Skip to main content

Pieņem lēmumu par vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi

Otrdien, 29. jūlijā, Ministru kabinets (MK) ir pieņēmis lēmumu, sniedzot atbalstu turpmākai apvienotas Attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidei. Turpmākās darbības AFI izveidē ir SIA ”Latvijas Garantiju aģentūra” (LGA), VAS “Lauku attīstības fonds” (LAF), VAS “Latvijas Attīstības finanšu institūcijas Altum” (Altum) kapitāla daļu un akciju nodošana AS “Attīstības finanšu institūcija” līdz 2014.gada 15.augustam. Valdība vienojās arī par AFI akciju sadalījumu šādā apmērā: 40% Finanšu ministrijai un pa 30% Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai.

“AFI ir nozīmīgs instruments tautsaimniecības attīstības veicināšanai, kas dos Latvijai iespēju izveidot savu, valsts mēroga attīstības finanšu institūciju ar būtisku resursu apjomu, kā arī specifisku profesionālo pieredzi. Turklāt tas ļaus arī ietaupīt finansējumu, kas pašreiz tiek tērēts finanšu instrumentu atbalsta administrēšanai trīs atsevišķās institūcijās,” skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

Pēc kapitāla daļu nodošanas tiks veidota apvienota AFI, lai koncentrētu ierobežotos valsts resursus finanšu instrumentu valsts atbalsta un attīstības programmu īstenošanai vienā atbalsta sniedzējā institūcijā. Saskaņā ar izstrādāto institūciju apvienošanas plānu LGA, LAF un Altum tiks pievienots AFI.

AFI atbalstu plānots sniegt uzņēmējdarbības veicināšanai (biznesa uzsākšana, konkurētspējas uzlabošana, inovāciju, tehnoloģiju ieviešana), pašnodarbinātības veicināšanai, lauksaimniecības atbalstam, reģionālai attīstībai un lauku teritoriju attīstībai, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai un citu jautājumu risināšanai. Tāpat jau līdz šī gada beigām AFI jāuzsāk jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam finanšu instrumentu valsts atbalsta un attīstības programmu īstenošana. Būtisks attīstības finanšu institūcijas darbības mērķis ir saistīts ar jaunu valsts atbalsta un attīstības finanšu instrumentu programmu izstrādi.

Kā galvenos ieguvumus no vienotas AFI izveides var minēt efektīvāku valsts atbalsta instrumentu riska daļas sadalījumu ar kredītiestādēm, ārējo finansēšanas resursu efektīvāku izlietojumu, lietderīgāku un ērtāku normatīvā regulējuma izstrādi un ieviešanu, kā arī plašu un diversificētu atbalsta instrumentu portfeli vienuviet.

AFI tieši nekonkurēs ar komercbankām, bet darbosies jomās, kurās ar tirgus mehānismiem vien nevar nodrošināt valsts noteikto mērķu sasniegšanu tautsaimniecības attīstībā, piemēram, ja finansēšana ir saistīta ar tāda finanšu institūcijas atbalsta sniegšanu komersantiem, kas netiek piedāvāts komercbanku sektorā. Tādējādi AFI nodrošinās nevis plaša spektra finanšu pakalpojumus, bet darbosies specifiski fokusētā virzienā, labojot tirgus nepilnības, kuras nevar atrisināt privātā sektora finanšu institūcijas.

AFI ir institūcija, kura sniegs atbalstu finanšu instrumentu veidā (garantijas, aizdevumi, riska kapitāls) dažādām atbalsta saņēmēju grupām – komersantiem, kā arī komersantiem lauksaimniecības jomā, daudzdzīvokļu māju īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, ģimenēm ar bērniem, lai atvieglotu nosacījumus mājokļa iegādei vai būvniecībai. Valsts atbalsta programmas tiek īstenotas no publiskajiem resursiem (valsts, ES finansējums, starptautisku institūciju u.c. piesaistīts finansējums).

MK lēmums paredz nepieciešamību speciālā AFI juridiskā ietvara (likuma) izstrādei, ar kura stāšanos spēkā par AFI kapitāla daļu turētājām kļūs Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija un Ekonomikas ministrija.

Informāciju sagatavoja:
Maija Straupmane
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938
[email protected]

Dalies ar ziņu