Politisko dinozauru spožums un posts
Politisko dinozauru spožums un posts
vai
Kāpēc pirms vēlēšanām der atcerēties vēsturi
Par brīnumiem šolaiku ļautiņi vairs nebrīnās, jo visi zina, ka mūsdienās tādi, nudien, notiek. Viens no šādiem fenomeniem ir dinozauru parādīšanās Kurzemē, kādā Pilsētā ar rītdienu un tās tuvākajā apkaimē. Daži no zauriem, ar šķēru zobiem žļembājot sarkanu objekta atklāšanas lentīti, nupatās redzēti pat kādā netālā atkritumu poligonā, par regulāru gozēšanos televīzijas ekrānos un iztapīgas avīzes slejās nemaz nerunājot. Taisnības labad gan jāsaka, ka manītie bijuši ģigantisko zālēdāju ķirzaku modifikācija — politiskie dinozauri, kas mūslaikos pārtiek nevis no grīšļa un palmu jaunajiem dzinumiem, bet no varas silēs pieejamiem dažādu valūtu krājumiem un tā saucamajiem administratīvajiem resursiem. Seno un tagadējo dabas norišu vērotāji pamanījuši, ka abām populācijām ir arī vēl kas būtiski kopīgs. Par sugas ilgdzīvošanas sinonīmiem kļuvušie aizlaiku dinozauri trauksminājušies, ka no debesīm nokritīs meteorīts un viņus saplacinās, kas beigās arī noticis. Politiskie dinozauri ausās, vai nenāk demokrātiskas vēlēšanas, jo pēc tām biļetenos ievilktie mīnusiņi var saplacināt vai pat aizskalot mēslainē viņu amata krēslus. Un kas ir dinozaurs bez krēsla, kurā sēdēts desmit vai divdesmit gadu, pat ja šai laikā viņam bijis pilns vēders ar dolāriem? Ārprāts!
Mūsdienās dinozauri nedzimst, jo fosīlijas ar seksu nenodarbojas. Atšķirībā no politiskajiem dinozauriem, jo par tādiem iespējams tapt. Gadījumos, ja sevi pasludini par saimniecisku ģēniju un spēj pašapaugļoties ar pietiekami daudz nekaunības, lai turēties neierobežotas varas tronī— pat ja tas balstās uz 150 sējumiem ar apsūdzībām smagos un sevišķi smagos amata un mantiskos noziegumos.
Atšķirībā no kefīra un sardelēm, Latvijas likumi nenosaka, cik ilgs ievēlētajiem vietējiem tautas kalpiem ir varas lietošanas termiņš. Un tā nu pie mums daži no patreiz valdošajiem pie varas grožiem turas kopš tālajiem padomju laikiem, kad bija samācījušies dziedāt slavu svētajam blatam, savējo būšanai un kad nesodīta valsts un sabiedrības apjāšana bija goda un slavas lieta. Līdzīgi dinozauriem, kas 165 miljonus gadu savos kuņģos par mēsliem pārstrādāja augu valsti, tagadējie politiskie ilgdzīvotāji tikpat neapnikuši atgremo un tautas patēriņam izspļauj speciāli pirmsvēlēšanu laikam sataupītas saldas puspatiesības, ko nosauc par atskaitēm saviem līdzpilsoņiem. Aizmirstot piebilst, ka labo darbu ēnā no projektu miljoniem deputātveidīgie dinozauri un viņu draugi- līdzskrējēji kādu mazumiņu ir sasmalstījuši arī personīgajam labumam — kā gan citādi viņi spētu sev uzsliet tik greznas villas un pa muļķu zemi raļļot personīgajos supervāģos?
Sena gudrība atgādina, ka vecs zirgs vagu nemaitā. Gan papildinot to ar piebildi, ka ar tādu kleperi dziļi neuzarsi. Pārfrāzējot var pieņemt, ka arī varas apdullis politiskais dinozaurs vēl spēj gan konkurējošam jaunulim iespert, gan tikai viņam zināmā ofšorā maišeli ar svaigi zagtiem dolāriem nobēdzināt. Bet! Vai mums gadsimta ceturksnī tas viss jau nav, kā tautā saka, piegriezies?
Jā, nav ļaunuma bez labuma — pie dinozauriem ar laiku pierod. Ir tik labi zināt, cik kuram varnesim jādod “uz ķepas”, lai panāktu sev labvēlīgu lēmumu. Kad labāk paklusēt un kad pienākas dziedāt slavas dziesmu, lai tava karjera vai bizness netiktu likumīgā veidā no pašvaldības nospārdīts. Mums kaut kā vairs neticas (vai varbūt pat negribas?), ka šajā pilsētā viss var būt arī savādāk, ka lietas var kārtot arī eiropeiskā, nevis tikai bizantiskas patvaļas un verdziskas iztapšanas varai manierē.
Varbūt nav korekti salīdzināt, bet atcerēsimies — pēc cik ilga laika mēs katrs savās mājās nomainām mēbeles? Taču jau ne pēc divdesmit pieciem gadiem…Nepārprotiet, dieva dēļ, mēs neaicinām visus politiskos dinozaurus ik pēc gadsimta ceturkšņa vest pārstrādei uz desu cehu, ar tādām varētu saindēties. Ar pateicību pieminēsim, ka sašķinušies dolārus mūsu kopīgajos dārzos, viņi tos visus nav sabāzuši sev kabatās, bet pa saujiņai atmetuši arī reņģēdājiem.
Un tomēr. Mainās paaudzes, citādi kļūst priekšstati ne vien par senvēsturi, bet arī par tagadējo cilvēku dabu, lietām un norisēm, apkārtējās pasaules kārtību. Ja varas apskurbušie dinozauri šīs izmaiņas nejūt un nesaprot, palīdzēsim ar glaimiem pulētajām politiskajām mēbelēm pārvērsties par vakardienu un vēsturi. Paraugieties apkārt, mums taču ir ko likt vietā! Ne jau mēbeles, bet dzīvus cilvēkus. Kopš politdinozauru valdīšanas sākuma ir izaugusi jauna, gudra un patstāvīgi domājoša paaudze. Un varas nesamaitāti, godīgi vecāka gadagājuma ļaudis arī tepat vien ir, tikai valdošie līdz šim viņiem ir likuši mutēs iemauktu dzelžus. Lai nezviedz par dinozauru slavināšanu un pašslavināšanos! Dažiem tikusi arī konfekte…
Grieķiski dinozaurs nozīmē briesmīgā ķirzaka. Vai mēs tādu zelta būrī celsim uz pjedestāla arī 1. jūnijā un pielūgsim nākamos četrus gadus, tāds ir jautājums.
Vienotības atbalstītāji Ventspilī
(Vēstule pārpublicēta bez labojumiem)