Skip to main content

Reirs: ES fondu investīcijas veicina valsts ekonomikas izaugsmi un ilgtermiņa ieguldījumus

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 30. jūnijam.

Saskaņā ar FM novērtējumu ES fondu investīcijas 2014. gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi palielināja par 1,3 procentpunktiem, privātā patēriņa izaugsmes tempu palielināja par 0,9 procentpunktiem, kā arī saglabāja pozitīvu ietekmi uz nodarbinātības dinamiku, palielinot nodarbināto skaita pieaugumu par 0,4 procentpunktiem. Šīs tendences atspoguļo ES fondu investīciju nozīmīgumu, ņemot vērā, ka ārēju apstākļu dēļ 2014. gadā un 2015. gada pirmajā ceturksnī valsts IKP pieaugums ir palēninājies.

“ES fondu finansējums ir visapjomīgākās publiskās investīcijas Latvijā, kas ievērojami veicina valsts ekonomikas izaugsmi un dažādu nozaru attīstību. Bez ES fondu investīcijām nebūtu bijis iespējams atbalstīt vairākas valsts izaugsmei būtiskas jomas, tostarp izglītību, zinātni, uzņēmējdarbību. Tāpat, piemēram, ieguldījumi infrastruktūrā bez ES fondu investīciju atbalsta būtu bijuši vismaz četras reizes mazāki, jo īpaši tādās jomās, kas prasa ilgtermiņa ieguldījumus. Visur, kur nepieciešamas lielas publiskās investīcijas, bez ES atbalsta daļas mēs varētu izdarīt vien kritiski nepieciešamo, ieguldījumi būtu krietni mazāki un piesardzīgāki,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda investīciju progress ir vērtējams pozitīvi. Aktuālās prognozes liecina, ka joprojām ir iespējas izmantot visu Latvijai plānoto ES fondu finansējumu šajā periodā, ko ļauj MK iepriekš pieņemtie lēmumi risku mazināšanai un papildu rezerves projektu īstenošanai no valsts budžeta “virssaistību” finansējuma.

Vienlaikus joprojām ir īpaši jāpievērš uzmanība atsevišķu riska projektu īstenošanai. Veselības ministrijai, Satiksmes ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jānodrošina risku vadības pasākumi lielo projektu sekmīgai pabeigšanai, lai nezaudētu ES finansējumu un neradītu negatīvu slogu uz valsts budžetu. Kā riska projekti ir izceļami Stradiņu slimnīcas projekts, Krievu salas ostas projekts un Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekts.

Kritiski svarīga ir arī citu projektu veiksmīga īstenošana, piemēram, dīzeļvilcienu modernizācija un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju projektu ieviešana. Plānošanas perioda noslēgumā 2015. gada beigās un 2016. gada sākumā vēl plānoti nozīmīgi ES fondu maksājumi projektu īstenotājiem transporta, vides, enerģētikas, uzņēmējdarbības un inovāciju jomās.

Jaunajā 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periodā turpināsies ES fondu finansējuma ieguldīšana atbilstoši darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” noteiktajiem virzieniem. Šobrīd ir izstrādāti un apstiprināti visi 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu ieviešanas sistēmu regulējošie normatīvie akti. Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija sēdē tika izskatīts visu darbības programmas ietvaros plānoto specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu detalizēts ieviešanas laika grafiks, lai nodrošinātu saskaņotu un efektīvu ES fondu ieviešanas uzsākšanu. Līdz 2015. gada septembra vidum ir izstrādāti un apstiprināti 21 MK noteikumi par specifisko atbalsta mērķu īstenošanu, kas ir aptuveni sestā daļa no kopā plānotajiem. Līdz šim ir izsludinātas 11 projektu iesniegumu atlases par kopējo ES fondu finansējumu 405,4 miljonu eiro apmērā. Jau šobrīd 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros ir apstiprināti projekti 195 miljonu eiro apmērā (ES fondu finansējums), sniedzot atbalstu ceļu infrastruktūras sakārtošanai, plūdu risku novēršanai, nodarbinātībās veicināšanai, jauniešu iesaistei izglītībā un darba tirgū, kā arī sociālās iekļaušanas jomā.

Lai tiktu nodrošināta savlaicīga ES fondu investīciju pieejamība pārējo specifisko atbalstu mērķu ietvaros, atbildīgo iestāžu atbildība ir nekavēties ar ES fondu ieviešanas priekšdarbu veikšanu, proti, nepieciešamo nozaru stratēģiju jeb ex-ante nosacījumu un MK noteikumu izstrādi, kur tiks noteikta finansējuma sadalījuma pamatojums, atbilstība mērķiem, kā arī kritēriji finansējuma piešķiršanai. Šobrīd notiek intensīvs darbs pie līdz šim neizstrādāto specifisko atbalsta mērķu īstenošanas nosacījumu sagatavošanas un atlašu uzsākšanas, kā arī citu uzsākšanas priekšnosacījumu izpildes, lai nodrošinātu finansēšanas nepārtrauktību nozarēs.

MK uzdevusi Ekonomikas ministrijai iesniegt informatīvo ziņojumu par situāciju investīciju pārrāvuma novēršanā atbalstam kompetenču centru, klasteru programmu un biznesa inkubatoru (sadarbībā ar Kultūras ministriju) attīstībai. Tāpat MK uzdevusi arī Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegt informatīvo ziņojumu par situāciju investīciju pārrāvuma novēršanā atbalstam praktiskās ievirzes pētījumu programmai un pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmai, kā arī risinājuma meklēšanā atbalstam agrīni skolu pametušajiem jauniešiem. 22. septembra MK sēdē uzdots iesniegt informatīvo ziņojumu arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par situāciju kvalitatīvas diskusijas ar sadarbības partneriem nodrošināšanā attiecībā uz atbalstu biotopu kartēšanai, kā arī atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādē reģionu līmenī.

Nākamajā pārskata periodā plānots turpināt darbu pie pilnīgas ES fondu vadības un kontroles sistēmas izveides un akreditācijas procesā izteikto ieteikumu ieviešanas. Tajā skaitā, paredzēts iesniegt izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem cilvēkresursiem ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas periodā noteikto funkciju nodrošināšanai un atbildīgo iestāžu specifisko atbalsta mērķu uzraudzības mehānismiem. Tiks turpināts darbs pie Kohēzijas politikas Vienotās informācijas sistēmas pilnīgas izveides un e-pieteikumu sistēmas izstrādes.

Informatīvais ziņojums ir skatāms MK mājaslapā.

Prezentāciju par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresa informāciju skatīt šeit.

 

Dalies ar ziņu