Skip to main content

Ministru prezidenta Valda Dombrovska runa Saeimas sēdē, kurā skata 2013. gada valsts budžeta likumprojektu

Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti, ministri, dāmas un kungi!

Šodien Saeimas vērtējumam ir nodots 2013. gada valsts budžeta projekts. Šis ir pirmais budžets pēc starptautiskā aizņēmuma programmas un fiskālās konsolidācijas pabeigšanas. Šis ir pirmais budžets pēc četru gadu pārtraukuma, kurā mēs varam atļauties piešķirt papildus finansējumu prioritārajiem pasākumiem.

Lielā mērā tas kļuvis iespējams, pateicoties iepriekšējos gados veiktajiem finansēšanas stabilizēšanas pasākumiem, kas ļāvuši sakārtot valsts finanses un atgriezties pie ekonomikas izaugsmes. Latvijas ekonomikā turpinās stabila izaugsme. Ja iepriekšējos gados ekonomikas izaugsme balstījās galvenokārt uz ražošanas un eksporta pieauguma rēķina, tad šogad ir vērojams arī būtisks iekšzemes pieprasījuma pieaugums, kas liecina, ka ne tikai eksportējošie uzņēmumi, bet arī Latvijas iedzīvotāji jūtas stabilāk un ir sākuši optimistiskāk raudzīties nākotnē. Līdz ar ekonomikas izaugsmi tiek radītas jaunas darbavietas un pakāpeniski samazinās bezdarbs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Latvija ir straujāk augošā ES ekonomika. Šī gada pirmajā pusgadā ekonomikas pieaugums bija 5.9% un var prognozēt, ka šogad plānotais izaugsmes temps – 4.0%, tiks pārsniegts. Ražošanā un eksportā saglabājas stabila pieauguma tendence: eksports pagājušajā gadā ir pieaudzis par 28%, bet šī gada 7 mēnešos par 13%. Eksporta galvenais dzinējspēks – apstrādes rūpniecība 2011. gadā ir pieaugusi par 12%, bet šī gada 8 mēnešos – par 11%.Līdzšinējie pieauguma tempi liecina par paveikto valsts ekonomikas atjaunošanā, tomēr raugoties nākotnē aicinu būt reālistiskiem. Šobrīd visā pasaulē, tai skaitā arī mūsu galvenajos eksporta tirgos valda liela neskaidrība attiecībā uz izaugsmes potenciālu tuvākajos gados. Nelabvēlīga scenārija gadījumā arī mūsu izaugsmes tempi var būtiski mazināties. Pārlieku liels optimisms prognozēs var novest pie nepatīkamiem pārsteigumiem. Galvenās makroekonomiskās prognozes, balstoties uz kurām ir veidots 2013. gada budžets, ir ekonomikas pieaugums 3.7% apmērā un inflācija 2.0% apmērā.

Valsts ekonomiskās attīstības svarīgs priekšnoteikums ir finanšu stabilitāte. Tāpēc valdība ir pieturējusies pie iepriekš nospraustā kursa uz budžeta deficīta samazināšanu. 2013. gada budžeta deficītu plānots samazināt līdz 1.4% no IKP (pēc EKS95 metodikas). Arī turpmākajos gados budžeta deficīts būs jāturpina mazināt, nonākot pie sabalansēta budžeta, vēlākais, 2016. gadā.

Runājot par stabilitāti, vēlos atgādināt, ka krīzei sākoties, pirmais, ko pazaudējām, bija finanšu tirgu uzticība. Šo uzticību atgūt nebija viegli, un mēs to atkal varam zaudēt, ja atkāpsimies no mūsu pašu uzņemtajām saistībām makroekonomiskās un fiskālās stabilitātes jomā.

Vēlos uzsvērt, ka atgriezties pie „trekno gadu” nekontrolētās nodokļu maksātāju naudas tērēšanas nav ne pieļaujams, ne nepieciešams. Tas būtu pretrunā gan ar labas ekonomiskās pārvaldības principiem, gan ar mūsu apņemšanos virzīties uz sabalansētu budžetu un īstenot pretciklisku fiskālo politiku.

Mēs zinām, cik vētrainas debates pēdējā mēneša laikā ir notikušas par nākamā gada budžetu. Politiķi vienmēr varēs atrast tūkstošiem veidu, kā visus padarīt laimīgus uz nodokļu maksātāju rēķina. Un šo vētraino debašu laikā nereti izskan dažādi jautājumi. Kāpēc budžeta deficīts tiek samazināts no 1.9% no IKP šogad uz 1.4% nākošgad? Kāpēc tieši 1.4% no IKP? Vai tad, piemēram, 1.5%, vai 1.6% no IKP arī nebūtu labi diezgan? Vai nevaram mazliet pamanipulēt ieņēmumu prognozes? Tad taču būtu vairāk naudas, ko tērēt!

Mēģināšu paskaidrot, kāpēc šāda pieeja nav atbalstāma un pie kādām sekām tā var novest. Starptautiskā aizdevuma programmas laikā mēs uzņēmāmies saistības pēc programmas pabeigšanas katru gadu mazināt budžeta deficītu par pusprocentu no IKP, līdz tiek sasniegts vidēja termiņa budžeta deficīta mērķis. 2013. gada budžets lielā mērā ir tests, vai Latvijas politiķi patstāvīgi, bez starptautisko aizdevēju uzraudzības, spēj īstenot atbildīgu fiskālo politiku, vai arī atkal sāks „gāzēt līdz grīdai”. Jebkura atkāpšanās no budžeta deficīta mērķiem vai ieņēmumu prognožu nepamatota manipulēšana no finanšu tirgu puses tiks viennozīmīgi uztverta kā Latvijas atkāpšanās no savām saistībām un radīs bažas par Latvijas spēju nodrošināt finanšu stabilitāti. Arī te varētu rasties jautājums, kāpēc gan mums būtu jāuztraucas par to, ko par mums domā finanšu tirgi? Problēma ir tā, ka kamēr vien mēs turpināsim dzīvot pāri saviem līdzekļiem, t.i. kamēr mums būs budžeta deficīts, mums būs jāveic aizņemšanās šajos pašos finanšu tirgos, lai šo deficītu nosegtu. Un no finanšu tirgu viedokļa būs atkarīgs, par kādām procentu likmēm mēs varēsim aizņemties. Vēl jo vairāk, 2014. un 2015. gadā mums ir jāveic valsts parāda pārfinansēšana, katru gadu vairāk kā miljarda latu apjomā. Mūsu spēja vai nespēja ievērot fiskālo disciplīnu lielā mērā noteiks procentu likmes, par kādām mēs veiksim pārfinansēšanu. Piemēram, ja aizņemamies par 5% gadā un nevis par 4%, tad šis neietaupītais procents nozīmē pārmaksāt katru gadu ap 38 miljoniem latu. Tādā gadījumā par 10 gadu valsts vērtspapīriem mēs procentos pārmaksāsim 380 miljonus latu. Līdz ar to, nepieturoties pie fiskālās disciplīnas mērķiem šodien, mēs vēlāk varēsim brīnīties, kāpēc atkal nepietiek naudas, lai īstenotu dažādas skaistas ieceres. Mēs šo naudu gluži vienkārši pārmaksāsim procentos. Minēšu vēl dažus skaitļus. Nākamā gada budžetā procentos mums būs jāsamaksā pāri par 250 miljoniem latu. Tā ir milzīga summa, tomēr vēl pirms gada mēs plānojām, ka šī summa būs vēl lielāka – pāri par 280 miljoniem latu. Mēs esam panākuši 30 milj. latu ietaupījumu tikai tāpēc, ka valsts budžeta deficīts ir mazāks par sākotnēji plānoto, un Valsts kase var piesaistīt finansējumu par zemākām procentu likmēm. Tomēr, ja mēs atkāpsimies no fiskālās disciplīnas, situācija strauji mainīsies un ietaupījumu vietā mēs katru gadu procentos pārmaksāsim desmitiem miljonu latu! Tāpēc ir svarīgi pieturēties pie reālajām budžeta iespējām, nodrošināt fiskālo disciplīnu, līdz ar to nepārmaksājot naudu procentos un iegūstot līdzekļus prioritāro pasākumu finansēšanai.

Tagad ir ļoti populāri piesaukt Igaunijas piemēru, apspriest jomas, kurās igauņi mūs ir apsteiguši, un tur daudz kam var piekrist. Tomēr, runājot par Igaunijas pieredzi, jāsaprot, kas ir šīs pieredzes pamatā. Viens no būtiskākajiem Igaunijas veiksmes stāsta iemesliem ir tas, ka Igaunijas politiķi ir bijuši pacietīgāki un tālredzīgāki. Jau 90. gadu sākumā Igaunija pieņēma lēmumu par sabalansētu valsts budžetu un pie tā arī pieturējusies. Rezultātā viņi nemaksā 250 milj. latu procentos, bet novirza šos līdzekļus dažādiem prioritāriem pasākumiem. Savukārt ārvalstu investori novērtē Igaunijas finansiālo stabilitāti un viņiem ir vieglāk piesaistīt investīcijas, kas veicina ekonomikas izaugsmi un arī budžeta ieņēmumu pieaugumu. Ja gribam mācīties no Igaunijas pieredzes, tad pirmais, kas jāmācās, – ir samērot vēlmes ar iespējām.

Tomēr atgriezīsimies pie šodien apspriežamā valsts budžeta projekta. 2013. gada valsts budžeta prioritātes ir ekonomikas attīstība, demogrāfiskās situācijas uzlabošana un atalgojuma palielināšana noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām. Tāpat budžetā paredzēts finansējums, lai sagatavotos vairākiem būtiskiem notikumiem – Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015. gadā, Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014. gadā, Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un citiem pasākumiem. Salīdzinot ar šī gada budžeta bāzi, ievērojami papildus līdzekļi piešķirti veselības aprūpei. Paredzēts finansējums arī reģionu attīstībai, t.sk. Latgales atbalsta programmai. Turpinām finansēt sabiedrības saliedēšanas plāna pasākumus.

Runājot par ekonomikas attīstību, valdība turpina darbu pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un nodokļu sloga samazināšanas. Jau šī gada vidū tika īstenota PVN pamatlikmes samazināšana no 22% uz 21%, savukārt ar 2013. gada sākumu sāksim iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, bet no gada vidus palielināsim atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Tuvāko trīs gadu laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi plānots samazināt no 25% uz 20%.
Cik ietaupa vidusmēra ģimene? Jau 2013. gadā uz veiktajiem nodokļu samazināšanas pasākumiem ģimene ar vidējo algu katram 464 latu un ar diviem bērniem varēs ietaupīt vairāk kā 103 latu. Un turpmākajos gados šī summa ievērojami pieaugs.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, ievērojams līdzekļu apjoms paredzēts ES fondu apguvei, kas kalpo kā būtisks ekonomikas stimulēšanas instruments. ES fondu apguvei atvēlētā nauda arī krīzes gados skaidri liecināja par valdības apņemšanos veicināt pēc iespējas drīzāku atgriešanos pie ekonomikas izaugsmes. Šī apņemšanās ir nodrošinājusi strauju piešķirto ES fondu apguves kāpumu, kura rezultātā Latvija šobrīd atrodas 4. vietā starp jaunajām ES dalībvalstīm pēc piešķirto ES fondu apguves intensitātes. 2013. gada budžetā šī politika tiek turpināta un ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvei novirzīts 961 miljons latu.

Domājot par izaugsmi, gribētu uzsvērt, ka ekonomikas izaugsmei un ar to saistītajam labklājības pieaugumam jēga ir tikai tad, kad tas kalpo visas sabiedrības interesēm. Pēdējie tautas skaitīšanas dati runā paši par sevi – no 2.7 miljoniem iedzīvotāju, kas Latvijā bija pēc neatkarības atjaunošanas, šogad Latvijā palikuši vairs tikai 2 miljoni iedzīvotāju. Šādas negatīvās demogrāfiskās un emigrācijas tendences ir nekavējoties jāaptur, tādēļ demogrāfija ir valdības prioritāte, kas atspoguļota arī valsts budžetā. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai budžetā paredzēti līdzekļi māmiņu algu „griestu” dubultošanai, tiek dubultotas arī valsts veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kas kopj bērnu, paredzēts papildus atbalsts ģimenēm bērna pieskatīšanai, finansēta mātes un bērna veselības programma un uzsākts valsts atbalsts mākslīgajai apaugļošanai, pašvaldībām nodrošināta aizņemšanās iespēja bērnudārzu infrastruktūras sakārtošanai, kā arī īstenoti citi pasākumi. Kopumā demogrāfijas mērķiem nākošā gada budžetā paredzēti apmēram 38 milj. latu un turpmākajos gados šī summa pieaug virs 60 milj. latu. Tieši demogrāfijas jautājumi ir izraisījuši viskarstākās debates par nākamā gada budžetu. Pašreiz strādājam pie tā, lai sagatavotu vēl papildus priekšlikumus 2. lasījumam saistībā ar valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem un demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Atbilstoši budžeta iespējām, turpināsim kāpināt šo atbalstu arī turpmāko gadu budžetos.

Krīzes laikā gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā strādājošiem nācās saskarties ar algu samazināšanu, turklāt sabiedriskajā sektorā algu samazinājums bija ļoti ievērojams – vidēji par 25%. Pie šāda algu līmeņa, atjaunojoties valsts ekonomiskajai izaugsmei, ir aizvien grūtāk noturēt valsts darbā kvalificētus speciālistus. Tādēļ viena no budžeta prioritātēm ir atalgojuma palielināšana noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām. Izglītības un kultūras jomās jau no 1. septembra ir paaugstinātas algas vispārizglītojošo skolu pedagogiem, bet kultūrizglītības iestāžu pedagogu algas ir pielīdzinātas vispārizglītojošo skolu pedagogu algām. Iekšlietu jomā tiek palielināts atalgojums, policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem. Tieslietu jomā – ieslodzījumu vietu pārvaldes un tiesu darbiniekiem. Labklājības jomā – sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Esošā atalgojuma fonda ietvaros tiek nodrošinātas arī elastīgākas valsts pārvaldes darbinieku motivācijas iespējas.

Pēdējā gada laikā mēs esam īstenojuši vairākas reformas, lai uzlabotu valsts budžeta pārvaldību. Attiecīgi, 2013. gada valsts budžets ir pirmais budžets, ko mēs izskatām kopā ar likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013. – 2015. gadam, kurā ir skaidri noteikti budžeta deficīta mērķi turpmākajiem trīs gadiem. Pirms vairākiem mēnešiem Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu ratificēja Fiskālās disciplīnas līgumu, tādējādi paužot atbalstu ilgtspējīgai fiskālai politikai un valsts budžeta strukturālā deficīta ierobežošanai. Tomēr ir svarīgi Fiskālās disciplīnas līguma normas iestrādāt arī nacionālajā likumdošanā, tāpēc aicinu Saeimu paātrināt darbu pie Fiskālās disciplīnas likumprojekta izskatīšanas.

2013. gada budžets ir pirmais budžets pēc četru gadu pārtraukuma, kura izstrādē un pieņemšanā mūs neierobežo starptautisko aizdevēju diktētie noteikumi. Līdz ar to šis budžets ir arī tests mūsu politiskās sistēmas briedumam, nepārdodot vēlētājiem īstermiņa labumus uz valsts ilgtermiņa izaugsmes rēķina. Tests tam, vai spēsim būt atbildīgi un domāt ilgtermiņā, vai arī paļausimies eiforijai un priekšvēlēšanu populismam? Tests tam, vai domāsim par stabilu valsts attīstību, vai arī, tikko pārvarējuši iepriekšējo krīzi, tūlīt atkal kāpsim uz fiskālās „gāzēšanas līdz grīdai” grābekļa?

Aicinu Saeimu apstiprināt 2013. gada valsts budžeta projektu. Šis budžets ir apliecinājums tam, ka valsts ir atgriezusies pie normāla darba un dzīves ritma. Tas nodrošina gan līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi, gan ir vērsts uz to, lai pēc iespējas ātrāk mūsu valsts iedzīvotāji ekonomikas izaugsmi redzētu atspoguļojamies arī savos personiskajos budžetos.

Paldies par uzmanību!

Dalies ar ziņu