Mans paldies šodienas valdībai
Šodien saņēmu neparasti lielu pensiju – 320 latus. Pastniece paskaidroja, ka pie parastās pensijas klāt ir arī tā daļa, kas tika ieturēta pērn. Un brīnījās, kad teicu, ka varēja jau valdība to naudiņu paturēt: mēs būtu iztikuši, bet valstij taču tik daudz vajadzību! Un šito lielo darbu – visu atkal pārrēķināt, sadalīt…
Man gan meita iebilst, ka atdeva vien to, ko paņēma. Un drīz jau atkal pensijas samazināšot, atvilkšot lielāku ienākuma nodokli. Bet ko darīt, ja valstij nav naudas? Tagad tik daudziem maksā – pensionāriem, bezdarbniekiem, jaunajām māmiņām…
Man ir 95 gadi. Esmu piedzīvojusi dažādus laikus: gan Ulmaņa, gan kolhozu. Bet nekad nav bijis tik labi kā tagad. Ulmaņa laikus sauc par labajiem laikiem. Bet toreiz nebija ne tādu pensiju, ne pabalstu par bērniem. Kur tad bija tas labums? Vienīgais – netrūka darba, un cik kuram bija spēks un gribēšana, tā tas savu ģimeni uzturēja.
Kolhoza gadus negribas atcerēties, tie laukus iznīcināja vēl trakāk nekā pāri gājušais karš. Karā vācietis nodedzināja visu mūsu ciemu, ar tankiem izbraukāja apsētos laukus. Palikām bez mājām, bez labības. Bet ar radu un attālāku labdaru palīdzību uzcēlām jaunas ēkas, apsējām tīrumus. Kad sākās kolhozi, noņēma visu – zemīti, lopus, lielākās ēkas. Strādājām kā vergi, bet nopelnīt neko nevarējām. Man ģimenē auga 6 bērni, pēc maizes vajadzēja iet uz pilsētu 5 km, bet vairāk par vienu kukulīti nedeva. Lopu skaitītāji līda kūtī pārbaudīt, vai nav kāds „lieks” jēriņš atstāts. Kad gribējām vecās, slimās govs vietā izaudzēt jaunu, iegādāto šķirnes teli lika atdot lopkautuvē. Ja ne, neizmaksāšot par darba dienām nopelnīto. Tā mēs dzīvojām kolhozā, kurš pelnīja karogus un ordeņus.
Tāpēc tagad, kad dzirdu lamājam šo valsti un valdību, es gribu iebilst: kliedz tie, kas nav pieredzējuši grūtākus laikus. Jā, ir kļūdas. Slikti, ka valsts atbalsta bagātos – baņķierus. Slikti, ka jaunajiem nav darba un viņiem jābrauc projām no Latvijas. Arī mani mazbērni un mazmazbērni dzīvo ārzemēs, jo Latvijā neatrada, kur strādāt. Nesaprotu, kas pie tā vainīgs, ka jaunajiem jāatstāj dzimtene. Kura no valdībām nenosargāja Latvijas uzņēmumus? Taču es ticu, ka viss tiks sakārtots. Un ka valdībā strādās tie, kuri domā par visu Latviju.
Rudenī iešu balsot par tagadējo premjeru Valdi Dombrovski. Bet jau šodien gribu pateikt paldies par to, ka viņš uzņēmās vadīt šo valdību, par to, ka viņš un viņa vadītie cilvēki domā kā izvest Latviju no krīzes. Lai veselība un izturība!
Tekla Geka, pensionāre