Valdība apstiprina Latvijas Nacionālā arhīva nolikumu un par tā vadītāju ieceļ Māru Sprūdžu
28. decembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) nolikums un iecelta LNA direktore – līdzšinējā Latvijas Valsts arhīva vadītāja Māra Sprūdža, kura arhīvu nozarē strādā jau piecpadsmit gadus.
Saskaņā ar Arhīvu likumā noteikto LNA tiks izveidots no 2011. gada 1. janvāra. Tā būs kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īstenos valsts politiku dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā. Lai izveidotu LNA, ar valdības rīkojumu tiek reorganizētas 18 valsts arhīvu sistēmas iestādes, tās apvienojot. Reorganizācijas rezultātā valsts arhīvu sistēma tiks centralizēta, līdz ar to privātpersonām un pārvaldes iestādēm atvieglojot un vienkāršojot pieeju Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātajiem dokumentiem. Tā ir visvērienīgākā strukturālā reforma kultūras jomā aizvadīto gadu laikā.
LNA direktore Māra Sprūdža, runājot par galvenajiem veicamajiem uzdevumiem jaunajā amatā uzsver: „Nacionālajam arhīvam ir jākļūst par klientorientētu valsts pārvaldes iestādi, kurai ir vadošā loma dokumentu un arhīvu pārvaldībā publiskajā sektorā un kura sniedz plašu e-pakalpojumu klāstu. Lai veicinātu e-pakalpojumu klāsta palielināšanu, turpināsies valsts vienotās arhīvu informācijas sistēmas izveide, kas notiek Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana” ietvaros. Otrs svarīgākais uzdevums ir gan institūcijās, gan arhīvā glabāto dokumentu atkārtota izvērtēšana, lai samazinātu glabājamo dokumentu apjomu. Šī mērķa sasniegšanai ir svarīgi nodrošināt sekmīgu esošās valsts arhīvu sistēmas reorganizāciju, lai izveidotu efektīvu Nacionālā arhīva pārvaldību un struktūru. Reorganizācijas process nedrīkst ietekmēt arhīva klientu – gan iedzīvotāju, gan institūciju – apkalpošanu.”
Lai īstenotu Arhīvu likumā noteiktās funkcijas, LNA nolikumā noteikti šādi uzdevumi:
– realizēt nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanu, uzskaiti un glabāšanu, apstiprina vidējā un ilgtermiņa plānu uzkrāšanas jomā;
– veikt darbu ārpus Latvijas Republikas esošā Latvijas vēsturiskā mantojuma dokumentu apzināšanā, dokumentu vai to kopiju iegūšanā;
– noteikt nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentu sadalījumu starp struktūrvienībām;
– sadarboties ar nacionālā dokumentārā mantojuma veidotājiem dokumentu izvērtēšanas un uzkrāšanas jautājumos, konsultēt institūcijas un privātos arhīvus dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;
– veikt Arhīvu likumā paredzētos saskaņojumus dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;
– nodrošināt optimālus dokumentu glabāšanas apstākļus Arhīva glabātavās un dokumentu preventīvo aizsardzību, veikt sistemātisku dokumentu glabāšanas apstākļu novērošanu un īstenot pasākumus to uzlabošanai;
– veikt arhīvā glabājamo dokumentu esības un fiziskā stāvokļa pārbaudes, nepieciešamības gadījumā veikt speciālus pasākumus to – meklēšanā, kā arī tālākas bojāejas novēršanā;
– veikt dokumentu restaurāciju un konservāciju, mikrofilmēšanu un digitalizāciju;
– nodrošināt arhīva dokumentu aprakstīšanu, veidot informācijas meklēšanas līdzekļus un publiski pieejamas arhīva dokumentu uzskaites un zinātnisko uzziņu sistēmas;
– veidot un uzturēt nacionālā dokumentārā mantojuma reģistru;
organizēt lasītavu darbu atbilstoši arhīva direktora noteiktajai dokumentu izmantošanas kārtībai;
– sniegt LNA informatīvos pakalpojumus, veidot un uzturēt LNA interneta mājas lapu;
– sagatavot arhīva dokumentu izstādes, organizēt seminārus, konferences, izglītojošus pasākumus par dokumentu un arhīvu pārvaldības jautājumiem;
– sagatavot un izdot vēstures avotu publikācijas, uzziņu un informatīvos izdevumus, kā arī pētījumus arhīvu zinātnē;
– īstenot nacionālus un starptautiskus projektus;
– izsniegt atļaujas nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautu dokumentu izvešanai uz laiku ārpus Latvijas Republikas;
– uzturēt un attīstīt arhīva darbībai nepieciešamo infrastruktūru;
– uzturēt un papildināt arhīvu nozares metodiskās un uzziņu literatūras bibliotēku;
– sniegt priekšlikumus Kultūras ministrijai normatīvo aktu izstrādei jautājumos, kas saistīti ar dokumentu un arhīvu pārvaldības jomu un nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu;
– nodrošināt ierēdņu un darbinieku profesionālo tālākizglītību, kā arī organizēt ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas un amata pienākumu izpildes novērtēšanu;
– veikt citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.