Ko vēlas jaunieši?
Ko spēj jaunieši politikā? Kādas ir viņu iespējas, tiesības un pienākumi? Uz apaļā galda diskusiju Andris Grafs aicināja jaunos VIENOTĪBAS politiķus: Kristīni Lauri, Loretu Skabursku, Signi Rumbenieci, Ilzi Grīnbergu, Ediju Ostrovski, Artūru Hercogu, Uģi Resni, Rolandu Irkli, Ivaru Bandoni, Ansi Saliņu, Krišjāni Bušu un Edmundu Jurēvicu.
Jaunieši ir enerģiskākā, darbspējīgākā, spēcīgākā, veselīgākā un zinātkārākā sabiedrības daļa, kas nereti neapzinās savu milzīgo enerģiju un potenciālu. Lai to virzītu veiksmīgā gultnē, valstī tiek īstenota jaunatnes politika. Tā ir dažādas nozares aptveroša politika, kas ir nostiprināma un pilnveidojama, lai jaunatne būtu garīgi un fiziski attīstīta, vesela, daudzpusīgi izglītota, sociāli nodrošināta un radoša.
Būt līderiem un piedalīties
VIENOTĪBAS jauno politiķu diskusijas sākumā tika pievērsta uzmanība jauniešu līderībai un līdzdalībai. Jau šobrīd veiksmīgi darbojas jauniešu centri un pašvaldību jauniešu domes. To saturiskā piedāvājuma pilnveidošana, darbības intensitātes palielināšana un vienmērīga pārklājuma nodrošināšana visā Latvijā spētu radīt pavisam citu vilkmi jaunu cilvēku iniciatīvai.
Sabiedrība ir ļoti daudzveidīga, un līderi tajā veido ļoti mazu, bet būtisku daļu – ap 5–6% no kopējā cilvēku skaita. Jaunieši ir nākamie līderi ar milzīgu potenciālu un apbrīnojamām spējām ātri apgūt jauno un nezināmo. Bieži jauniešu pirmā demokrātijas prakse ir jau skolēnu un studentu pašpārvaldēs, diemžēl nereti trūkst plašākas izpratnes par to, kas tajās būtu jādara, kādas ir to funkcijas, kā īstenot demokrātiju praksē. VIENOTĪBAS jaunieši uzskata, ka pašpārvaldēm jābūt tieši ievēlētām, lai jauno cilvēku darbība tajās nebūtu kāda pedagoga izvēle par ērtu un pozitīvu līderi. Šie jautājumi jārisina arī valstiski, mērķtiecīgi koordinējot, lai visās pašpārvaldēs būtu vienota izpratne par jauniešu iespējām.
Zināt savas tiesības, pienākumus, iespējas un atbildību
Tiesības, pienākumi, iespējas un atbildība – šie ir atslēgas vārdi, kas ļoti precīzi raksturo izpratni par jauniešu vietu un lomu sabiedrībā. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka jāuzlabo gan formālā, gan neformālā izglītība, lai jaunieši, pirmkārt, zinātu par savām tiesībām un pienākumiem, kā arī iespējām. Tikai pēc zināšanu iegūšanas iespējams spert nākamo soli – gudri izmantot iespējas, uzņemties pienākumus un atbildību. Šeit ir runa par pilsonisko audzināšanu, tāpēc efektīvi jāizmanto un jāpārskata programmas audzināšanas stundām skolās, piesaistot ekspertus arī no jaunatnes organizācijām un centriem, valsts un pašvaldību iestādēm. Projektu nedēļas skolās ir īstais laiks, lai jaunieši diskutētu, veidotu projektus, meklētu un arī atrastu atbildes. Jaunie politiķi atbalstu jaunatnes organizācijām piedāvāja palielināt, piemēram, veidojot līdzfinansējuma fondu projektiem.
Caurskatāmu jaunatnei paredzēto finansējumu
Analizējot jaunatnei paredzēto finansējumu valsts budžetā, diskusijas dalībnieki uzsvēra – tā sadalījumam jābūt atbilstošam valsts, nevis atsevišķu nozaru ministriju noteiktām prioritātēm, kā arī jākļūst daudz caurskatāmākam. Jaunieši uzskata, ka nepieciešams pārskatīt interešu izglītības un jaunatnes sporta finansējuma modeli, nodrošinot valsts budžeta finansējuma sadali vienlīdzīgai konkurencei starp pašvaldību dibinātām iestādēm un jaunatnes un sporta organizācijām.
Jāpiemin, ka VIENOTĪBAS programma paredz no 2014. gada investīcijām jaunatnē tērēt arī struktūrfondu līdzekļus. Līdz tam jāveic visi nepieciešamie priekšdarbi, lai sadarbībā ar ekspertiem un jauniešiem sagatavotu priekšlikumus.
Darbu jauniešiem
Bezdarbs ir sāpīgs jautājums visā sabiedrībā, un jauniešus tas skar īpašā veidā – bieži, stājoties darbā, tiek pieprasīta iepriekšēja pieredze un praktisku zināšanu bagāža, ko jauni cilvēki objektīvu iemeslu dēļ nevar piedāvāt.
Jaunatnes konkurētspēja darba tirgū ir aktuāls jautājumsne tikai Latvijas, bet visas pasaules politikā, tāpēc ir svarīgi veicināt jauniešu nodarbinātību un komercdarbību. Risinājumi ir dažādi: jāattīsta apmaksātas prakses vietas, jāatbalsta jau esošās atbalsta programmas – jauniešu darba prakses, jāspēcina komercizglītība skolās, skolēnu mācību uzņēmumu darbība, biznesa uzsākšanas projekti, sadarbība ar biznesa inkubatoriem u.c. Tas veicinās jauniešu iniciatīvu un gribu darboties Latvijas tautsaimniecībā.
Par veselīgu dzīvesveidu!
Diskusijā uzmanība tika pievērsta arī jauniešu veselībai un veselīgam dzīvesveidam. Jaunie politiķi bija vienisprātis, ka skolu programmās jābūt veselības mācībai, kas ietvertu arī tēmas par seksuāli reproduktīvo veselību. Jaunieši jāiesaista veselīga dzīvesveida popularizēšanā, jāattīsta iespējas fiziski aktīvi un lietderīgi pavadīt brīvo laiku – arī veidojot brīvpieejas sporta laukumus.
Noslēdzot diskusiju, VIENOTĪBAS jaunie politiķi vienojās, ka ciešā sadarbībā ar ekspertiem tiks izstrādāts, kā viņi paši to dēvē, „jaunatnes atbalsta minimums”. Jaunieši ir apņēmības pilni iesniegt to apspriešanai nākamajā VIENOTĪBAS valdībā.
Uzzini par mums vairāk internetā:
• Partijas „Jaunais laiks” Jaunatnes nodaļa – www.jljn.lv
• Partijas „Pilsoniskā savienība” Jaunatnes nodaļa – www.pilsoniska-savieniba.lv
• Partijas „Sabiedrība citai politikai” jauniešu organizācija – www.scp.lv