Premjera uzruna 1.Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma dalībniekiem
Ekselences, dāmas un kungi, dārgie tautieši,
Šovakar man ir liels prieks būt šeit, ar jums pasākumā, kas, es ļoti ceru, iezīmē sākumu jaunai latviešu kopības formai, kas balstīta uz lietišķām saitēm un kopēju darbu ekonomikas laukā mūsu dzimtenes labā.
Visupirms gribētu pateikties šī foruma organizētājiem, Pasaules Brīvo Latviešu Apvienībai, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kamerai un Latvijas Republikas Ārlietu Ministrijai. Doma par šādu forumu beidzot ir kļuvusi par realitāti, un man liels prieks par to, ka šis forums guvis tik plašu atsaucību. Paldies!
Mēs vienmēr esam lepojušies ar mūsu tradīcijām, mūsu Dziesmu svētki ir iekļauti un kļuvuši par UNESCO pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļu. Tieši kultūrvēsturiskais mantojums ir tas, kas nosaka mūsu tautas identitāti un veido mūsu nācijas saknes. Tas ir arī mūsu tautas nākotnes pamats. Tomēr jebkuras nācijas pastāvēšanu nosaka tautas spēja būt ekonomiski neatkarīgiem un konkurētspējīgiem šajā globālajā pasaulē. Tīklošanās, kā to šodien sauc, jeb spēja strādāt sasaistē, lai kur mūs arī liktenis nebūtu aiznesis plašajā pasaulē, ir jebkuras nācijas konkurētspējas pamats, kas īpašu nozīmi iegūst arvien vairāk izzūdot robežām starp tautām, valstīm, ekonomiskajām sistēmām.
Laiks kopš neatkarības atgūšanas mūsu valstij ir pagājis integrācijas zīmē. Latvija ir kļuvusi par pilnvērtīgu spēlētāju globālā mērogā, esam kļuvuši par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, ar nākamā gada 1.janvāri pievienosimies kopējai Eiropas valūtai eiro, esam uzsākuši iestāšanās sarunas Ekonomiskās Attīstības un Sadarbības Organizācijā (OECD). Iestāšanās process OECD ir kārtējais izaicinājums, caur kuru varēsim vērtēt mūsu valsts briedumu, jo uzaicinājumu pievienoties šim pasaules attīstītāko valstu klubam saņem tālu ne jebkura valsts.
Runājot par iestāšanos eiro zonā, gribētu atzīmēt, ka tas būs liels ieguvums Latvijas ekonomikai. Es saprotu, ka lats mums visiem ir dārgs, tomēr no ekonomiskā viedokļa tā tomēr ir maz valūta ar visiem no tā izrietošajām sekā. Eiro ieviešana samazinās banku kredītlikmes, kā mazai ekonomikai, kurai ap 70% ārējās tirdzniecības ir ar eiro zonas valstīm valūtas maiņas izmaksas arī ir nopietns faktors, eiro būs arī papildus stimuls jaunu investīciju ieplūšanai mūsu ekonomikā. Visbeidzot, ja atceramies pēdējo krīzi, brīdī, kad radās nopietns drauds lata stabilitātei, Latvijas iedzīvotāji skrēja uz bankām un mainīja latus pret eiro. Esmu pārliecināts, ka eiro ieviešana ir izdevīga Latvijas ekonomikai un tās attīstībai.
Tomēr mūsu atjaunotās neatkarības gadi vairāk kārt sagādājuši arī daudzus citus nopietnus pārbaudījums Latvijas valstij un mūsu ekonomikai, jo ir tikai loģiski, ka tāda maza un atvērta ekonomika, kāda ir Latvija, ir īpaši jutīga pret ārējiem šokiem. Izņēmums nebija arī pēdējā finanšu un ekonomiskā krīze, kas Latviju skāra īpaši sāpīgi, jo 3 gadu laikā mēs zaudējām vairāk par piektdaļu no mūsu iekšzemes kopprodukta. Tomēr priecē tas, ka Latvijai izdevās no bezdibeņa malas burtiski pāris gadu laikā kļūt par visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā, 2012.gadā IKP auga par 5,5%, šobrīd Finanšu Ministrija ir paaugstinājusi arī 2013.gada IKP pieauguma prognozi līdz 4,2% un vidējā termiņā paredzams, ka izaugsme saglabāsies 4% rajonā.
Valdības pēdējo četru gadu darbs ir bijis vērsts uz to, ko vienā vārdā varētu saukt par „stabilitātes nodrošināšanu”, kas bija virsmērķis 2009 un 2010.gadā valdības veiktajām sāpīgajām, bet ātrajām un radikālajām strukturālajām reformām kā sociālajā, tā ekonomiskās un valsts pārvaldības jomās. Tieši pateicoties šiem izšķirīgajiem soļiem mums izdevās īsā laikā gan pārstrukturēt ekonomiku, to pavēršot eksporta virzienā, gan atjaunot starptautisko finanšu tirgu uzticību, kas bija starp būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai valsts varētu pēc iespējas ātri sakārtot savu ekonomiku. Tikai neliels piemērs. 2009.gadā, pirms budžeta konsolidācijas Latvijas budžeta deficīts bija tuvu 10%, pagājušajā gadā tas bija vairs tikai 1,5%. Lieki piebilst, ka tas ir svarīgs solis valsts finanšu sakārtošanā un ļāvis būtiski samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.
Spriežot pēc pēdējā laika notikumiem saistībā ar valsts vērtspapīru tirdzniecību, varam secināt, ka šis mērķis ir sasniegts. 2012.gada decembrī, izmantojot īpaši labvēlīgu situāciju starptautiskajos finanšu tirgos, kā arī pozitīvas izmaiņas Latvijas kredītreitinga līmenī, tika pieņemts lēmums par obligāciju emisiju 1,25 mljrd.ASV dolāru apmērā ar septiņu gadu dzēšanas termiņu.
Šo emisiju var uzskatīt par pierādījumu tam, ka valdības mērķi starptautisko finanšu tirgu uzticības atjaunošanā lielos vilcienos ir sasniegti, jo tajā tika fiksēta kupona likme 2,75% ir vēsturiski zemākā vērtspapīru procentu likme, kopš Latvija veic publiskus aizņēmumus starptautiskajos finanšu tirgos, un zemākā likme salīdzinājumā ar līdzīgu valstu aizņēmuma likmēm, kā arī tā ir zemāka par starptautiskā aizņēmuma programmas finansējuma likmēm.
Arī iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisiju rādītāji apliecina iekšzemes investoru stabilu interesi par ieguldījumiem ilgtermiņa vērtspapīros, liecinot par uzticību valstij kā drošam aizņēmējam – likmes atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos (piemēram, 3 gadu obligāciju pēdējā izsolē fiksēta likme 1,1%, 12 mēnešu parādzīmju likmes ir 0,3% līmenī).
Bez tam, gribētu atzīmēt arī Valsts Kases profesionalitāti savlaicīgi plānojot un aizņemoties finanšu tirgos par zemākām likmēm, kas nodrošina valsti ar tās funkcionēšanai nepieciešamo likviditāti, kas īpaši svarīgi šobrīd, kad starptautiskajos tirgos jūtama nervozitāte un aizņemšanās likmes iet augšup.
Tomēr nākas atzīt, ka jau kopš neatkarības atgūšanas Latvijā maz bijis domāts par sociāli neaizsargātākajiem iedzīvotāju slāņiem, gadiem ejot sabiedrībā ir augusi neapmierinātība ar sociālo nevienlīdzību, paši mēs valdībā to izjūtam, ik gadus veidojot nākamā gada budžetu.
Protams, runājot par nevienlīdzības un sociālās atstumtības problemātiku, neviļus nāk prātā bieži piesauktais Latvijas veiksmes stāsts. Diemžēl, joprojām bieži nākas dzirdēt kritiskas vai sarkastiskas piezīmes par Latvijas veiksmes stāstu, gan starptautiski, gan pat biežāk – pašmājās. Jā, šobrīd viens no lielākajiem izaicinājumiem valdībai ir panākt to, lai katrs Latvijas iedzīvotājs šo veiksmes stāstu izjustu savā kabatā.
Tomēr mēs valdībā skaidri apzināmies, ka veiksmes stāsts nevar tikt uzskatīts par noslēgtu, kamēr valstī ir tik daudz vēl neatrisinātu problēmu, kuras krājušās jau no pašiem atjaunotās neatkarības pirmsākumiem. Veselības aprūpe, izglītības sistēma, demogrāfija, infrastruktūra ir tie pamatakmeņi, bez kuru stabilas iegruntēšanas nevar būt runa par veiksmīgu valsts attīstību ilgtermiņā.
Šobrīd galvenā valdības prioritāte ir nākamā gada budžets. Kaut arī šodien Latvijā jau darbojas vidēja termiņa budžeta plānošana, ikgadējais budžets ir tas, kas nosaka un skaidri parāda steidzamākās valsts prioritātes. Nākamajam gadam tās ir jau minētās veselības aprūpe, nevienlīdzības un nabadzības mazināšana, demogrāfija un ceļu sakārtošana.
Paralēli tam, vidējā un ilgtermiņā valdības horizontālā prioritāte ir valsts konkurētspējas celšana un investīciju piesaiste ekonomikai, tieši šī tēma mūs vieno šeit šovakar, tā būs starp diskusiju galvenajām tēmām arī Ekonomikas foruma diskusijās rīt.
Attiecībā uz valsts konkurētspēju, pirmie soļi sperti ar visaptveroša Konkurētspējas ziņojuma izstrādi. Darba grupu vadīja pasaulē atzītais Hārvarda Biznesa Skolas mācībspēks un pasaulslavenā ekonomista Maikla Portera domubiedrs un līdzgaitnieks, arī Stokholmas Ekonomikas Skolas pasniedzējs profesors Kristians Ketels. Šobrīd strādājam pie vienota konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrādes.
Attiecībā uz investīciju piesaisti situācija ir samērā neviennozīmīga. Kaut arī pēdējos gados Latvija ir daudz sasniegusi biznesa vides sakārtošanā, par ko liecina augstās vietas Pasaules Bankas ikgadējos „Doing Business” reitingos, kur šobrīd esam 25.vietā esam starp Igauniju un Lietuvu, reālajā dzīvē, gribot negribot nākas atzīt, ka investīciju piesaistē šobrīd gan lietuviešiem, gan igauņiem veicas labāk, kā to parāda nesenais Ernst&Young pētījums. Tas pierāda to, ka ielā mērā izšķirīga loma ir tam, cik reāli, un nevis uz papīra valstī ir pievilcīga uzņēmējdarbības vide, cik aktīvi ar investīciju piesaisti nodarbojas visas institūcijas, ne tikai valsts iestādes un aģentūras, bet arī privātais sektors, nozaru asociācijas, pašvaldības un visbeidzot – jebkurš ekonomiski aktīvais Latvijas iedzīvotājs, tātad – jebkurš no mums.
Viena no šī brīža lielākajām Latvijas problēmām ir iedzīvotāju aizbraukšana. Tomēr atšķirībā no citiem forumiem, kuros tiek spriests, kā atgriezt latviešus Latvijā, šodien aicinu padomāt, kā tautieši, kas atrodas dažādās pasaules malās un darbojas ļoti dažādās profesionālajās frontēs, var kļūt par resursu, kas paver jaunas iespējas Latvijas attīstībai.
Šeit es gribētu pieskarties kādai tēmai, par kuru runāšu jau šonedēļ Berlīnē, proti, par jauniešu nodarbinātības problēmu, kas ir aktuāla arī citur Eiropā. Izmantojot izdevību, gribu aicināt klātesošos padomāt par iespējām savos uzņēmumos ņemt praksē jauniešus no Latvijas. Nav noslēpums, ka šādas prakses gan uzlabo jauniešu iespējas darba tirgū, gan ļauj viņiem iepazīt citu valstu biznesa kultūru un tās labākos elementus atvest mājās un izmantot Latvijas biznesa vides pilnveidošanā.
Šeit gribētu uzsvērt, ka tieši šīs vides veidošanā liela nozīme ir tautiešiem pasaulē. Uzreiz atzīmēšu, ka negribu dalīt latviešos pēc viņu atrašanās vietas, nesenie grozījumi Pilsonības likumā ir spilgts apliecinājums tam, ka esošajā situācijā, kad mūsu palicis tik maz, valdībai un Saeimai saiknes stiprināšana ar tautiešiem visā pasaulē ir stingra prioritāte. Runājot par uzņēmējdarbības vidi, mēs redzam, ka latvieši visur pasaulē spēj iekļauties un pielāgoties mītnes zemes darba tirgus un biznesa vides prasībām.
Tieši no šī viedokļa, manuprāt, pastāv objektīva nepieciešamība pēc labākās prakses piemēru iedzīvināšanas mūsu valsts biznesa vidē. Cik man zināms, šobrīd nav pastāvīgi funkcionējošas platformas vai foruma, kurā ekonomiski aktīvie latvieši visā pasaulē varētu sanākt vienkopus un apmainīties ar idejām tieši un specifiski biznesa, finanšu, inovāciju un investīciju jomā. Šāda formāta izveides apspriešana ir šī foruma viens no uzdevumiem, tādēļ gribu novēlēt veiksmi un ceru, ka vienā vai otrā veidolā šāda platforma tiks izveidota. Bez tam, man šķiet apspriešanas vērta šāda regulāra ekonomiska foruma, sava veida latviešu Davosas, izveide. Saprotot, ka tai būtu jābūt civilās sabiedrības iniciatīvai, valdība ir gatava izskatīt iespējamās sadarbības un atbalsta formas šādam regulāram forumam.
Īpaši mani priecē fakts, ka šī Ekonomikas foruma dalībnieku sarakstā netrūkst akadēmisko aprindu pārstāvju, kā arī dalībnieku no dažādām pasaules augstskolām. Tieši augstskolas, un ne tikai Latvijā, bet visur, kur mācās latvieši, ir liels un uz šo brīdi bieži neizmantots potenciāls, jo īpaši pētniecības un attīstības jomā. Iespējams, ka tieši šeit slēpjas līdz šim neapjaustas sinerģijas iespējas starp akadēmiju un biznesu, pie kam, komunikāciju tehnoloģiju attīstības līmenis ļauj sadarboties pētniekiem un uzņēmējiem, lai kur pasaulē tie arī neatrastos, balstoties uz vienu vienīgu motivāciju – strādāt Latvijas labā un šīs sadarbības rezultātus novirzīt mūsu valsts attīstībai.
Kā vēl vienu resursu investīciju piesaistē gribēju minēt Latvijas goda konsulu institūtu, šobrīd Latvijai ir 148 goda konsuli 65 valstīs, daži no tiem ir arī šī foruma dalībnieku rindās. Izmantojot izdevību, gribētu izteikt pateicību Latvijas goda konsulu korpusam un aicināt viņus arī turpmāk aktīvi iesaistīties investīciju piesaistē mūsu valsts ekonomikai.
Mīļie tautieši, šo uzrunu gribētu nobeigt ar Ojāra Vācieša vārdiem, kuram pieder šīs rindas: „Kur beidzies pārējais un cilvēks sācies, tur sākusies ir viņa dzimtene”. Latvija ir tik liela un tik stipra, cik lieli un stipri savā garā ir tās cilvēki.
Atgriežoties pie Latvijas veiksmes stāsta, gribētu paust pārliecību, ka mēs visi šeit sanākušie, katrs no mums, ir šī veiksmes stāsta kaldinātājs. Un atcerēsimies, ka Latvija ir visur, kur vien ir cilvēki, kas jūt savu piederību šai zemei!
Vēlu veiksmi pirmā Pasaules latviešu ekonomiskā foruma dalībniekiem un ceru, ka šis ir sākums jaunam posmam mūsu valsts un latvietības ekonomiskajā dimensijā!
Paldies!