Skip to main content

Kristovska runa PS kopsapulcē

Pilsoniskās savienības priekšsēdētāja un Vienotības līdzpriekšēdētāja Ģirta Valda Kristovska runa PS kopsapulcē 2011. gada 30.jūlijā.

Esam pulcējušies PS ārkārtas kopsapulcē. Šī ir īpaša sanāksme. Mums ir jārunā par PS izvēli, par Vienotības nozīmi un par Latvijas valsts izaicinājumiem, ilgtermiņa izredzēm un pastāvēšanas riskiem. Manu apsvērumu pamatā ir politiskā loģika, ārkārtas vēlēšanu procesa īpatnības, kā arī katram pazīstama emocionālā puse, jo esam Pilsonisko savienību attīstījuši vairāk kā trīs gadus, pat vēl krietni iepriekš, kad kopā ar Sandru Kalnieti spriedām par šādas partijas izveides nepieciešamību un iespējām.

Cienījamie Pilsoniskās savienības biedri! Ir politisko izaicinājumu laiks. Vēsturisks laiks. Latvijas laiks. To raksturo:
– 10. Saeimas atlaišana
– ārkārtas vēlēšanas septembrī
– partiju veidošanās, savienošanās un likvidēšanās laiks
– nedrīkst nepieminēt globālās pasaules, Eiropas ekonomiskās problēmas, riskus un apdraudējumus kultūru saskarsmes laukā.

Tātad politisko laiku raksturo – temps. Šis ir paātrināts laiks. Notiekošais, pati vēsturiskā situācija diktē priekšā stāvošo lēmumu pieņemšanas tempu un nosaka saturu! Ir lietas un procesi, kurus nevar prognozēt – Saeimas atlaišanu neviens neplānoja. Taču tas ir noticis. Daudziem par pārsteigumu Saeima ir atlaista. Tas ir riskanti. Taču tā ir arī iespēja, kuru bija vērts lietot, nepalaist garām.

Esmu šo V. Zatlera lēmumu atbalstījis kopš tā gatavošanas laika. Rēķinoties ar visām konsekvencēm. Neapšaubāmi Dombrovska valdība bija ZZS oligarha Lemberga ķīlniece. Darbs nav ritējis savstarpējas sadarbības un kopīgas lietas garā, kopīgu interešu vārdā. Vienotība un ZZS koalīcijā daudzkārt nesaderēja, nopietni atšķīrās. To jau prognozēju, darbu uzsākot. Diemžēl prognozes apstiprinājās. ZZS daudzkārt balsoja pret demokrātiju un atklātību, partneros ņemot opozīcijas spēkus. Tā nevar vest valsti ārā ne tikai no finansu, bet arī intelektuālās krīzes. Rezultātā – 10. Saeima ir atlaista.Strauji tuvojas ārkārtas vēlēšanas.

Daļēji tas sniedz atbildi uz daudzu PS biedru jautājumu – kāpēc tāda steiga ceļā uz Vienotību? Bija un ir nepieciešama rīcība. Valsts un tautas spēki izsīkst. To skaidri apzinās ikviens.

Zatlera mēģinājums paātrināt notikumu gaitu, pārtraukt ļaušanos letarģiskam plūdumam Dombrovska vadībā, mazināt ZZS ietekmi valdības un valsts darbā. Tas ir tas, kā viņš skaidro savu rīcību. Zatlera lēmuma atlaist 10. Saeimu patiesos motīvus vairs nav lietderīgi ne apšaubīt, ne skaidrot. Šis lēmums tagad nosaka Latvijas politisko spēku tuvāko mēnešu rīcību, taktiku ceļā uz jaunu ārkārtas 11. Saeimu!

Tieši tāpat tagad ir skaidrs, ka Zatlers ir izšķīries veidot savu partiju, nevis pievienoties Vienotībai. Es joprojām uzskatu, ka tā noteikti būtu bijusi labākā Zatlera izvēle. Arī tāpēc, ka savu pašreizējo avansā saņemto tautas atbalstu viņam būs grūti noturēt līdzšinējā līmenī. Arī tāpēc, ka aiz Zatlera stāv politikas vidē nepieredzējuši ļaudis. Cilvēciskā daba parādīs savu, un pašreizējā iedvesma noplaks, sākotnējās lielās idejas sabruks neskaitāmo politiskā procesa grūtību priekšā. Kāpēc par to ir svarīgi pieminēt?

Tāpēc, ka V. Zatlers nepārprotami ir definējis, ka viņš redz tādu nākošās valdības koalīciju, kas ir brīva no oligarhu, šauru interešu grupu ietekmes. Tā ir pašreizējās sāncensības galvenā pazīme. Tā ir arī Pilsoniskās savienības vēlme, kopš tās dibināšanas dienas, tā ir bijusi Vienotības iecere, kas mums ļāva daudzviet mazināt oligarhu ietekmi, jau iepriekš, jau ceļā uz 10. Saeimu. Taču mūsu kopējie Vienotības spēki vēl nebija pietiekami, lai šo cīņu novestu līdz jaunai kvalitātei pašu spēkiem. Tātad šajā cīņā. V. Zatlers mums ir piebiedrojies. Tā ir jauna iespēja palielināt un pilnveidot demokrātiski tiesisko spēku fronti. Tāda ir nepieciešama valstisku lēmumu masas palielināšanai. Tā ļauj apvienot spēkus valsts labā. Tieši Vienotība un Zatlera partija būs stabila tiesiskumu pārstāvošas valdības un Saeimas vairākuma kodols! Tomēr vienlaicīgi tā ir reizē skaudra konkurence.

Arī Zatlers neizvēlas metodes, mēģina pelnīt ne tikai uz Lemberga rēķina, bet arī uz Vienotības rēķina. Ne velti Zatlers tiek kritizēts, jo pats ir parakstījis likumus, kas, kā viņš saka ir pieņemti Lemberga interesēs. Netaisnīgi ir pārmest V.Dombrovska valdībai, ka tā sastāv koalīcijā ar ZZS. Ar ko gan tā varēja veidot valdību?! Ar Krievijas atbalstu saņemošo SC vai Šlesera–Šķēles grupu?! Tātad, ja Vienotība nesaglabā vadošā spēka statusu, tādu veidojot kopīgi ar Zatlera spēku, tad risks ir ievērojams, pat ļoti liels.

Neveiksmes gadījumā varam zaudēt fundamentāli. Visu līdz šim iegūto. Oligarhu un SC uznāciens kā revanšs varētu būt Latvijai katastrofāls. Tad ne tikai Krutojs, bet viss Jaunais vilnis un Maskavas TV skatītāji ar Šlesera gādību dabūtu Latvijas pilsonību. Tad varam pazaudēt valsti neatgriezeniski. Uz šādu risku fona – palikšana opozīcijā būs tikai tīrais sīkums.

Cienījamie PS biedri! Tāda ir politiskā procesa loģika. Kā redzam, likmes ir augstas. Likme ir Latvijas valsts! Moderna un konkurētspējīga Latvija! Tātad ir nepieciešama spēcīga, saliedēta Vienotība, tās rezultātam jābūt maksimāli labākajam ārkārtas Saeimas vēlēšanās septembrī! Tas nozīmē, ka iespējami labākā rezultāta, kopēja Vienotības rezultāta sasniegšanai ir jāziedo labākais, ko varam piedāvāt.

Ir jāliek lietā Vienotības labākais potenciāls, tajā skaitā PS zināšanas, pieredze un tālredzība. Atteikšanās no šādas formulas, nozīmē spēku sadali, vēlētāju dezorientāciju, vilšanās sajūtas izplatīšanos sabiedrībā. Tātad mums nav tiesību atteikties no šāda fundamentāla mērķa un vispārnacionāla mērķa kā Vienotības izveide!

Protams, cienījamie Pilsoniskās savienības biedri, ir sentiments. Reizē šī ir skumja diena. Ja kāds man vaicās, vai sirds gavilē, tad man būtu jāmelo. PS izveidē esam ielikuši daudz savu ieceru, zināšanu, darba, pieredzes un noteikti uzticības, mīlestības! Esam ziedojuši savu laiku un līdzekļus.Daudzi ir likuši uz spēles savu personīgo profesionālo prestižu, karjeru un pat likteni.

Taču šajos nedaudz vairāk kā trīs gados kopš Pilsoniskās savienības izveides esam sasnieguši ļoti daudz. No saujiņas esam izauguši par vairāk kā 600 cilvēku lielu sabiedroto pulku. Mūsu mērķis ir bijis un ir piesaistīt Latvijas intelektuālo spēku, prātus. Mūsu vērtības ir fundamentālas un programma joprojām ir aktuāla, un mēs spējam to realizēt.

Rezultāti Eiropas Parlamenta un Rīgas, arī virknē citu pašvaldību vēlēšanās parādīja mūsu potenciālu. Arī trūkumus. Tāpēc vienlaicīgi atklāti jāatzīst, ka mūsu kopējā jauda vissvarīgāko valsts un tautas pamatuzdevumu risināšanai joprojām bijusi nepietiekama. Sava potenciāla pakāpeniska audzēšana prasa daudz laika. Lieka laika mums un Latvijas valstij nav, laika paliek arvien mazāk… Diemžēl virkne biedru šo patiesību un arī paši sevi laika gaitā nav spējuši atrast un ir nolēmuši aiziet. Mēs esam pratuši atvadīties ar godu.

Taču ir skaidri redzams, ka absolūtais PS vairākums ir saglabājis izpratni tieši par šī brīža vēsturisko nozīmi. PS vairākums nesalūst šī izaicinājuma priekšā. Ja esam gājuši kopā, tad to ir šajā brīdī jāturpina. Nākošais būs 11. Saeimas ārkārtas darbības periods. Lielāku spēku un jaudu sevī nes lielas straumes.

Šādā situācijā lūkošanās pēc sabiedrotajiem 10. Saeimas vēlēšanās noteikti bija stratēģiski pareizs lēmums. Taču vienlaicīgi arī sarežģīts, jo saderības panākšana ir ļoti smalka lieta. Lietussargu grupas pievienošanās PS parādīja mūsu sākotnējo potenciālu. Mēs lepojāmies ar viņu izvēli uz JL un SCP fona. Taču Lietussargi parādīja arī taktiskās domāšanas atšķirības par PS nākotni un Vienotības veidošanas principiem un prasībām. Vai tas dod mums tiesības pakļaut viņus tikai un vienīgi mūsu redzējumam? Visticamāk, ka nē. Taču līdzdalību un cieņu pret PS vadību un partijas pieredzi sagaidām.

Tieši cilvēciskā puse, vājums, atsevišķu lēmumu pieņemšanas kārtība ir izrādījies Vienotības Ahileja papēdis. Spilgti to apliecināja gan V.Dombrovska un Vienotības valdības koalīcijas partneru izvēles apspriešana, pats valdības veidošanas process, gan arī manis, tā laika Vienotības priekšsēdētāja diskreditēšana. Diemžēl šie uzbrukumi uzrāda ne tikai Vienotības iekšējās saskarsmes problēmas, bet arī cilvēcisko kvalitāšu atšķirības. Būšu diplomātisks un problēmu cēloņus apzīmēšu kā personību nesaderību. Nereti līderu nesaderība pārvēršas partiju nesaderībā un otrādi.

To nojaušot vai paredzot, Vienotības dibināšanas kongresā 2010. gada 6. martā es atļāvos pārfrāzēt Raini sakot – gluži vai stikla kalnā mums nāksies uzjāt. Teicu, ka PS jābūt gatavai ziedot sevi uz kopējā Latvijas altāra. Taču tas nenozīmē sevi izniekot! Nebūt nē! Uz to mums nav tiesību. Mūsu Pilsoniskās savienības identitātei nav līdzīgas un arī līdzvērtīgas šajā laikā. Tāpēc uzsveru – ir nepieciešama liela pacietība un ticība pareizai stratēģiskai izvēlei, kas kalpo Latvijas kopējai lietai. Vienīgais patiesais iemesls kāpēc es piedalos un turpinu Vienotības partijas veidošanu ir Latvijas valsts intereses.

Jā, savā ziņā, veidojot Vienotību, Pilsoniskā savienība riskē. Mēs riskējam pazaudēt paši sevi. Lai to nepieļautu, mums jāturpina apliecināt sevi, savas vērtības un principus, kas mūs sauca kopā Pilsonisko savienību veidojot, jāpāraug savi sabiedrotie Vienotības iekšienē, tie jāved sev līdz! Tas ir mūsu jaunais uzdevums un izaicinājums. To paveicot, mēs būsim spēcīgāki un mūsu būs vairāk, mūsu idejas un pieredze bagātāka, būsim ietekmīgāki un valstiski jaudīgāki.

Mums ir jāpārvar bērnišķīgais romantisms, ka politikā vienmēr uzvar taisnīgums un vērtības. Protams, uz to piepildi ir jātiecas, taču parasti politikā uzvar ietekmīgākie, jaudīgākie un pacietīgākie. Reti ir stāsti par Antiņu panākumiem. Tie jāpatur teikām.

Tieši mēs esam jaudīgi un būsim neapturami, ja nebaidīsimies no izaugsmes kā cīņas. Tā būs Vienotības iekšēja izaugsme un iekšēja cīņa.

Tāda ir katras organizācijas pastāvēšanas, attīstības vai sabrukuma cena.

Tātad Vienotības izveide vēl tālu nav galā. Tātad – PS nelikvidējas! Tai ir jauni politiski uzdevumi, jaunā formā. Lai tos sasniegtu, liela nozīme būs tieši mūsu vēlmei un atbildībai pastāvot tālāk. Un tas ir tas, kas ir mūsu spēkos! Tas ir tas uz ko es Jūs aicinu. Ticu, ka PS valde, tās līderis saņems partijas biedru atbalstu arī šajā reizē, kad izvēle ir kā naža asmens.

Pārdomām vairs nav laika. Šodien esam izšķiroša balsojuma priekšā. Jau pavisam drīz mūs gaida Vienotības dibināšanas kongress 6. augustā un 19. novembrī sagaidāmas Vienotības līdera vēlēšana. Taču vēl līdz tam notiks 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Tajā mums ir jāsasniedz labākais rezultāts! Kad biju gan PS, gan Vienotības priekšsēdētājs, tad Vienotība uzvarēja vēlēšanas un guva 33 vietas 10. Saeimā! Iepriekš mēs vienojāmies, ka mūsu taktikas pamatā ir viena personība – ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš paliek Vienotības līderis arī šīm ārkārtas vēlēšanām. Savā ziņā tieši viņš ir mūsu pašreizējais garants. Mēs ceram un ticam tieši uz Dombrovska līdera dotībām! Ja līdere vēlēsies būt Āboltiņa, tad viņai būs jāspēj enerģētiski un intelektuāli aizraut, jāspēj likt sev noticēt. Ja kāds par līderi jau vistuvākajā nākotnē vēlēsies nākt no PS vidus, tad uz to ir savlaicīgi jāstrādā. Taču pašreiz rīkosimies tā, lai 11. Saeimas rezultāti būtu pēc iespējas labāki. Tieši tie arī parādīs, vai šodien esam rīkojušies tālredzīgi.

Līdz tam ir aktīvi un pārliecinoši jārīkojas. Mazinot šaubas, uzdodiet jautājumu sev – kāpēc Jūs piedalāties politikā? Arī lai atbalstītu savus līderus, lai izkonkurētu viņus un viņu idejas, lai koriģētu viņu lēmumus. Taču tad jūsu alternatīvām, jūsu piedāvājumam ir jābūt vismaz līdzvērtīgi pamatotam un atbilstoši pasniegtam. Ikvienam ir iespēja augt līdzi procesam. Tie, kas to apšauba, paši rada vilšanos sevī, pret sevi. Šis manis teiktais ir manas dzīves gājuma pieredzē sakņota doma.

Ja laiks nav mūsu sabiedrotais, tad saglabāt iespējas noteikt valsts virzību varam tikai ar izlēmīgiem lēmumiem. Katra mūsu neizlēmība ir PS vājuma pazīme. Vienotības vājums būs jau daudz lielāks zaudējums Mūsu kopējais vājums ir un būs mūsu konkurentu un pretinieku ieguvums. Tāpēc nost ar neizlēmību! Mums nav atkāpšanās ceļa. Ir tikai cīņa par spēcīgāku un gudrāku Vienotību! Ir nepieciešama paļāvība uz saviem spēkiem. Mums tā ir. Mēs paši piedalāmies Vienotības nākotnes un tās satura veidošanā. No šī rezultāta būs atkarīga PS nākotne un ietekme Vienotībā!

 

Dalies ar ziņu