Latvija un Igaunija kopīgi aizstāvēs tiešmaksājumus lauksaimniekiem
Trešdien, 30. novembrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sarunā ar Igaunijas lauksaimniecības ministru Heliru Valdoru Sederu (Helir – Valdor Seeder) vienojās par kopīgiem Latvijas un Igaunijas mērķiem Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā 2014. – 2020. gadam panākt taisnīgākus nosacījumus lauksaimniecības tiešmaksājumiem. Latvija uzskata, ka nepieciešams noteikt minimālo tiešmaksājumu līmeni vismaz 80% jeb aptuveni 214 eiro par hektāru apmērā no ES vidējā rādītāja.
Premjers akcentēja, ka pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums nenodrošina vienlīdzīgu atbalstu visiem ES lauksaimniekiem un kopējās lauksaimniecības politikas budžeta kopapjomu nedrīkst samazināt.
Vienlaikus H.V.Seders apliecināja, ka Igaunijas un Latvijas pozīcijas ir ļoti līdzīgas un pauda gatavību sadarboties, aizstāvot kopīgās intereses. Puses bija vienisprātis, ka Baltijas valstīm jāizstrādā vienota nostāja attiecībā uz tiešmaksājumu politiku un jāmeklē arī citu valstu atbalsts, tostarp starptautiskajā publiskajā telpā.
Puses arī vienojās, ka tiešmaksājumu izlīdzināšanas jomā ir būtiski vēl vairāk iesaistīt un koordinēt Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas, kā arī ciešāk sadarboties citos līmeņos.
Latvijas un Igaunijas sadarbība:
Valstīm izveidojusies veiksmīga sadarbība, tostarp zvejsaimniecībā, mežsaimniecībā, pārtikas un veterinārajā jomā, izglītībā. Kopējais Latvijas produktu eksports uz Igauniju 2011.gada astoņos mēnešos sasniedza 189,3 miljonus eiro, no kā lielāko daļu (35%) veidoja kokrūpniecības produkti, tad zivju un vēžveidīgo grupas produkti (11%), bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni (7%). Savukārt kopējais Latvijas produktu imports no Igaunijas 2011.gada astoņos mēnešos sasniedza 112,6 miljonus eiro, no kā 17% veidoja kokrūpniecības produkti, tad bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni (13%), gaļas un gaļas subprodukti (10%).
Par ES daudzgadu budžetu:
Latvija sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm: pietiekami liela kohēzijas finansējuma nodrošināšana, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei, un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.
Kā jau agrāk ziņots, Eiropas Komisija ar savu priekšlikumu ES daudzgadu budžetam nāca klajā 2011. gada 29. jūnijā. Pirmās Eiropas Savienības dalībvalstu diskusijas par budžetu priekšlikumu notika šī gada jūlija beigās, kas deva iespēju apmainīties ar sākotnējām pozīcijām. EK priekšlikumu izvērtēšanas darbs turpināsies līdz gada beigām. Sarunas pēc būtības notiks visu 2012. gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā.
Papildu informācija:
Mārtiņš Panke
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tālr.: +371 67082865/+371 26556965
[email protected]
Informāciju sagatavoja:
Diana Germane
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta konsultante
Tālr. +371 67082922
[email protected]