Pabriks aicina nopietni labot Eiropas Parlamenta rezolūciju par migrāciju
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks iesniedzis grozījumus EP rezolūcijas projektam par migrāciju, rosinot ņemt vērā mazo valstu nacionālās intereses. Panākot atbalstu saviem grozījumiem no vairāku Austrumeiropas un citu valstu deputātiem, Pabriks aicina risināt migrācijas krīzi, uzsverot, ka bēgļu uzņemšana un pārdale starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm var tikt balstīta tikai uz brīvprātības principa, nevis uzspiežot solidaritāti ar varu.
“Iestājos pret obligātu patvēruma meklētāju sadali starp dalībvalstīm. Solidaritāte kā morāls un politisks princips pēc savas būtības ir brīvprātīga," pauž A.Pabriks.
Iesniegtajos grozījumos A.Pabriks atgādina par Eiropas Padomes 1987. gada rezolūciju, kas atzīst piespiedu migrāciju uz Baltijas valstīm Padomju okupācijas gados un joprojām nosaka gan politisko sentimentu šajā Eiropas reģionā, gan arī negatīvi ietekmē šo valstu spējas sekmīgi integrēt lielu skaitu patvēruma meklētāju.
Deputāts uzskata, ka daudz lielāka uzmanība ir jāpievērš drošības un ārpolitikas jautājumiem, jo ES “mazspēja” šajās jomās veicinājusi migrācijas krīzes rašanos. Svarīgi stiprināt ES ārējās robežas, lai jau sākotnēji kontrolētu ES ieceļojušo cilvēku plūsmu un varētu izvērtēt patvēruma pieprasījuma pamatotību. “Risinājuma veiksme ir atkarīga no iespējām kontrolēt ES ārējo robežu, jo nav iespējams uzturēt Šengenas brīvības, vienlaikus nekontrolējot ES ārējās robežas,” uzskata A.Pabriks.
Viņaprāt, patvēruma meklētāju uzņemšana ES ir saistīta ar nepieciešamību radīt veiksmīgu integrācijas politiku, paredzot, ka imigrantiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi pret jauno mītnes zemi.
Cita starpā, grozījumos tiek aicināts nejaukt patvēruma meklētāju jautājumu ar darba tirgus nepieciešamībām mūsdienu Eiropā un negatīvajām demogrāfijas tendencēm.
Pabriks uzskata, ka atsevišķi rezolūcijā iekļautie kopīgas patvēruma politikas elementi ir priekšlaicīgi, un var tikt veiksmīgi risināti tikai pēc kopīgas ES robežkontroles politikas izveides, nepārkāpjot esošās nacionālo valstu kompetences.
“Lai gan Eiropas Savienībai ir jārod kopīgu risinājumu migrācijas krīzei, tajā pašā laikā rezolūcijas projektā saskatu daudz nepilnību un domāju, ka ne visi tās punkti atbilst Latvijas un arī Eiropas Savienības interesēm,” iesniegtos grozījumus komentē A.Pabriks.
Rezolūcijas “Par situāciju Vidusjūras reģionā un nepieciešamību pēc visaptverošas pieejas migrācijas jautājumu risināšanai” projektu izstrādājusi EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, lai paustu EP viedokli par šo jautājumu, veicinātu diskusiju ES Padomē par kopīgas politikas nepieciešamību un risinājumiem migrācijas krīzei.
Papildus inform[ācija:
Inga Tauriņa
Eiropas Parlamenta deputāta palīdze
Talr.: +371 26564629
E-pasts: [email protected]