Skip to main content

MĪTI vs. PATIESĪBA par valsts pārvaldē nodarbinātajiem, atalgojumu un strukturālajām reformām

1.mīts: Valsts pārvaldē joprojām strādā pārmērīgi liels skaits nodarbināto, būtiski samazinājumi nav veikti.
PATIESĪBA: 2011. gada pirmajā ceturksnī vidēji valsts budžeta iestādēs (ministrijās, centrālās valsts pārvaldes iestādēs un to padotības iestādēs, valsts sociālās apdrošināšanas struktūrās) strādāja tikai 68 tūkstoši nodarbināto, kas ir par 25% mazāk nekā 2008. gadā un par 11% mazāk nekā 2009.gadā.

Pagājušajā gadā vispārējā valdības sektorā (ministrijas, centrālās iestādes, padotības iestādes, medicīna, policija, skolas, valsts uzņēmumi, kuros valsts budžeta dotācija pēdējos trīs gados ir vairāk kā 50%) vidēji strādāja mazākais nodarbināto skaits pēdējo 12 gadu laikā!*

2.mīts: Valsts pārvaldē strādājošo atalgojums samazināts tikai nedaudz, to vēl var „griezt”.
PATIESĪBA: 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu atalgojuma samazinājums bijis vairāk nekā 283 miljonu latu apmērā, bet salīdzinājumā ar 2008.gadu – vairāk nekā 647 miljonu latu apmērā.

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane uzsver: „Šobrīd ir jādomā nevis par kārtējo valsts pārvaldes strādājošo skaita un atalgojuma samazināšanu, bet tieši otrādi – jārisina kvalificētu un kompetentu cilvēku aiziešanas apturēšana no valsts pārvaldes, kas jau kādu laiku ir nopietna sistemātiska problēma”.

Ministru kabinets ekonomiskās krīzes apstākļos veicis būtisku valsts budžeta iestāžu atalgojuma samazinājumu no vidēji 585 latiem 2008.gadā uz vidēji 458 latiem 2010.gadā. Vidējās darba samaksas samazinājums 2010.gadā pret 2008.gadu veido 27,7%, bet pret 2009.gada vidējo darba samaksu – 5,7%.

3.mīts: Kas ir strukturālās reformās? Nekas tāds valsts pārvaldē nav veikts.
PATIESĪBA: Kopējā konsolidācija valsts budžetā ir veikta 2,1 miljardu latu apmērā, no tiem 1,3 miljardi latu ir izdevumu samazinājums, kas gūts veikto strukturālo reformu un izdevumu samazināšanas rezultātā.

Spilgti strukturālo reformu piemēri valsts pārvaldē:
@ arhīvu sistēmas iestāžu reorganizācija: apvienotas 17 centrālās un zonālās arhīvu iestādes, no tām izveidots vienots Latvijas Nacionālais arhīvs;
@ Pabeigta vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide, nodrošinot, ka izsaukumā tiek nosūtīta tuvākā brīvā atbilstoša profila brigāde;
@ Slimnīcu tīkla optimizācija – 59 slimnīcu vietā 42, veicot to pārprofilēšanu aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī izveidoti neatliekamās palīdzības traumpunkti aprūpes slimnīcās;
@ Valsts policijas reģionālā reforma un struktūras optimizācija. Pašlaik strādā Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales reģionālās pārvaldes un Rīgas reģionālā pārvalde. Ietaupījums – 17 miljoni latu;
@ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta administratīvā aparāta un brigāžu reorganizācija – 33 teritoriālo brigāžu vietā piecas teritoriālās (reģionālās) struktūrvienības;
@ 33 valsts sociālās aprūpes centru vietā pieci – Valsts sociālās aprūpes centrs (SAC) „Kurzeme”, SAC „Latgale”, SAC „Rīga”, SAC „Vidzeme” un SAC „Zemgale”;
@ Salīdzinājumā ar 2009. gadu vairāk kā uz pusi samazināts valsts aģentūru skaits – 2010. gada 1. janvārī tās bija 39. Kopējais ministrijām padoto iestāžu skaits (valsts aģentūra un tiešās pārvaldes iestāde) samazinājies no 148 līdz 97 iestādēm jeb par 34 %, salīdzinot ar 2009.gada 1.janvāri.
@ 2010. gadā ieviests finansēšanas princips „nauda seko skolēnam”.

Detalizētu strukturālo reformu izklāstu par katru nozari skatīt šeit:
Aizsardzības resors (.pdf)
Ārlietu resors (.pdf)
Ekonomikas resors (.pdf)
Finanšu resors (.pdf)
Iekšlietu resors (.pdf)
Izglītības un zinātnes resors (.pdf)
Kultūras resors (.pdf)
Labklājības resors (.pdf)
Satiksmes resors (.pdf)
Tieslietu resors (.pdf)
Veselības resors (.pdf)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības resors (.pdf)
Zemkopības resors (.pdf)

*LABORSTA (starptautiskā darba organizācija ILO) un Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informāciju sagatavoja:
Valsts kanceleja

Dalies ar ziņu