Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzruna Saeimas deputātiem 2011. gada 8. decembrī
Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti, ministri, dāmas un kungi!
Valdība ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimas izskatīšanai 2012. gada valsts budžeta projektu. Izstrādātais budžets nodrošina budžeta deficīta samazināšanu līdz Māstrihtas kritēriju pieļautajām robežām un ļauj sekmīgi pabeigt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu. Ar šo budžetu tiek pielikts punkts arī vairākus gadus ilgušajai fiskālajai konsolidācijai. 2012. gada valsts budžets ieliek pamatu tālākai valsts stabilai attīstībai.
Budžets tika izstrādāts saspringtā darba grafikā, ņemot vērā Saeimas ārkārtas vēlēšanas un tai sekojošo valdības veidošanas procesu. Valdības darba grafiks bija vērsts uz to, lai budžetu varētu izskatīt un pieņemt vēl šogad. Lai nākamo gadu mēs uzsāktu ar pilnvērtīgu budžetu, nevis 1/12 no iepriekšējā gada budžeta.
Galvenie skaitļi
2012. gadā plānotie valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir 4.52 miljardi latu, izdevumi – 4.64 miljardi latu, bet deficīts – 125 miljoni latu. Ņemot vērā prognozēto pašvaldību budžetu deficītu un budžeta deficīta korekciju atbilstoši EKS95 metodikai, budžets nodrošina starptautiskā aizdevuma programmā noteiktā mērķa – budžeta deficīts zem 2.5% no IKP, izpildi.
Makroekonomiskie rādītāji
Latvijas ekonomikā turpinās izaugsme un sagaidāms, ka šī gada IKP pieaugums varētu sasniegt 5%. Jau pagājušajā gadā iezīmējās ievērojams ražošanas un eksporta pieaugums un šīs pozitīvās tendences saglabājas arī šogad. Ražošanas apjoms šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis par 10%, bet eksports – par 31%. Eksporta apjomi jau pagājušā gada 3.ceturksnī pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Ar pilnu atbildību var teikt, ka tieši ražošana un eksports ir galvenie faktori, kas nodrošina ekonomikas izaugsmi. Tomēr Latvijas eksporta izaugsme ir tieši saistīta ar globālo ekonomisko situāciju un pasaules tirdzniecības apjomu izmaiņām. Un šeit ir iemesls bažām, par ko runāšu mazliet vēlāk.
No ekonomiskās attīstības iekšējās dinamikas viedokļa jāatzīmē, ka pamazām minētie izaugsmes rādītāji sāk pārtapt arī Latvijas mājsaimniecību ienākumu reālā pieaugumā. To skaidri parāda atalgojuma tendences gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā. Šī gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā palielinājās par 3,7% (no 475 līdz 493 latiem), bet privātajā sektorā pieaugums bija 5% (no 430 līdz 452 latiem).
Tomēr pirmie pozitīvie rezultāti nedrīkst kalpot par pamatu eiforijai. Darbs pie stabilas valsts attīstības ir smags ikdienas darbs un atslābināties te nedrīkst. Šobrīd es redzu šādus galvenos valdības uzdevumus: īstermiņā tie ir starptautiskā aizdevuma programmas sekmīga pabeigšana un pilnas pārliecības par valsts finansiālo stabilitāti nodrošināšana, vidējā termiņā – stabila valsts attīstība, veicinot valsts konkurētspēju, radot jaunas darbavietas un aktīvi piesaistot investīcijas Latvijas ekonomikai.
2012. gada valsts budžets veidots, balstoties uz sekojošām makroekonomiskām prognozēm: IKP pieaugums 2.5%, inflācija 2.4%. Jāatzīmē, ka vēl vasarā nākošā gada IKP pieaugums tika prognozēts 4% apjomā. Neraugoties uz samērā straujo Latvijas ekonomikas attīstību šogad, ārējās ekonomiskās vides ietekme kļūst aizvien nelabvēlīgāka. Šobrīd ekonomisko situāciju pasaulē ietekmē tādi faktori, kā parādu krīzes saasināšanās eiro zonā, ASV kredītreitinga samazināšana un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, konfidences indikatoru pasliktināšanās vairumā lielo ekonomiku, pasaules tirdzniecības tempu palēnināšanās, kā arī nenoteiktība attiecībā uz nepieciešamo fiskālo konsolidāciju vairumā ekonomiski attīstīto valstu. Tie ir satraucoši signāli, kuri tika ņemti vērā, strādājot pie nākamā gada budžeta un attiecīgi koriģējot Latvijas IKP pieauguma prognozi uz 2.5%.
SVF programmas noslēgums, fiskālā konsolidācija
Kopā ar 2009.gada budžeta grozījumiem šis ir ceturtais budžets, kuru manis vadītās valdības ir izstrādājušas, bet pirmais, par kuru balsos jaunā, vienpadsmitā sasaukuma Saeima. Visi šie budžeti ir tikuši izstrādāti starptautiskā aizdevuma programmas zīmē, un visos ir veikta fiskālā konsolidācija. Konsolidācija nepatīk nevienam, īpaši ja to jāveic trīs gadus pēc kārtas.
Šobrīd esam dažu nedēļu attālumā no starptautiskā aizdevuma programmas slēgšanas. Šī programma ir bijusi smags pārbaudījums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ekonomikai, gan Latvijas valstij kopumā. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka, pateicoties šai programmai un neskatoties uz tās stingrajiem nosacījumiem, Latvijai bija iespēja aizņemties valsts izdzīvošanai tik vitāli svarīgos līdzekļus. Arī procentu likmes bija krietni izdevīgākas, nekā būtu iespējams saņemt tirgū. Salīdzinājumā, piemēram, ar Lietuvu, mums procentu likme bija ap 3% gadā, kurpretim Lietuva krīzes smagākajos brīžos aizņēmās ar likmēm 6 – 9% gadā, tātad 2 līdz 3 reizes dārgāk. Tas šobrīd nosaka arī to, ka parāda apkalpošanas slogs kaimiņiem ir proporcionāli lielāks, tātad – arī lielāka slodze uz ekonomiku. Nedrīkstam aizmirst arī īstenotās strukturālās reformas, kas Latvijai bija nepieciešamas jau sen, bet, diemžēl reāli tām ķērāmies klāt tikai tad, kad ūdens sāka smelties mutē. Paredzot iespējamo diskusiju par reformām, kas rit nu jau ceturto gadu, gribu pieminēt kādu teicienu, kuru mēdzu atgādināt brīdī, kad mūsu valstij bija jāpievēršas radikālām reformām, proti, – „reformas sākas tur, kur beidzas nauda”. Tagad šim teicienam varam pievienot turpinājumu, proti, – „izaugsme sākas tur, kur reformu rezultātā ir cēlies darba ražīgums un valsts konkurētspēja”.
Pēdējo trīs gadu laikā valdības galvenais mērķis ir bijis nostabilizēt valsts finanses un ekonomiku, un ielikt stabilu pamatu ilgtspējīgai attīstībai.
Runājot par starptautiskā aizdevuma programmu, nereti ir nācies dzirdēt viedokļus, ka nav pareizi krīzes laikā paaugstināt nodokļus vai samazināt budžeta izdevumus, jo tas tikai pasliktina situāciju. Vajagot pagaidīt, kamēr ekonomika stabilizējas un tad risināt budžeta deficīta un valsts parāda problēmas. Vilinoša loģika, – it īpaši tiem politiķiem, kuri nevēlas veikt nepopulārus pasākumus un reformas. Diemžēl šī loģika nedarbojas. Jāatceras, ka finansiālā stabilitāte ir priekšnoteikums ekonomikas izaugsmei. Nenodrošinot valsts finansiālo stabilitāti, valsts nespēj finansēt budžeta deficītu, banku sektors neizsniedz aizdevumus uzņēmējiem un iedzīvotājiem, no valsts aizplūst investīcijas un kapitāls. Rezultāts ir ekonomikas lejupslīde. To mēs paši piedzīvojām 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā. To tagad piedzīvo Grieķija, kura mēģina atlikt fiskālo konsolidāciju, bet rezultātā nespēj atjaunot finanšu tirgus uzticību un slīgst aizvien dziļākā recesijā.
Vakar valdība panāca misijas līmeņa vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) un šodien esam nosūtījuši Nodomu vēstuli SVF. Minēto vienošanos tuvāko nedēļu laikā izskatīs SVF valde un pieņems gala lēmumu. 2012. gada valsts budžeta pieņemšana valdības piedāvātajā redakcijā ļaus sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu.
Daži vārdi par to, kāpēc ir svarīgi sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu. Šeit pamācošs ir Ungārijas piemērs. Pirms diviem gadiem Ungārija pārtrauca SVF programmu, kritizējot tās nosacījumus. Tomēr, nenovadot reformas līdz galam un īstenojot vairākus populistiskus pret banku sektoru un ārvalstu investoriem vērstus pasākumus, Ungārija nespēja atjaunot finanšu tirgu un investoru uzticību, un nespēja nostabilizēt savas finanses. Rezultātā – pagājušā mēnesī Ungārija bija spiesta atkārtoti griezties pie SVF ar lūgumu piešķirt kārtējo aizdevumu. Rezultāts izrādījās neveiksmīgs no ekonomikas viedokļa un ļoti pazemojošs politiski.
Tāpēc Latvijai ir svarīgi sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu. Tas būs pozitīvs signāls un apliecinājums finanšu tirgiem un investoriem, ka mūsu valstī var droši investēt un radīt jaunas darba vietas. Tas ļaus uzlabot valsts kredītreitingu, ievērojami samazinot valsts parāda apkalpošanas izdevumus un atvieglojot kredītu pieejamību mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
Fiskālās disciplīnas likums
Kāds reiz teicis, ka disciplīna ir tilts starp mērķiem un to piepildījumu. Lai nostiprinātu tik grūti panākto finansiālo stabilitāti un neatkārtotu trekno gadu kļūdas un mēģinājumus dzīvot pāri saviem līdzekļiem, fiskālās disciplīnas principus ir nepieciešams nostiprināt likumdošanas līmenī. Valdība ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā Satversmes grozījumu projektu un fiskālās disciplīnas likumprojektu, kas nosaka ekonomiskā cikla ietvaros sabalansētu valsts kopbudžetu. Fiskālās disciplīnas likums pēc būtības pasaka vienkāršu lietu – mēs taupām un veidojam uzkrājumus labajos gados, bet tērējam tos ekonomiskās stagnācijas vai lejupslīdes laikā, tādējādi nodrošinot stabilas valsts finanses ilgtermiņā.
Sociālais budžets
Atsevišķi apskatot valsts pamatbudžetu un sociālo budžetu, jāatzīmē, ka pirmo reizi pēc ilgiem gadiem valsts pamatbudžetā tiek plānots kaut arī neliels, bet tomēr pārpalikums 8.9 milj. latu apmērā, savukārt sociālajā budžetā saglabājas ievērojams deficīts – 134 milj. latu apjomā. Šīs tendences norāda uz būtisku problēmu, kurai tuvākajos gados būs jāpievērš pastiprināta uzmanība, proti – valsts sociālās sistēmas ilgtspējai. Šeit arī slēpjas skaidrojums tam fenomenam, kuru Latvijā daudzi nesaprot, proti, kādēļ starptautiskie aizdevēji sarunās vēl aizvien neatlaidīgi prasīja samazināt tieši sociālā budžeta un pensiju izdevumus. Lai cik smaga nebūtu vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, pensijas mums tomēr izdevās nosargāt. Arī iepriekšējos gados fiskālā konsolidācija tika veikta galvenokārt uz valsts pamatbudžeta rēķina, maksimāli pasargājot sociālo budžetu. Rezultātā sociālā budžeta īpatsvars kopējos izdevumos strauji pieauga un arī nākošajā gadā sociālajai jomai tiks novirzīta trešdaļa no valsts konsoli dētā budžeta izdevumiem. Sociālās sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai kritiski svarīgs būs darbs gan pie demogrāfiskās situācijas uzlabošanas, gan iedzīvotāju izceļošanas apturēšanas. Domāju tas ir nopietns pamatojums tam, kādēļ viena no valdības prioritātēm ir Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļu un ekonomiskās labklājības nekavējoša uzlabošana. Tas ir pirmais priekšnoteikums cilvēku vēlmei palikt savā valstī, nevis kravāt ceļa somas aizbraukšanai.
Runājot par sociālo jomu, gribēju uzrunāt arī jautājumu par sociālās drošības tīklu. 2009. gada rudenī ieviestajam sociālās drošības tīklam krīzes laikā bija nozīmīga loma sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanā. Arī nākošgad turpināsim īstenot sociālās drošības tīkla pasākumus, tomēr, valstij izejot no krīzes, notiek arī pakāpeniska pasākumu skaita un apjoma samazināšana.
Nodokļi, ēnu ekonomikas apkarošana
2012. gada valsts un pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumu plāns par 215 milj. latu pārsniedz šī gada prognozētos ieņēmumus. Papildus ieņēmumi budžetā nonāks gan ekonomiskās izaugsmes rezultātā, gan arī turpinot apkarot ēnu ekonomiku.
Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna īstenošana arī nākamgad būs valdības prioritāte. Ieņēmumi no ēnu ekonomikas apkarošanas šogad ir krietni lielāki, nekā ar aizdevējiem saskaņotā 15 milj. latu prognoze. Tāpēc nākošā gada budžetā mēs esam ieplānojuši divreiz lielāku summu – 30 milj. latu papildus ieņēmumu uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina. Protams, šāds rezultāts nebūtu iespējams bez VID un citu iesaistīto institūciju veiktajiem pasākumiem iekasēšanas uzlabošanai, tāpēc nākamajā gadā īpašu uzmanību pievērsīsim Valsts Ieņēmumu dienesta kapacitātes stiprināšanai.
Budžeta konsolidācija pārsvarā ir veikta izdevumu daļā, maksimāli izvairoties no nodokļu celšanas. Nākošajā gadā ir aizskartas tikai atsevišķas nodokļu pozīcijas – izložu un azartspēļu nodoklis, finanšu sektora stabilitātes nodeva un, nelielā apmērā, nekustamā īpašuma bāzes paplašināšana. No minētajiem pasākumiem plānojam iekasēt papildus 8.5 milj. latu, kas ir niecīga daļa no kopējās 156 milj. latu fiskālās konsolidācijas.
Konkurētspēja un investīciju piesaiste
Tālākais nodokļu ieņēmumu pieaugums ir cieši saistīts ar ekonomikas izaugsmi, valsts konkurētspējas stiprināšanu un investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai. Šie jautājumi bija arī iepriekšējās valdības prioritāte, pie šiem jautājumiem turpinām strādāt arī tagad. Attiecībā uz konkurētspēju, tuvojas noslēgumam pirmā Latvijas konkurētspējas ziņojuma izstrāde. Ziņojuma uzdevums ir izvērtēt visus valsts konkurētspēju veidošos faktorus un Latvijas konkurētspējas pozīciju gan attiecībā pret mūsu tuvākajiem konkurentiem, gan globāli, kā arī sagatavot rekomendācijas konkurētspējas paaugstināšanai. Šeit svarīgi atzīmēt, ka īstenotās reformas konkurētspējas paaugstināšanai un administratīvā sloga samazināšanai jau ir devušas pirmos jūtamos rezultātus. Pasaules Bankas „Doing business” reitingā Latvija gada laikā ir pakāpusies par 10 vietām un pirmo reizi, ieņemot 21. vietu pasaules rangā, ir apsteigusi Lietuvu un Igauniju.
Attiecībā uz investīciju piesaisti valdība turpina strādāt gan aktīvi piesaistot investīcijas, gan konsekventi uzlabojot uzņēmējdarbības un investīciju vidi. Investīciju piesaistei svarīgs ir arī valsts tēls gan no kredītreitingu viedokļa, gan arī no cīņas ar korupciju un ēnu ekonomiku viedokļa. Novērtējot investīciju piesaistes lielo nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, esmu aktivizējis Lielo un stratēģiski nozīmīgu investīciju uzraudzības padomes darbu, kuras uzdevums ir gan atbalstīt Latvijā jau ienākušās lielās investīcijas, gan arī aktīvi strādāt pie jaunu investīciju piesaistes.
Tomēr būtiskākais valsts konkurētspējas nodrošināšanā ir nepieciešamība celt darba ražīgumu ekonomikā. Pēdējo divu gadu laikā algu mazināšanas rezultātā darbaspēka vienības izmaksas ir samazinājušās, kas automātiski cēlis konkurētspēju no izmaksu viedokļa. Tomēr tas nav un nevar būt mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir panākt algu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Tomēr ilgtspējīgu algu pieaugumu mēs nodrošināsim tikai tad, ja algas tiks celtas līdz ar darba ražīguma kāpināšanu. Jāseko līdzi arī tam, lai algu pieaugums valsts sektorā nepārsniedz algu pieaugumu privātajā sektorā, kā tas Latvijā notika pirms krīzes. Tas rada tā saukto „izstumšanas” (crowding out) efektu, kas negatīvi ietekmē kvalificēta darbaspēka pieejamību privātajā sektorā. Tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai ekonomikas atbalsta pasākumi būtu vērsti uz uzņēmumu tehnoloģisko modernizāciju, kas kāpinās gan darba ražīgumu, gan valsts konkurētspēju kopumā. Šim mērķim jākoncentrē arī ES struktūrfondu finansējums.
Ņemot vērā ES fondu finansējuma nozīmīgo lomu ekonomikas izaugsmes veicināšanā, arī nākošgad esam paredzējuši ievērojamu finansējuma apjomu ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apguvei – gandrīz 1 miljarda latu apmērā.
Eiro zona
Runas sākumā jau pieminēju eiro zonas parādu krīzi. No šodienas Saeimas sēdes es uzreiz došos uz Briseli, lai šodien piedalītos Eiropadomes sanāksmē. Galvenais darba kārtības jautājums būs eiro zonas parādu krīzes pārvarēšana, eiro zonas un visas Eiropas Savienības nākotne. Pašreiz Briselē notiekošās sarunas prasa nopietnu un izvērstu diskusiju arī nacionālā līmenī.
Ja mēs vēlamies pievienoties eiro zonai un Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmā tam ir noteikts arī konkrēts datums – 2014. gada 1. janvāris, tad mums ir svarīgi lai eiro būtu stabils, un eiro zonas finanses sakārtotas. Tāpēc diskusijās Briselē mēs esam konsekventi iestājušies par fiskālās disciplīnas stiprināšanu gan eiro zonā, gan visā Eiropas Savienībā. Par kontroles un sankciju mehānismu atjaunošanu, lai nodrošinātu to, ka eiro zonas valstis ievēro pašu pieņemtos noteikumus, nepārkāpj stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus. Diemžēl gan Latvija, gan virkne citu ES dalībvalstu, t. sk. vairākas eiro zonas valstis, no savas bēdīgās pieredzes ir pārliecinājušās, pie kā noved stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumu neizpilde, vēloties dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Valstis, kuras neievēro fiskālo disciplīnu, rada problēmas sev un kļūst par apgrūtinājumu citiem. Tāpēc, stājoties eiro zonā, mums jābūt pārliecinātiem par to, ka citas valstis ievēro „spēles noteikumus” un tikai likumsakarīgi, ka citas valstis to sagaida arī no Latvijas.
Ir teiciens, ka „politika ir balansēšana starp steidzamo un svarīgo”. Krīzes risks pieaug tad, kad pārsvaru gūst kāda viena no šīm divām lietām. Fiskālās disciplīnas nostiprināšana ir svarīga Eiropas nākotnei, tomēr tā neatrisina steidzamās problēmas. Eiro zonas parādu krīzes skartajām valstīm ir nepieciešams nekavējošs risinājums un nekavējoša finansiālā palīdzība. Tomēr svarīgi, lai palīdzības sniegšana šīm valstīm nenotiktu vienkārši iedarbinot naudas drukājamo mašīnu un apdraudot eiro kā valūtas stabilitāti. Palīdzība ir saistāma ar stingriem nosacījumiem attiecībā un budžeta deficīta samazināšanu un šo valstu finanšu ilgtspējas atjaunošanu, tāpēc vēlama SVF iesaiste šajā procesā.
Situācija ir kritiska, tāpēc jārīkojas ātri un enerģiski. Ar vairāku gadu smagu darbu Latvija ir atjaunojusi savu finanšu stabilitāti, domāju, ka to spēs arī eiro zonas valstis.
Atgriežoties pie budžeta tēmas un rezumējot – 2012. gada budžeta pieņemšana un starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšana, vienlaikus ar pāreju no dziļas lejupslīdes 2009. gadā uz 5% IKP pieaugumu šogad, – ir nenoliedzams pierādījums Latvijas spējai mobilizēties grūtā situācijā. Tas ir pozitīvs signāls un apliecinājums finanšu tirgiem un investoriem, ka mūsu valstī var droši investēt un radīt jaunas darba vietas. Tas ļaus uzlabot valsts kredītreitingu, ievērojami samazinot valsts parāda apkalpošanas izdevumus un atvieglojot kredītu pieejamību mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tas ļaus sekmīgi pabeigt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu un nodrošināt valsts stabilu attīstību.
Cienījamie deputāti, aicinu atbalstīt 2012. gada valsts budžeta projektu.
Paldies par uzmanību!