Ministru prezidents: Latvijai jābūt pamatgrupā, ja Eiropa izšķirsies par divu ātrumu Eiropu
2011. gada 8. un 9. decembrī notika Eiropadomes sanāksme, kurā Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji apsprieda ekonomisko situāciju ES un eirozonas stiprināšanas pasākumus, tāpat diskutēja par Eiropas Savienības un Šengenas zonas paplašināšanos, situāciju Irānā un Sīrijā.
Ņemot vērā to, ka finanšu un ekonomiskā krīze ietekmē ne tikai eirozonu, bet visas ES dalībvalstis, valstu un valdību vadītāji atzina nepieciešamību pilnveidot ekonomisko pārvaldību eirozonā. Balstoties uz Eiropadomes prezidenta H. Van Rompeja ziņojumu par eirozonas stiprināšanu, t.sk. par nepieciešamību un iespējām šajā nolūkā grozīt Līgumu par ES darbību, dalībvalstis diskutēja par iespējām uzlabot ekonomikas pārvaldību un risināt ekonomisko un finanšu krīzi. Diskusijas ietvaros Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra fiskālās disciplīnas nozīmi.
Dalībvalstis bija vienisprātis, lai nākotnē izvairītos no līdzīgām krīzēm un eirozonas rīcībā būtu instrumenti fiskālās disciplīnas stiprināšanai, ir nepieciešami efektīvi un ilgtspējīgi risinājumi. Eiropadomē netika panākta vienošanās par papildus pasākumiem eirozonai, lai uzlabotu koordināciju un konverģenci. Taču vairākums ES dalībvalstu vienojās strādāt pie starpvaldību līguma, lai stiprinātu fiskālo disciplīnu eirozonā un sekmētu sabalansētus budžetus dalībvalstīs. Šī vienošanās ir atvērta visām ES dalībvalstīm, ne tikai eirozonai. Ņemot vērā Latvijas apņemšanos ieviest eiro, kā arī Latvijas valdības darbu pie fiskālās disciplīnas stiprināšanas nacionālā līmenī, Latvija ir ieinteresēta piedalīties šādas vienošanās sagatavošanā – būt pirmajā ātruma grupā.
Tāpat valstu un valdību vadītāji vienojās, ka, lai izvestu Eiropu no krīzes, prioritāte piešķirama tiem pasākumiem, kuriem ir vislielākās izredzes stimulēt izaugsmi un darbavietu radīšanu. Jāuzlabo politika iesaistīšanai darba tirgū, pielāgojot izglītības un apmācības sistēmas darba tirgus vajadzībām, un jādomā par Eiropas līmeņa pasākumiem visneaizsargātākajām grupām, jo īpaši jauniešiem bezdarbniekiem.
Paktā "Euro plus", iesaistītās dalībvalstis vienojās uzņemties konkrētākas un precīzākas saistības un jo īpaši paātrināt darbu attiecībā uz nodarbinātību un nodokļu sistēmu. ES līderi vienojās, ka īpaša vērība būtu jāpievērš tam, kā ar nodokļu politiku var atbalstīt ekonomikas politikas koordināciju un sekmēt fiskālo konsolidāciju un izaugsmi.
Dalībvalstis izvērēja progresu, kas sasniegts ES enerģētikas politikas jomā kopš 4. februāra Eiropadomes, lai pabeigtu iekšējā enerģijas tirgus izveidi, pilnveidotu infrastruktūru, ārējo enerģētikas politiku, kā arī uzlabotu kodoldrošību. Diskusijas ietvaros, Latvijas Ministru prezidents uzsvēra, ka regulējuma par iekšējo tirgu ieviešanai jānotiek saskaņā ar apstiprinātājiem termiņiem.
Pirms Eiropadomes notika Horvātijas pievienošanās līguma ES svinīgā līguma parakstīšana. Eiropadomē tika apstiprināti Vispārējo lietu padomē 5. decembrī pieņemtie secinājumi par ES paplašināšanos, stabilizācijas un asociācijas procesu – ES kandidātvalstu (Turcijas, Islandes, bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas, Melnkalnes) un potenciālo kandidātvalstu (Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas, Serbijas) progresu pēdējā gada laikā un tālākiem soļiem to integrācijas ES procesā.
Piektdien, 8. decembrī notika kārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu un valdību vadītāju tikšanās, kurā tika pārrunāti Eiropadomes darba kārtības jautājumi. Šoreiz sanāksmi organizēja Latvija un to vadīja Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Par Eiropadomi:
Eiropadome izveidota 1974.gadā ar mērķi nodibināt ES valstu un valdību vadītāju neoficiālu diskusiju forumu. Oficiālu statusu Eiropadome ieguva 1992.gadā ar Māstrihtas Līgumu. Kopš tā laika Eiropadome visās ES darbības jomās nosaka vispārējos politikas virzienus un prioritātes. Eiropadomes sastāvā ir ES dalībvalstu un valdību vadītāji, tās priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs. Tā sanāk divreiz pusgadā, un to sasauc Eiropadomes priekšsēdētājs.
Papildu informācija:
Mārtiņš Panke
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tālr.: +371 67082865/ +371 26556965
[email protected]
Informāciju sagatavoja:
Evelīna Melbārzde
LR Pastāvīgās pārstāvniecības ES
Preses sekretāre
Tālr: +32 (0) 22383220
[email protected]