Latvija gatavojas prezidentūrai ES Padomē 2015.gadā
15.februārī Ministru kabinetā tika izskatīts Ārlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums un rīcības plāns „Par Latvijas gatavošanos prezidentūrai ES Padomē 2015. gadā. Paveiktais 2010. gadā”. Iepriekšējā gadā gatavošanās prezidentūrai notika saskaņā ar pirmo 2009. gada 15. decembrī MK apstiprināto informatīvo ziņojumu un indikatīvo rīcības plānu. Šobrīd Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir papildinājusi rīcības plānu ar jauniem uzdevumiem un to izpildes termiņiem, īpaši uzsverot 2011. gadā veicamos darbus.
Kopumā ziņojumā ir atspoguļota informācija par galvenajiem Latvijas prezidentūras ES Padomē sagatavošanas darbu virzieniem un to pašreizējo attīstību – institucionālo ietvaru un lēmumu pieņemšanas procesu, personāla plānošanu, atlasi un apmācībām, prezidentūras darba programmas izstrādi, loģistikas jautājumiem, kultūras un komunikāciju programmu, kā arī prezidentūras budžeta izstrādi.
Pērn galveno koordinējošo darbu veica Ārlietu ministrija, bet no šā gada 1. septembra darbu pārņems Prezidentūras sagatavošanas sekretariāts (turpmāk – Sekretariāts), par kura izveidi lēmumu šodien pieņēma Ministru kabinets. Sekretariāts atradīsies Ārlietu ministrijā, un tam būs dubulta pakļautība – ārlietu ministram par saturiskajiem, bet Ministru prezidenta biedram par loģistikas un finanšu jautājumiem.
Pagājušajā gadā tika apzinātas un izvērtētas iespējamās izmantojamās telpas prezidentūras pasākumu organizēšanai Rīgā un Ministru kabinets apstiprināja priekšlikumu noteikt Latvijas Nacionālo bibliotēku par galveno prezidentūras pasākumu norises vietu Rīgā. Jaunā ēka ir jānodod ekspluatācijā 2013.gada septembrī, un tā būs viena no reprezentablākajām un prezidentūras mēroga darba vajadzībām atbilstošākajām celtnēm Rīgā.
Šogad noteikti svarīgākie uzdevumi. Pirmkārt, jāizstrādā prezidentūrai nepieciešamā personāla piesaistes modelis, kā arī jāsāk personāla atlases un apmācību plānošana, lai jau 2012.gadā varētu uzsākt prezidentūras norisē iesaistāmo darbinieku apmācību. Otrkārt, jāsāk valsts informācijas sistēmas darbam ar ES dokumentiem un vienota starpministriju datortīkla izveide, lai nodrošinātu drošu un operatīvu informācijas apmaiņu starp ministrijām prezidentūras laikā. Treškārt, iesaistot dažādus nozaru ekspertus, nevalstiskā sektora un akadēmiskās vides pārstāvjus, deputātus, u.c., jāuzsāk nacionāla līmeņa diskusijas par prezidentūras darba programmas prioritātēm. Ceturtkārt, jāsagatavo priekšlikumi par prezidentūras budžeta veidošanas, izmantošanas un uzraudzības principiem, kā arī budžeta tāmes sākotnējais variants. Piektkārt, jāsāk izstrādāt prezidentūras kultūras programma, ņemot vērā, ka 2014.gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Informāciju sagatavoja:
LR Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa
Tālr.: 67016 272
[email protected]