Skip to main content

Kampars: Latvijai būs noderīga Vācijas pieredze attīstības institūcijas izveidē

Darba vizītes Vācijas Federatīvajā Republikā ietvaros vakar, 14. aprīlī, ekonomikas ministrs Artis Kampars tikās ar Vācijas Ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas valsts sekretāru Dr. Berndu Pfafenbahu (Dr.Bernd Pfaffenbach), lai pārrunātu divpusējās ekonomiskās sadarbības paplašināšanas, iespējas, kā arī šogad plānoto Vācijas ekonomikas ministra vizīti Latvijā ar uzņēmēju delegāciju un biznesa foruma norisi.

Sarunās ar Vācijas ekonomikas ministrijas valsts sekretāru A. Kampars ar gandarījumu atzīmēja aktīvo Latvijas un Vācijas divpusējo dialogu un ekonomisko sadarbību. „Vācija ir ļoti nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris un abu valstu ekonomiskais dialogs norit aktīvi. Tomēr Latvija ir ieinteresēta padziļināt divpusējo ekonomisko sadarbību ar Vāciju gan tādās nozarēs kā metālapstrāde un mašīnbūve, biotehnoloģijas un farmācija, inovācija, pētniecība, tūrisms u.c., gan arī attīstīt sadarbību ar atsevišķām Vācijas federālajām zemēm”, sarunās ar B.Pfafenbahu uzsvēra A. Kampars.

A. Kampars ar gandarījumu atzīmēja Vācijas Kancleres A. Merkeles 2010. gada rudenī notikušo vizīti Latvijā un aicināja Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru R. Bruderle (Rainer Brüderle) ar pavadošo Vācijas uzņēmēju delegāciju apmeklēt Latviju šogad.

Ekonomikas ministrs informēja Vācijas pusi, ka Latvijā Ministru prezidenta vadībā ir izveidota Lielo un stratēģiski nozīmīgs investīciju projektu koordinācijas padome, ko vērtē kā nozīmīgu instrumentu koordinētai investīciju piesaistei Latvijā. Turklāt, ir izstrādāta unikāla mērķtiecīgu ieguldījumu metodika POLARIS, nosakot par prioritārām investīciju ar augstu pievienoto vērtību piesaisti tādām nozarēm kā metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika, kokapstrāde, tranzīts un loģistika, IT, farmācija, biotehnoloģijas, veselības aprūpe u.tml.

Ekonomikas ministrs arī informēja Vācijas kolēģus par Latvijas ekonomisko situāciju, veiktajiem pasākumiem globālās ekonomiskās krīzes seku pārvarēšanai. Vācijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs atzina, ka „Latvijas attīstības rādītāji ir ievērojami uzlabojušies un, ja valdība turpinās izvēlēto politiku, tad paredzams, ka Latvija 2014. gadā veiksmīgi pievienosies eiro zonai. Šis solis būs nozīmīgs Latvijas valsts un biznesa vides turpmākajai attīstībai”.

Ekonomikas ministrs norādīja, ka Latvija ir iecerējusi izveidot vienotu attīstības institūciju, kas sniegs dažāda profila atbalstu uzņēmējiem un ir ieinteresēta apgūt Vācijas pieredzi šajā jomā. Kā zināms, Vācijā veiksmīgi darbojas vairākas šāda veida institūcijas, kā piemēram, Berlīnes Investīciju banka, Vācijas attīstības banka KfW Bankengruppe.

Lai pārrunātu sadarbības iespējas un pieredzes apmaiņu Latvijas attīstības institūcijas izveidei, ekonomikas ministrs vakar tikās ar Vācijas KfW Bankengruppe pārstāvjiem.

Kā zināms, 2010. gada rudenī Latvijas EM un FM parakstīja vienošanos ar Vācijas attīstības banku KfW Bankengruppe par pieredzes apmaiņu ar Latvijas institūcijām, sniedzot konsultācijas uzņēmējdarbības atbalsta institūciju darbības pilnveidei un inovatīvu, efektīvu finanšu atbalsta instrumentu izstrādei. KfW Bankengruppe ir 1948. gadā dibināta Vācijas attīstības banka, kas šodien ir viena no lielākajām publiskā sektora bankām pasaulē, un tā sniedz konsultācijas par ilgtermiņa ekonomiskās, sociālās un vides aizsardzības attīstības jautājumiem.

Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja sadarbības jautājumus enerģētikas jomā.

A. Kampars sarunās uzsvēra, ka nepieciešams aktīvi turpināt ES uzsāktās jaunās iniciatīvas, kas vērstas uz energoresursu dažādošanu, energoresursu piegādātāju un piegāžu ceļu diversifikāciju, kā arī energoresursu efektīvāku izmantošanu.

Sarunās ar B. Pfafenbahu ekonomikas ministrs norādīja, ka Latvija šajā jomā ir noteikusi vairākas prioritātes, tostarp nozīmīgākie projekti ir saistīti ar Baltijas Enerģētikas Tirgu starpsavienojuma plāna īstenošanu un sašķidrinātās gāzes termināla (LNG) būvniecības ieceri Rīgā.

„LNG projekts Latvijā aizpildīs Baltijas reģiona iztrūkstošo posmu energoapgādē, nodrošinot gāzes piegādes ceļu un avotu dažādošanu, radot konkurenci gāzes tirgū. Turklāt Latvijai ir virkne priekšrocību termināļa būvniecībai, kas nodrošinās mazākas izmaksas infrastruktūras pielāgošanai termināļa iekļaušanai reģiona gāzes apgādes sistēmā, ” uzsvēra A. Kampars.

Amatpersonas pārrunāja arī AES attīstības jautājumus ES un A. Kampars norādīja, ka „drošības apsvērumiem ir jābūt prioritāriem, attīstot AES projektus. Ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt iesaistītās tehnoloģijas, kā arī nepārtraukti uzlabot drošības sistēmas, kas ļautu maksimizēt šīs enerģijas iegūšanas un izmantošanas drošību”. Vienlaikus nepieciešams aktīvāk komunicēt un panākt vienošanos ar ES kaimiņvalstīm, lai drošības pārbaudes tiek veiktas arī to teritorijās esošās AES, kā prioritāti izvirzot stacijas, kas ir ES ārējo robežu tuvumā. Īpaša uzmanība jāpievērš augstāko drošības standartu ievērošanai plānotajās AES, bet ārpus ES projektiem jānodrošina līdzvērtīgi drošības standarti kā Eiropas AES.

Tikšanās laikā puses pārrunāja arī sadarbības iespējas energoefektivitātes jomā, kā arī atjaunojamo energoresursu jomā.

Ekonomikas ministra vizīte Vācijā noslēgsies šodien, 15. aprīlī.
 

Informāciju sagatavoja:
LR Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr.: 67013193

 

Dalies ar ziņu