Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs: mums jānodrošina, ka pasaule mūs sadzird un saprot
Mēs dzīvojam vienā pasaulē kopā ar 6,9 miljardiem cilvēku, apmēram 200 pasaules valstīs. Ārpolitika ir tas instruments ar ko mēs sakārtojam mūsu attiecības ar pārējam valstīm un iedzīvotājiem. Mēs to darām, lai nodrošinātu savu drošību veicinātu mūsu iedzīvotāju labklājību, palielinātu valsts ekonomisko potenciālu un stiprinātu kopējo un nacionālo identitāti, uzstājoties Saeimas ārpolitikas debatēs, norādīja Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš.
Pasaule, kur dzīvojam ir pakļauta neatgriezeniskam globalizācijas procesam, tāpēc veiksmīgai valsts pozicionēšanai un tās suverenitātes nodrošināšanai šajā starptautiskajā vidē ir tik svarīga. Lai to panāktu, mums ir jābūt prātīgiem, gudriem un tālredzīgiem, uzsvēra Kalniņš, norādot, ka pēdējos divdesmit gadus kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas ārpolitika ir bijusi tieši tāda, izsvērta, līdzsvarota un visai veiksmīga, mēs esam sasnieguši visus lielos mērķus, dalību NATO, Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās un mums ir labas divpusējas attiecības ar citām valstīm.
Latvijas iedzīvotāji var ceļot uz gandrīz jebkuru valsti pasaulē un izmantot visas to piedāvātās iespējas, lai attīstītu uzņēmējdarbību, veiktu pētniecību, baudītu kultūras un dabas daudzveidību. Šodien Latvijas iedzīvotājs ir arī globālās pasaules pilsonis ar visām attiecīgajām privilēģijām un iespējām, ko līdzšinējā Latvijas ārpolitika ir nodrošinājusi. Tas ir sasniegts, jo esam apliecinājuši savu piederību eiroatlantiskai telpai un apstiprinājuši vienotību ar Eiropas kopīgajām vērtībām, kas balstītas brīvības, demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principos. Latvijas stratēģiskā partnerība ar ASV un NATO ir bijis un būs mūsu drošības pamats.
Kalniņš atzinīgi novērtēja Ārlietu ministrijas izvirzītās ārpolitikas prioritātes, norādot, ka mūsu interese ir turpināt draudzīgas divpusējas attiecības ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, Rietumeiropu un Centrāleiropu, tikpat svarīgi ir turpināt attīstību sadarbību ar Eiropas Savienības austrumu partnerības valstīm – Ukrainu, Gruziju, Baltkrieviju, Moldovu, Armēniju un Azerbaidžānu un NVS reģionu.
Ir apsveicami, ka gadu laikā esam mērķtiecīgi darbojušies, lai nostiprinātu līdztiesīgas un abpusēji izdevīgas attiecības ar Krieviju, vienlaikus saglabājot savas nacionālās intereses. Kaut gan esam pārdzīvojuši milzīgu ekonomisko krīzi, mēs neesam piedzīvojuši krīzi ārpolitikā, taču tieši ekonomiskās krīzes dēļ Latvijai ir unikāls ārpolitikas izaicinājums. Izmantošu tieši šo iespēju Latvijas izaugsmes veicināšanai. Ārpolitika, no vienas puses , ir instruments mūsu vērtību un nacionālās identitātes stiprināšanai, bet ārpolitika ir arī spēcīgs instruments ekonomisko interešu īstenošanai un, manuprāt, 2011.gadā tam jāpievērš īpaša uzmanība, lai radītu jaunas darbavietas veicinātu demogrāfisko pieaugumu un novērstu turpmāko emigrāciju, mums jāturpina Latvijas ekonomiskās atveseļošanas programma. Tas paredz ārvalstu investīciju piesaisti, eksporta apjoma palielināšanu un starptautiskās sadarbības zinātnē un kultūrā attīstīšanu. Kas to veicina?
Latvijas labā reputācija, kas balstīta uz godprātīgu un atklātu attieksmi pret sadarbības partneriem. Latvijas pozitīvā atpazīstamība, ko veido gan caurspīdīga un saprātīga politika krīžu laikā, gan līdzcilvēku sasniegumi jebkurā dzīves jomā. Prātīga, tālredzīga un mērķtiecīga ārpolitika, kas ir pamatota uz vienotu, skaidru, konsekventu un koordinēti pasniegtu ziņu.
Starp Ārlietu ministrijas ziņojumā norādītajiem uzdevumiem Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs īpaši izcēla trīs.
Viens. Ir nepieciešams sākt nopietni gatavoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā, kas apliecinās valsts ilgtermiņa redzējumu, pragmatisku attieksmi un profesionālu pieeju kopīgās Eiropas veidošanā.
Divi. Būtiski rast resursu aktīvās līdzdalības Eiropas Savienības attīstības sadarbības projektos finansēšanai, veicinot Latvijas reputāciju attālākos reģionos ar savas pieredzes nodošanu un labas gribas apliecināšanu.
Un trīs. Latvijai jāturpina piedalīties NATO operācijā Afganistānā, jo sabiedrotais, kurš tur savu vārdu un atbildīgi pilda savus pienākumus, tiek augstu novērtēts.
Kalniņš aicināja valdību īstenot uzdevumu, kuru šobrīd aktuālā terminoloģijā varētu nosaukt par strukturālo reformu ārpolitikā. Latvijai jāizveido ne tikai vienota ārpolitikas stratēģija, bet arī centralizēta ārējas komunikācijas sistēma. Mums ir jānodrošina, ka pasaule mūs sadzird un saprot. Šobrīd ir laiks uzticēt Ārlietu ministrijai un Latvijas institūtam atbildību nekavējoši sagatavot jaunu pēckrīzes ārējas komunikācijas stratēģiju – saturiski, sistemātiski un atbilstoši globālā laikmeta prasībām. Stratēģijai jānodrošina saskaņoti un koordinēti ārēji sniegtā informācija, lai visas ministrijas un visas valsts iestādes runātu vienotā un skaidri saprotamā valodā, norādīja deputāts.
Savas uzrunas nobeigumā Kalniņš atgādināja, ka Rainis ir jau pirms laba laika identificējis mūsu ārpolitikas galveno vadmotīvu un tas savu aktualitāti nav zaudējis: „Ej sargi Latviju un pacelt to citu zemju starpā!”