatīvas izstrādāta mikrouzņēmuma atbalsta programma, kas jau daļēji īstenota dzīvē. Tās mērķis ir atvieglot tikko uzņēmējdarbību uzsākošu uzņēmumu darbību un veicināt jaunu ģimenes uzņēmumu veidošanos. Piemēram, jau pirmajā mēnesī 38% no visiem jaundibinātajiem uzņēmumiem veido uzņēmumi ar samazinātu viena lata pamatkapitālu.
Ilgus gadus iepriekšējās valdībās tika diskutēts par eksporta garantiju ieviešanu. Viens no pirmajiem būtiskajiem Kampara darbiem pēc stāšanās ministra amatā bija sakārtot šo jomu, pirms gada uzsākot eksportkredītu garantijas sistēmas darbību. Lielā mērā tieši pateicoties Kampara iniciatīvai, tika samazināts pievienotās vērtības nodoklis viesu izmitināšanas pakalpojumiem, kā arī izstrādāts jauns Būvniecības likums, kas paredz samazināt būvprojektu saskaņošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju skaitu un maksimāli patērējamo laiku no pašreizējām vairāk kā 180 dienām līdz 60 dienām.