Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem pieprasījumiem būs jābūt saskaņotiem ar FM
Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par finanšu līdzekļu pieprasījumu un piešķiršanu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm no valsts budžeta programmas, kas paredz līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, kurā secina, ka fiskālās disciplīnas stiprināšanai ir nepieciešamas izmaiņas Ministru kabineta (MK) kārtības rullī, nosakot, ka tiesību aktu projektus ar ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem neskata MK sēdē bez pozitīva saskaņojuma ar Finanšu ministriju (FM).
FM sagatavotais informatīvais ziņojums un protokollēmuma projekts ceturtdien, 6. janvārī, tika izsludināts saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē.
Informatīvā ziņojuma mērķis ir, pamatojoties uz FM rīcībā esošiem datiem par pēdējo desmit gadu līdzekļu pieprasījumu un piešķiršanu no budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem, veikt analīzi un izdarīt secinājumus par iespējām pārskatīt līdzekļu no šīs programmas piešķiršanas kritērijus.
Visi pasākumi, kuriem tikuši piešķirti līdzekļi, tika sadalīti trīs grupās:
• katastrofu, dabas stihiju seku novēršana un to radīto zaudējumu kompensēšana;
• citi neparedzētie gadījumi (nodarbināto atlaišanas pabalsti, Eiropas Cilvēktiesību tiesu un Latvijas tiesu lēmumu izpilde, naudas balvas sportā utml.);
• valstiski īpaši nozīmīgie pasākumi.
FM konstatēja, ka lielākā daļa no piešķirtiem līdzekļiem ir citos neparedzētos gadījumos. 2009. gadā tie sastādīja 84% no kopējiem piešķirtajiem programmas līdzekļiem, savukārt 2010. gadā – 94%. Valstiski nozīmīgiem pasākumiem 2009.gadā piešķirti 15,5%, savukārt 2010. gadā – 3,3% no kopēja apjoma. Savukārt katastrofu, dabas stihiju seku novēršanas un to radīto zaudējumu kompensēšanai 2009. gadā tika piešķirts finansējums mazāk nekā 1% un 2010. gadā 2,5% no programmas kopēja apjoma.
Vislielākais līdzekļu apjoms ticis piešķirts Veselības ministrijai. Nākamās pēc līdzekļu apjoma ir Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, kā arī FM, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija. Ne vienmēr ministriju pieprasījumiem bijis pievienots pozitīvs FM atzinums, taču MK ir tiesīgs izskatīt pieprasījumu un lemt par tā apbalstīšanu arī pretēji FM viedoklim.
Ņemot vērā to, ka nepieciešams nodrošināt fiskālās disciplīnas ievērošanu konsolidācijas laikā, kā arī, lai motivētu iestādes plānot savu finanšu līdzekļu izlietojumu piešķirto līdzekļu ietvaros, FM uzskata, ka nepieciešams sniegt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, izslēdzot iespēju MK iesniegt tiesību aktu projektus ar negatīvu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, tos nesaskaņojot ar FM. Tādēļ ir nepieciešami grozījumi noteikumos par MK kārtības rulli, nosakot, ka tiesību aktu projektus ar ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem neskata MK sēdē bez pozitīva saskaņojuma ar FM.
Tāpat FM secina, ka turpmāk, plānojot valsts budžetu kārtējam gadam, būtu jāizvērtē iespējas (sākot ar 2013. gada budžeta likumu) vairs nepiemērot likuma pantos īpašo kārtību attiecībā uz līdzekļu neparedzētiem gadījumiem budžeta programmas apropriāciju palielināšanu, ņemot vērā valsts ekonomiskās situācijas izmaiņas.
Informatīvo ziņojumu un protokollēmuma projektu skatīt MK mājas lapā.
Informāciju sagatavoja:
Agnese Beļkeviča
FM Komunikācijas nodaļa
Tālr. 67083938
[email protected]