Kampars: sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs dezinformē sabiedrību
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) paziņojums par Civilprocesa likuma grozījumu ietekmi uz godprātīgiem komunālo maksājumu veicējiem ir dezinformējošs un padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš, sniedzot paziņojumu pirms Ministru kabineta šīsdienas lēmuma, ir sagrozījis faktus.
„Ministru kabinets, izskatot grozījumus Civilprocesa likumā, šodien vienojās par vairākiem papildu veicamiem uzdevumiem, to vidū uzlabot komunālo maksājumu parādu piedziņas procesu un veidot parādnieku reģistru. Savukārt SPRK savas kompetences ietvaros ir aicināts izvērtēt iespējas mainīt sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Es aicinu SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ivaru Zariņu darīt savu darbu, nevis izplatīt dezinformējošus paziņojumus,” norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Ministrs kategoriski noraida SPRK vadītāja publiskos pārmetumus par iejaukšanos regulatora darbā un uzsver, ka valdības sēdē, kurā izskatīti grozījumi Civilprocesa likumā, SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš atbalstījis likuma izmaiņu būtību un nav argumentējis pret valdības lēmumu par papildu veicamajiem darbiem, lai risinātu problēmu ar komunālo pakalpojumu parādiem.
Atgādinām, ka šodien, 8. februārī, Ministru kabineta sēdē tika diskutēts par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredz, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas būs jāveic maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem. Grozījumus Civilprocesa likumā ekonomikas ministrs tuvākajā laikā iesniegs izskatīšanai Saeimā.
Likumprojekts paredz, ka prasījumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas, kā arī maksas par komunālajiem pakalpojumiem piedziņu, nepārsniedzot 10 procentus no izsolē iegūtās summas, apmierināmi nākamie uzreiz pēc to darbinieku prasījumu par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumu apmierināšanas un prasījumiem par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu. Plānots, ka šī norma darbotos pārejas periodā līdz 2014. gada beigām. Līdz ar grozījumiem Civilprocesa likumā Ekonomikas ministrija rosināja un MK atbalstīja jautājuma risināšanā iesaistīt arī citas institūcijas, kas veicinātu parādu efektīvāku piedziņu un parādnieku savlaicīgu apzināšanu.
Parādnieku skaita pieaugums pēdējos gados liek meklēt risinājumus, jo parādi par komunālajiem pakalpojumiem, t. sk. siltumu, liedz pakalpojumu sniedzējiem, t. sk. siltumapgādes komersantiem, sniegt savlaicīgus un kvalitatīvus pakalpojumus.
Lai aizsargātu tos dzīvokļu īpašniekus, kas regulāri un apzinīgi veic maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, 2010. gada 9. novembra MK sēdē Ekonomikas ministrijai tika uzdots kopīgi ar Tieslietu ministriju izstrādāt grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumus Civilprocesa likumā Ekonomikas ministrija izstrādājusi sadarbībā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas siltumuzņēmumu asociāciju, Komercbanku asociāciju, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.
Saskaņā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sniegto informāciju, problemātisko parādu par pārvaldīšanas maksu un komunālajiem pakalpojumiem vidējais apmērs uz vienu dzīvokli ir 500 – 1000 latu, kas nereti ir izšķiroša summa, kuru nesamaksājot komunālo pakalpojumu sniedzējam, dzīvojamā mājai attiecīgo pakalpojumu sniegšana var tikt pārtraukta.
Detalizēti ar izstrādātajiem grozījumiem Civilprocesa likumā var iepazīties MK mājas lapā.
Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
Tālr.: 29405397
[email protected]