Pieci darbi Rīgas pašvaldības uzņēmumos
Sarmīte Ēlerte
Rīgas domes kapitālsabiedrības strādā vien pēc sev zināmiem principiem, neskatoties uz to, ka tās gadā apgroza 201.9 miljonus latu.
Ilgstoši radīta sistēma, kurā orientējas vien tie, kas stāv tai cieši klāt, tāpēc neizbrīna, ka sabiedrības uzticība pašvaldības uzņēmumiem ir ārkārtīgi zema. Cilvēkos valda skepse par naudas tērēšanas lietderību, savukārt eksperti norāda, ka nav mehānisma, kas noteiktu, vai uzņēmumi strādā labi. Lai to mainītu, Rīgas domei kā uzņēmuma akcionāram nekavējoties jāveic pieci svarīgi darbi, lai uzlabotu savu uzņēmumu pārvaldību.
Pirmais uzdevums ir visaptverošs audits, lai saprastu reālo situāciju vairāk nekā 20 Rīgas domes pārraudzītajās kapitālsabiedrībās. Līdz šim sabiedrībai sniegtā informācija ir visai skopa. Uzņēmumi savās mājaslapās pat nepublicē gada pārskatus un atsakās sniegt informāciju par savu darbību arī Rīgas deputātiem. Nekavējoties audits jāveic Rīgas satiksmē, kas dotācijā saņem trīsreiz vairāk, nekā visi Rīgas piešķirtie sociālie pabalsti kopā; Rīgas namos, kur Amerika ieceltie partejiskie uzņēmuma vadītāji noziedzīgi un neatgriezeniski pazaudēja 1.3 miljonus latu; Rīgas pilsētbūvniekā, kurš būvē dzīvokļu mājas par cenu, kas ievērojami pārsniedz dzīvokļu tirgus cenu un Rīgas namu pārvaldniekā, kura bijušo finanšu direktoru nule notiesāja par dokumentu viltošanu un naudas piesavināšanos lielā apmērā.
Otrkārt, visām kapitālsabiedrībām jāizstrādā trīs gadu biznesa plāni, kuri veidoti pēc vienādas metodikas, jo tikai tā iespējams salīdzināt darbības rezultātus. Plānos jānosaka skaidri un izmērāmi finanšu ekonomiskie un nefinanšu jeb sociālie mērķi, citādi šobrīd daudzos gadījumos nav garantijas, ka iedzīvotāji saņem kvalitatīvus pakalpojumus, par kuriem netiek pārmaksāts. Tas ir rezultāts tam, ka pašvaldību uzņēmumi strādā ar nepietiekamu kontroli, lai arī apgroza miljoniem latu.
Jebkurš privātais uzņēmējs pateiks, ka nevar iedomāties darbu bez konkrētiem akcionāra izvirzītiem mērķiem. Neviens ražotājs, piemēram, neiegādājas jaunu ražošanas līniju, kamēr nav skaidri zināms, ka tikai tā būs iespējams apgūt jaunu eksporta tirgu un nodrošināt vajadzīgo apjomu atbilstoši pieprasījumam. Tikmēr pašvaldību uzņēmumi līferē starp idejām, to pamatojumu un vērienīgiem naudas ieguldījumiem. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Rīgas satiksme, kurai pašvaldība piešķir 60 miljonus latu gadā un kuras vadītāju pat Ušakovs mēģināja atcelt no amata pēc iepriekšējās pārbaudes. Atcerēsimies pāreju uz e-talona sistēmu, kas pēc Valsts kontroles atzinuma 13 gados būs par 100 miljoniem latu dārgāka, nekā iepriekšējā.
Treškārt, regulāri (vismaz reizi trijos gados) jāvērtē, vai pašvaldības uzņēmumi, iesaistoties biznesā, nekropļo tirgu. Pašvaldība nedrīkst iesaistīties uzņēmējdarbībā, ja tirgus jau nodrošina attiecīgo pakalpojumu vai servisu. Tā tiek ierobežota konkurence, patērētāji nevar cerēt uz labāko pakalpojumu par izdevīgāko cenu, savukārt pašvaldība nelietderīgi tērē resursus.
Rīgas pašvaldības uzņēmumi grēko arī šai ziņā. Piemēram, Rīgas ūdens jau tā piesātinātajā dzeramā ūdens tirgū intensīvi strādā pie fasētā ūdens ražošanas, savukārt SIA Rīgas serviss ir piešķirts monopols izglītības, sociālās aprūpes iestāžu ēku, kā arī neskaitāmu valdījumā esošu īpašumu uzturēšanai un apsaimniekošanai, ko šķietami pamato ar augstāku kvalitātes standartu. Praksē diemžēl tā tas nenotiek – pakalpojuma saņēmējiem nākas samierināties ar krietni dārgākām izmaksām.
Ceturtkārt, jānovērš pašvaldības uzņēmumu un padomju politizācija. Deputātiem nav jāstrādā kapitālsabiedrību valdēs. Pašlaik tas ir ienākumu avots lielākajai daļai vadošo Saskaņas centra un Amerika bloka deputātu. Viens no risinājumiem situācijas uzlabošanai ir vienota, caurskatāma uzņēmumu valdes locekļu atlase, savukārt darba līgumi jāslēdz ar valdes locekļiem, tajos nosakot konkrētu rezultātu sasniegšanu.
Piektais darbs ir ieviest centralizētu iepirkumu procedūru. Iepirkumiem jābūt atklātiem un caurskatāmiem, neradot šaubas par viena vai otra uzņēmuma saņemtajām tiesībām sniegt vajadzīgo pakalpojumu. Izveidojot iepirkumu dalībnieku reģistru, tiktu dokumentēta informācija par tiem komersantiem, kuri startē un uzvar konkursos, tādējādi signalizējot arī par tiem gadījumiem, kad kāda kompānija vai tās īpašnieki sāk uzvarēt visos konkursos pēc kārtas.
Pirmie pieci darbi ir tikai sākums, lai uzlabotu un sakārtotu pašvaldības kapitālsabiedrību sniegumu, negaidot valsts uzņēmumu pārvaldības reformu. Rīgas domei darāmo lietu saraksts ir garšs. Jāuzsver, ka visas iecerētās reformas caurstrāvo kāds būtisks atslēgas vārds – atklātība. Līdz šim atklātības Rīgas domes uzņēmumos ir bijis nepiedodami maz.