Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs jānodala maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesi
Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā pamatnostādņu projektā "Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plāns" jāparedz skaidrs maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa nodalījums, norāda partijas VIENOTĪBA valde.
TM savā dokumentā nav piedāvājusi būtiskas, šībrīža situācijai nepieciešamas un neatliekamas izmaiņas, lai nodalītu maksātnespējas procesu no tiesiskās aizsardzības procesa, kas ļautu finansiālās grūtībās nonākušus uzņēmumus glābt, nevis likvidēt, norāda VIENOTĪBA. Ministrija ir acīmredzami izvairījusies jautājumam par maksātnespējas procesa sakārtošanu pievērsties pēc būtības, tādēļ VIENOTĪBAS ministri Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes sībrīža redakcijā neatbalstīs.
VIENOTĪBA uzskata par nepieciešamu maksātnespējas politikas problēmas risināt pēc būtības, TM izstrādāto dokumentu papildinot ar uzdevumu pārskatīt to personu loku, kuras var būt par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām, iesaistot šajā procesā, speciālistus finanšu un ekonomikas jomā, kas var sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmuma darbības uzlabošanai, kā arī izvērtēt iespēju par kreditoru plašāku iesaisti tiesiskās aizsardzības procesa plāna īstenošanā.
TM izstrādāto dokumentu ir asi kritizējusi Ārvalstu investoru padome Latvijā. Arī ASV viceprezidents Džo Baidens savas nesenās vizītes laikā Latvijā norādīja, ka būtisku investīciju piesaisti kavē nesakārtotā Latvijas tieslietu sistēma, tajā skaitā problēmas maksātnespējas procesā.
VIENOTĪBA arī atgādina, ka partijas Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Maksātnespējas likumā, ar kuriem piedāvāts atteikties no maksātnespējas procesa administratora kā vienīgā iespējamā tiesiskās aizsardzības procesa uzrauga un piesaistīt šim procesam gan vietējos, gan starptautiskos speciālistus finanšu un ekonomikas jomā, kas var sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmuma darbības uzlabošanai.
Maksātspējas atjaunošana ir viens no Maksātnespējas likuma mērķiem, un jautājums, vai Latvijā efektīvi notiek finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšana, ir ļoti aktuāls. Uzņēmumu zemā glābšanas efektivitāte ir saistīta ar to, ka tiesiskās aizsardzības process bieži tiek izmantots negodprātīgiem mērķiem, tādā veidā graujot kreditoru uzticību šim instrumentam.
VIENOTĪBAS izstrādāto grozījumu uzdevums ir atjaunot kreditoru uzticību tiesiskās aizsardzības procesam, vairāk iesaistot tos gan procesa uzraugošās personas izvēlē, gan tā plāna sagatavošanā un realizācijas uzraudzībā.