Kariņš: atjaunojamo energoresursu attīstīšana ļautu samazināt atkarību no enerģijas importa
Atjaunojamo energoresursu attīstīšana ļautu samazināt pārlieku lielo Eiropas Savienības un Latvijas atkarību no enerģijas importa, šodien notikušajā konferencē „Enerģētikas politika Latvijā un Eiropas Savienībā” uzsvēra konferences organizētājs Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (JL).
Eiropas mērķis līdz 2020.gadam ir panākt, ka 20% enerģijas tiek saražoti no atjaunojamajiem energoresursiem, par 20% tiek samazināti ogļskābās gāzes izmeši un par 20% samazināts enerģijas patēriņš, konferencē norādīja Kariņš.
Kaut arī Latvija un Zviedrija ir vienīgās ES valstis, kurās no atjaunojamiem energoresursiem tiek saražoti vairāk nekā 30% no kopējā enerģijas apjoma, 60% enerģijas Latvijā tiek importēti, tādējādi radot atkarību no citu valstu, īpaši Krievijas, importētās enerģijas. Lai mazinātu šo atkarību, ir jāmeklē citi enerģijas avoti – gan saules, gan vēja enerģija, gan bagātīgie meža resursi, norādīja Kariņš, uzsverot, ka ļoti būtiska loma alternatīvo enerģijas resursu attīstībā ir skaidra un noteikta enerģētikas politikas veidotāju attieksme.
„Enerģētika ir viens no mūsdienu aktuālākajiem jautājumiem – kā globālā, tā arī Latvijas mērogā. Turklāt ne tikai kā ekonomisks resurss, bet arī kā starpvalstu un reģionu politiku noteicējs, reizēm pat virzītājspēks,” konferencē uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Pēdējie gadi ir zīmīgi ar intensīvu Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības valstu darbu, veidojot kopīgu enerģētikas politiku, norādīja premjers, uzsverot, ka nesenās energoresursu piegādes krīzes Eiropas Savienības valstīm devušas kopēju izpratni par stipra un funkcionējoša iekšējā enerģētikas tirgus nozīmi.
Latvijas uzdevums ir gan palielināt videi draudzīgas enerģijas izmantošanu, gan panākt atbalstu jaunu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanai enerģijas ražošanā un apgādē, norādīja Dombrovskis.
„Latvija, būdama t.s. enerģētiskā sala, asi izjūt izvēles iespēju trūkumu. Patērētājam, vai tā būtu valsts vai mājsaimniecība, izvēles iespējas ir neatņemama brīva tirgus sastāvdaļa. Latvija ir piemērs, kā maza valsts var iet kopsolī ar Eiropas Savienības kopējiem mērķiem un vienlaikus būt arī to veidotāja,” uzsvēra premjers, norādot, ka Latvija nedrīkst kavēties ar vietējo jaudu attīstību – jauno ogļu un biomasas staciju. Mēģinot samazināt fosilās enerģijas ietekmi uz vidi, arī kodolenerģija Latvijai būs svarīgs elektrības avots.
Kā ziņots, šodien Rīgas Ekonomikas augstskolā notika Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa organizēta konference „Enerģētikas politika Latvijā un Eiropas Savienībā”, kurā piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Parlamenta deputāts Bendts Bendtsens (Dānija), Eiropas Komisijas enerģētikas direktorāta pārstāvis Heincs Hilbrehts, žurnāla „The Economist” pētnieks Edvards Lūkass, Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Sprūds, Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs, Latvenergo valdes loceklis Aigars Meļko, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.