Maksātnespējas likumam ir jābūt taisnīgam pret kredītņēmējiem
Ņemot vērā, ka Valsts prezidents ir nodevis LR Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Maksātnespējas likumu, Finanšu ministrija (FM) norāda, ka tam ir jābūt taisnīgam pret visām kredītņēmēju grupām, kā arī jānodrošina sakārtota uzņēmējdarbības vide Latvijā.
FM neatbalsta Maksātnespējas likuma grozījumus, kas būtu vērsti uz nekustamā īpašuma spekulantu aizsardzību, bet apdraudētu vienīgā ģimenes mājokļa īpašniekus, kuri turpina godprātīgi veikt kredītmaksājumus. Sākotnēji Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumi bija vērtējami pretrunīgi, jo tie neņēma vērā kredītņēmēju atšķirīgo situāciju.
Zināms, ka pašlaik tiek gatavoti alternatīvi priekšlikumi, kas definē atsevišķu iedzīvotāju grupu (kopējās saistības maksātnespējas pasludināšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latu), uz ko šis regulējums būtu attiecināms, tādējādi novēršot, ka vienādi nosacījumi piemērojami gan vienīgā mājokļa īpašniekam, gan personai, kuras kopējās parādsaistības ir krietni lielākas.
Likumam ir jānodrošina kredītņēmēju diferenciācija, kas paredzētu atšķirīgas parādnieku saistību dzēšanas procedūras atkarībā no kredītsaistību apjoma. Tā, piemēram, mazāku finansiālo saistību īpašniekiem kredīta dzēšanas plāna termiņš būtu īsāks nekā tiem, kam ir lielākas parādsaistības.
FM norāda, ka pieņemot likuma grozījumus, kas ir saitīti ar parāda atlaišanu ir jāveic detalizēti aprēķini par grozījumu ietekmi uz valsts budžetu. Aptuvenas aplēses liecina, ka atkārtotai caurlūkošanai atgrieztā likuma redakcija varētu radīt zaudējumus valsts budžetā virs 30 miljoniem latu.
Tāpat šā likuma grozījumi nedrīkst apdraudēt komercbanku ilgtermiņa kreditēšanas politiku. Iedzīvotāju un uzņēmēju kreditēšana no banku puses ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem valsts tautsaimniecības atjaunošanai veselīgas konkurences apstākļos.
Gatavojot Maksātnespējas likuma grozījums, būtu svarīgi kvalitatīvi un argumentēti izanalizēt visus iespējamos riskus, kā arī ņemt vērā visu iesaistīto pušu viedokļus un paustās bažas. Likuma grozījumu rezultātā ir jāpanāk kompromiss, kas būtu pieņemams valstij, komercbankām un kredītņēmējiem.
Informācijas sagatavotājs:
Aleksis Jarockis
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks
Tālr. 67083994, [email protected]