Ministru prezidents: strukturālās reformas ir jāturpina
Ceturtdien, 10. februāri, informējot par padarīto V. Dombrovska vadītās valdības pirmajās 100 dienās, Ministru prezidents uzsvēra, lai gan reformas nav populāras, tās ir jāturpina, jo atliekot reformas uz vēlākiem laikiem, nopietnam apdraudējumam tiek pakļauta valsts finansiālā un ekonomiskā dzīvotspēja, kā arī sabiedrības uzticēšanās valdībai. Premjers norādīja, ka politiķiem jāspēj strādāt Latvijas izaugsmei, nevis īslaicīgam politiskās popularitātes reitingam.
Ministru prezidents kā svarīgāko valdības paveikto darbu minēja savlaicīgu 2011. gada budžeta pieņemšanu, veicot konsolidācijas pasākumus 288 milj. latu apmērā un panākot 5,5% budžeta deficītu, kas ir mazāks par starptautiskā aizdevuma programmā noteiktajiem 6%.
Savukārt kā tuvākajā laikā valdības svarīgāko veicamo uzdevumu premjers norādīja papildu konsolidācijas pasākumu veikšanu un vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ministru prezidents informēja, ka šobrīd ir panākta vienošanās par 27 miljonu latu konsolidāciju, efektivizējot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, samazinot atalgojumu fondu par 5% vai nodarbināto skaitu ministrijās par 10%, ieviešot speciālu atļauju nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, pārskatot akcīzes nodokli benzīnam un palielinot nodokli azartspēlēm.
Premjers kā būtiskāko valdības nākotnes uzdevumu norādīja strukturālo reformu turpināšanu, kas samazinātu administratīvo slogu komersantiem un valsts pārvaldes iestādēm, uzlabotu publisko pakalpojumu kvalitāti, īstenotu strukturālās reformas finanšu ietilpīgākajās politikas jomās, piemēram, uz rezultātiem orientētas augstākās izglītības sistēmas izveidi, un īstenotu valsts finanšu reformu, nodrošinot ilgtspējīgu nodokļu sistēmu un ieviešot taupības principus. Tāpat Ministru prezidents norādīja, ka valdības nākotnes prioritārie uzdevumi ir ēnu ekonomikas apkarošana un stingra fiskālā politika, bezdarba mazināšana, sociālā budžeta ilgtspēja, valsts uzņēmumu pārvaldības un darbības rezultātu uzlabošana, funkciju auditu veikšana, civildienesta sistēmas reforma un enerģētikas politikas pilnveidošana.
Raksturojot Latvijas tautsaimniecību, premjers norādīja, ka ekonomiskās attīstības cikla zemākais punkts tika sasniegts 2009. gadā, bet no 2010. gada sākuma ir vērojama makroekonomisko rādītāju uzlabošanās. Jau četrus ceturkšņus pēc kārtas 2010. gadā ir vērojama sezonāli izlīdzināta ekonomikas izaugsme pret iepriekšējo periodu 1,1% apjomā. V. Dombrovkis uzsvēra, ka galvenie ekonomikas dzinējspēki ir eksports un rūpniecība – rūpniecības apjoms 2010. gadā ir pieaudzis par 13%, bet eksports – par 29%. Latvijas ekonomikas atveseļošanos apliecina arī starptautisko reitingu aģentūru pozitīvie novērtējumi.
Ministru prezidents norādīja, ka viens no valdības būtiskākajiem darbiem ir bijis Eiropas Savienības fondu apguves paātrināšana, ko apliecina apguves dinamikas rādītāji kopš 2008.gada, kurā tika apgūti 90 miljoni lati, 2009. gadā – 388 miljoni lati, bet 2010. gadā – 453 miljoni latu. Tāpat Latvijas ekonomikas stabilizāciju veicināja eksportu tirgu paplašināšana, fiskālās disciplīnas principu iedzīvināšana, Latvijas enerģētikas drošības stiprināšana, mikrouzņēmumu atbalsts, gāzes piegādes cenu samazinājums par 15%, zvejniekiem atliktais PVN maksājums un uzsāktais darbs pie Norvēģijas finanšu instrumentu apguves.
Preses konferencē premjers informēja arī par valsts pārvaldes jomā paveikto, norādot, ka tiesnešu, prokuroru un pašvaldību darbinieku atalgojums tika iekļauts vienotajā atlīdzības sistēmā, panākta tiesas procesu gaitas paātrināšana un tiesu noslogotības mazināšana, Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros 59 novadu pašvaldības saņēma 110 autobusus, reorganizēja 17 valsts arhīvu sistēmas iestādes un reorganizēja arī Autotransporta inspekciju, funkcijas nododot Valsts policijai.
Zināms, ka Saeima V. Dombrovska otro valdību apstiprināja 2010. gada 3. novembrī.
Ministru prezidenta prezentācija un papildus informācija par ministriju paveiktajiem darbiem valdības pirmajās 100 dienās un plānotajiem darbiem 2011. gadā pieejama šeit.
Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr: 67082905
[email protected]