Kampars: miljonāri, kas lobē gāzes monopoluzņēmumus, nedomā par Latvijas un tās iedzīvotāju interesēm
Latvijas valdības plāns ilgtermiņā ir diversificēt gāzes piegādes Latvijai un mazināt valsts atkarību no Krievijas monopoluzņēmuma „Gazprom”, kas, acīmredzami, nesakrīt ar atsevišķu uzņēmēju biznesa interesēm, tādēļ publiskajā retorikā parādās nevis racionāli argumenti, bet klaji meli, par platformu tiem izmantojot portālu pietiek.com.
„Valsts prezidenta vizītes ietvaros Maskavā gāzes piegādes tarifi Latvijai bija viens no nozīmīgiem sarunu tematiem ekonomisko jautājumu blokā un tika uzsvērti gan tiekoties ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, gan ar „Gazprom” valdes priekšsēdētāju Alekseju Milleru. Uzņēmuma „Itera Latvija” prezidents Juris Savickis nepiedalījās nevienā no šīm sarunām, tādēļ viņa versija par diskusiju saturu nekādā veidā nevar tikt uzskatīta par uzticamu un atbilstošu patiesībai. No manas puses sarunās ar Krievijas valdības vadītāju priekšlikums par gāzes piegādes tarifu piesaisti biržas cenām netika ierosināts un portāla pietiek.com atreferējums par sarunas saturu ir meli,” norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Ministrs ir pārliecināts, ka ilgtermiņā dabasgāzes cenas piesaiste biržas cenai Latvijai un tās iedzīvotājiem var būt izdevīgāka, nekā piesaiste naftas cenai, kam ir tendence palielināties un, mērķtiecīgi turpinot sarunas ar „Gazprom”, Latvija panāks izdevīgākus gāzes piegādes nosacījumus.
Latvijai sarunās ar „Gazprom” ir vairāki spēcīgi un pamatoti argumenti, to vidū arī mūsu valsts iedzīvotāju maksātspēja – proti, gāzes piegādes tarifu aprēķināšanā būtu vēlams piemērot koeficientu, kas izlīdzinātu straujas cenu svārstības atkarībā no gāzes cenas biržā.
„Lai kādi būtu atsevišķu uzņēmēju centieni savu biznesa interešu vārdā diskreditēt valdības īstenoto enerģētikas politiku, tā mērķtiecīgi tiks turpināta,” uzsver A. Kampars.
Informācijai
2010.gada sākumā zemais dabasgāzes pieprasījums pasaulē, jo īpaši ASV, un jaunas sašķidrinātās dabasgāzes eksporta iespējas Katarā un citviet pasaulē, noteica, ka dabasgāzes cena biržās bija ievērojami zemāka par dabasgāzes cenu, kas piesaistīta naftas cenai.
Šis apstāklis licis vadošajām Eiropas gāzes kompānijām pārskatīt noslēgtos dabasgāzes piegādes līgumus ar „Gazprom”, kas piekritis, ka uz nākamajiem trim gadiem – „krīzes periodam”, sākot ar 2010.gadu, varētu atsevišķos līgumos izmanīt dažus nosacījumus. „Gazprom” ir piekritis, ka līdz 15% no dabasgāzes piegādēm varētu piemērot cenu, kāda tā būtu biržā (gas prices on the spot market), kas šobrīd ir par 25% zemāka nekā līgumos noteiktā dabasgāzes cena, kas saistīta ar naftas cenu.
Līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, arī Latvijai līdzšinējās sarunās ar „Gazprom” viens no piedāvājumiem ir izskatīta iespēja līdz 15% no kopējā dabasgāzes piegādes apjoma piemērot dabasgāzes biržas cenu (prices in spot gas markets), kas ir mainīga atkarībā no pieprasījuma.
„Gazprom” jau ir panācis vienošanos ar Francijas gāzes kompāniju GDF Saez, Vācijas – Eon un Itālijas – Eni. Lai gan „Gazprom” uzsver, ka ilgtermiņa līgumi, kuros dabasgāzes cena ir piesaistīta naftas cenai, būs vienmēr noteicošie, būtībā daļēji ir aizsākts dabasgāzes cenas veidošanās process, kur naftas un gāzes cenas netiek saistītas.