Skip to main content

Saeima pieņem grozījumus likumā Par valsts pensijām

Pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – pakāpeniski paaugstinās, sākot ar 2014.gadu, paredz ceturtdien, 14. jūnijā, Saeimā pieņemtie grozījumi likumā Par valsts pensijām.

Sākot ar 2014. gada 1.janvāri pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, līdz 2025.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums:

no 2014.gada 1.janvāra
62 gadi trīs mēneši
no 2015.gada 1.janvāra
62 gadi seši mēneši
no 2016. gada 1. janvāra
62 gadi un deviņi mēneši
no 2017. gada 1. janvāra
63 gadi
no 2018. gada 1. janvāra
63 gadi un trīs mēneši
no 2019. gada 1. janvāra
63 gadi un seši mēneši
no 2020. gada 1. janvāra
63 gadi un deviņi mēneši
no 2021. gada 1. janvāra
64 gadi
no 2022. gada 1. janvāra
64 gadi un trīs mēneši
no 2023. gada 1. janvāra
64 gadi un seši mēneši
no 2024. gada 1. janvāra
64 gadi un deviņi mēneši
no 2025. gada 1. janvāra
65 gadi

 

Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši sākot no 1952. gada 1. janvāra. Tātad, cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim, varēs pensionēties 3 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt, tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, varēs pensionēties 6 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1960. gada 1. aprīļa vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.

Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, t.i., piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētajām personām u.c.

Tāpat paaugstināsies pensionēšanās vecums, no kura varēs pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi. No 2014. gada to paaugstinās par trim mēnešiem līdz 2025. gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi ir noteiktas bez termiņa ierobežojuma. Iepriekš šīs tiesības bija noteiktas līdz 2013. gada 31. decembrim. Pensiju pieprasīt priekšlaicīgi divus gadus ātrāk var cilvēki, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju izmaksā 50% apmērā, taču, sasniedzot vispārējo pensionēšanās vecumu, pensiju izmaksā 100% apmērā. Savukārt cilvēkiem, kuri, izmantojot priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas, turpina strādāt kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie, vecuma pensiju neizmaksā, kamēr nebūs sasniegts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums.

Noteiktas tiesības pieprasīt vecuma pensiju divus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas (vienlaikus saglabājot iespēju pensiju pieprasīt no vēl ātrāka vecuma, ievērojot līdz šim noteikto pensionēšanās vecuma paaugstināšanu) cilvēkiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks:
1) vīriešiem par 20 gadiem, sievietēm par 15 gadiem, no kuriem līdz 1995. gada 31. decembrim vismaz ceturtā daļa nostrādāta sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos (1.saraksts) ;
2) vīriešiem par 25 gadiem, sievietēm par 20 gadiem, no kuriem līdz 1995. gada 31. decembrim vismaz ceturtā daļa nostrādāta kaitīgos un smagos darba apstākļos (2. saraksts).

Vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim būs 15 gadi, no 2025. gada – 20 gadi.

Līdz 2015.gada 31.decembrim pagarināts atvieglojuma piemērošanas termiņš attiecībā uz pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanu. Iepriekš tas bija noteikts līdz 2013.gada 31.decembrim. Tas nosaka, ka cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet kuru ienākumi pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai nozīmīgajos gados (1996.-1999.) ir bijuši zemāki nekā vidēji valstī, tā aprēķināšanai izmantos nevis individuālo apdrošināšanas iemaksu algu, bet gan šī perioda vidējo algu valstī.

Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžā ieskaitīs līdz 1990. gada 31. decembrim obligāto aktīvo militāro dienestu PSRS Bruņotajos spēkos, arī tad, ja dienesta vieta bijusi ārpus Latvijas un bijušās PSRS teritorijas.

Ja vecuma pensiju piešķirs par periodu, kurā izmaksāta atlīdzība par darbspēju zaudējumu, tad izmaksājamo pensiju samazinās par saņemtās atlīdzības summu. Savukārt, ja apgādnieka zaudējuma pensiju piešķirs par periodu, kurā izmaksāts pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu, tad izmaksājamo pensiju samazinās par saņemtā pabalsta summu.

Bērna vecāks vai aizbildnis, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem (iepriekš 30 gadiem), 5 gadus ātrāk varēs pieprasīt vecuma pensiju, ja laika periodā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai:
1) ne mazāk kā 8 gadus būs aprūpējis 5 vai vairāk bērnus;
2) ne mazāk kā 8 gadus būs aprūpējis bērnu invalīdu, kurš vismaz 8 gadus būs atzīts par bērnu ar invaliditāti.

Šādu tiesību nebūs cilvēkiem, kuriem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības vai kuri atcelti no aizbildņa pienākumu pildīšanas saistībā ar to, ka nekārtīgi pildījuši šo pienākumu.

Vienlaikus paredzēts no 2014.gada, pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.

Precizētas normas, lai par vienu un to pašu apdrošināšanas stāžu pensiju nemaksātu vairākas valstis. Pensiju piešķirs ar dienu, kad radušās tiesības uz to, taču ne agrāk kā 6 mēnešus (iepriekš 12 mēnešus) pirms pensijas pieprasījuma iesniegšanas.

Pensijas pieprasījumu un pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai) nepieciešamos dokumentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai varēs iesniegt arī elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izsniegs izdienas pensijas saņēmēja apliecību cilvēkiem, kurām piešķirta izdienas pensija saskaņā ar nolikumu „Par izdienas pensijām” vai nolikumu „Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)”.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče
Komunikācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: 67021581, 29538825
[email protected]

Dalies ar ziņu